Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
20. jūnijs, 2012
Drukāt

Strādājot gliemeža ātrumā, panākumu nebūs


Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija pēc masu medijos rakstītā un rādītā par alkoholiķiem slimnīcās sasparojusies un sākusi spriest par atskurbšanas telpu izveidi. Nolemts, ka komisija valdībai dos uzdevumu līdz 1. septembrim pieņemt lēmumu, kura ministrija atbildēs par šo jautājumu.

 

Kā var noprast, rīcība būs ļoti gausa, jo lēmumu par atbildīgo ministriju varētu pieņemt nekavējoties – divu vai trīs nedēļu laikā. Kad būs lēmums, sekos kārtējās koncepcijas rakstīšana, tad saskaņošana un spriešana, un tas atkal ievilksies gadu vai ilgāk. Tikmēr slimnīcu uzņemšanas nodaļās nekas nebūs mainījies – dzērājiem priekšroka, pārējiem – pēc tam.

Ja politiķi spētu un gribētu ielīst mediķu ādā un patiešām vēlētos atslogot slimnīcu uzņemšanas nodaļas no prātu pārdzērušām personām, viņi daudz neprātotu – kas, kam un par ko, bet ātri atrastu atbildīgo ministriju, kurai līdz rudenim jau būtu skaidrs redzējums par atskurbtuvju izvietojumu un nepieciešamajām naudas summām. Droši vien arī par kādu atsevišķu telpu pie atskurbtuves, kur mediķis var pārsiet vai sašūt brūci un izskalot dzērājam kuņģi, lai tas nav jādara slimnīcā. Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktora vietniece Biruta Kleina apgalvoja, ka ar medicīnas kadriem problēmu nebūšot – ministrija, sadarbojoties ar pašvaldībām, palīdzēs nodrošināt atskurbšanas vietas ar ārstu palīgiem. Sak, rādiet, kur tās vietas būs!

Deputāti par atskurbtuvju nepieciešamību pēdējo reizi apspriedās 9. Saeimas darbības noslēgumā jeb pirms ekonomiskās krīzes. Situācija kopš tā laika nav mainījusies – dažas bagātākās pašvaldības ir atradušas iespēju uzturēt telpas, kur policijai nogādāt personas stiprā alkohola reibumā. Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Geduševs stāsta, ka Rīgā, Sarkanā Krusta uzturētajā atskurbtuvē Gaiziņa ielā, nakti pavadījis ne viens vien ārzemnieks, kurš nespēj nosaukt ne vārdu, ne uzvārdu, ne arī apjēdz, kurā valstī atrodas. Tur nokļuvis ne mazums pašmāju cilvēku, kuri atpūtas brīdī zaudējuši prāta spējas pie alkohola glāzes un kurus nebūt nevarētu dēvēt par alkoholiķiem, bet gan stresa nomāktiem ļaudīm, kuri pārmēru uzņēmuši uz krūts. Esot arī tādi, kuri pēc alkoholam līdzīgu vielu lietošanas vairs nezina, kur rīts, kur – vakars.

 

J. Geduševs: “Visvairāk mūs satrauc sabiedriskajās vietās gulošie dzērāji, kuriem bez mediķa klātbūtnes nedrīkst ķerties klāt. Viņus vedam uz slimnīcu uzņemšanas nodaļām.”

 

Atskurbtuvju nav arī tādēļ, ka valsts nespēj vienoties ar pašvaldībām un pašvaldības – ar valsti, kuram par šo jautājumu jāuzņemas atbildība. Par to, cik nenozīmīga šī tēma ir Vides un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), salīdzinot ar to aktivitāti, kas tika izrādīta lāču kastrācijas jautājumā, liecina fakts, ka ministrija uz komisijas sēdi nebija atsūtījusi nevienu pārstāvi.

Pagājušajā otrdienā ar ministru Edmundu Sprūdžu norunājām, ka līdz šai otrdienai viņš man sniegs izsmeļošu atbildi, kā ministrija, kuru pārstāv Reformu partijas ministrs, iesaistīsies parazītisma politikas likvidēšanā, taču ministrs aizlidoja uz Brazīliju.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis uzsvēra, ka atskurbtuvju jautājums atrisinātos bez problēmām, ja valsts piešķirtu nelielu finansējumu. Atskurbtuves nebūtu iespējams iekārtot visos 119 novados, bet 20 – 30 pašvaldībās to var izdarīt un par šo ģeogrāfisko pārklājumu būtu jāatbild VARAM.

 

Iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces laikā tika uzrakstīta atskurbtuvju koncepcija, kur norādīts, ka valstī nepieciešama 21 dzērāju atskurbšanas vieta. Bet Iekšlietu ministrija bija spiesta atsaukt šo dokumenta projektu tāpēc, ka nespēja vienoties, kura būs atbildīgā ministrija un vai tas būs valsts vai pašvaldību uzdevums.

 

Toreiz Latvijas Pašvaldību savienība padomju laika atskurbtuvju telpu remontam un jaunu telpu ierīkošanai pieprasīja 6,8 miljonus latu, bet Iekšlietu ministrija aprēķināja, ka pietiks ar 3,1 miljonu. Krīze šai iecerei pārvilka krustu. Tagad krusts tiek ņemts nost ļoti gausi – divi mēneši atbildīgās ministrijas meklēšanai ir darbošanās gliemeža gaitā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+