Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
4. marts, 2013
Drukāt

Strādīgās kaimiņienes – veselīgās… sliekas!

20120119-105900-1

Juris Skadiņš Turaidas pagasta Jaunblāzmās audzē sliekas. Ne jau makšķernieku priekam. Kalifornijas sarkanā slieka barojas ar organiskajiem atkritumiem, pārstrādā tos biohumusā. Tas ir unikāls, ekoloģiski tīrs mēslojums, auglīga dāvana zemei.

 

“Droši vien daudziem netīk, ka jāmet atkritumos iebojāts kartupelis, kafijas biezumi, mandarīnu mizas vai papīrs. Mums ir izvēle – atdodam to visu sliekām,” bilst Juris.

Viņš iznes no virtuves toverīti un noceļ vāku. Tajā salikts viss, kas gatavošanas rosībā palicis pāri. Saņurkāti un iemesti arī papīra dvieļi un rēķini.

“Ja papīrs ir samircis, sliekas uzēd labprāt. Dodam viņām arī koku lapas, ko sagrābjam dārzā. Slieka ir sūcējs. Ko var iesūkt, tam metas virsū. Nedrīkst vienīgi citronu vai citu skābumu, tas viņām kaitē. Mūsu atkritumu urnā atrodas gandrīz tikai plastikāta maisiņi un pudeles, pārējais aizceļo pie sarkanajām.

Pirms divarpus gadiem kāds paziņa atveda sliekas no Salacgrīvas, tur darbojas vairāki audzētāji. Uzreiz bija skaidrs, ka gribu izmēģināt, ko viņas spēj paveikt. Paņēmu divus kilogramus. Man sliekas neizraisa riebumu, arī smakas tām nav. Taču diez vai būtu ērti audzēt šos tārpus pilsētas dzīvoklī. Es vispār nemācētu pilsētā dzīvot tā, lai justos komfortabli.

Zaļā saimniekošana mani interesē jau sen. Sāku ar bitēm. Atveda vienu saimi un teica – ņem! Izstudēju visu par šiem lieliskajiem lidoņiem, par bišu produktu veselīgumu.

Tagad mums jau ir divpadsmit saimes, lietojam medu, propolisu un ziedputekšņus.20120119-114744-15

Vērtīgi šķiet tas, ka sliekas ražo mēslojumu. Tas ir ko vērts! Dzīvojam uz grants kalna, zeme liesa. Sliekas rada mēslus jeb biohumusu, augsnes organisko daļu.

Tas lieti noder auglīgas zemes veidošanai. Turklāt šie mēsli satur dabiskās antibiotikas, derīgo mikrofloru. Var gatavot arī uzlējumu, tā dēvēto biohumusa tēju, kas pamazām iznīcina augu sēnīšu slimības.

Ja ir atbilstoša, tīkama barība un pietiekams mitruma daudzums, sliekas gada laikā savairojas desmit reizes. Taču negrasos uzsākt nopietnu biznesu. Tad diez vai būtu iespējams saglabāt zaļo domāšanu. Nāktos tērēt enerģiju apkurei, barības sagatavošanai, visu mehanizēt un automatizēt.

Sliekas palīdz arī cilvēkam. Daudzus desmitus gadu man uz rokām bija ekzēma, āda iekaisusi.

Ārsti nevarēja pateikt, kādēļ ekzēma rodas un kā vislabāk sadakterēt. Intuitīvi ar plikām rokām ne reizi vien iebraucu slieku humusā. Ievēroju, ka āda kļūst mīkstāka. Pēc laika iekaisīgie plankumi izzuda.

Jebkurš dzīvnieks vai augs ir derīgs, ja enerģijas apmaiņa ir harmoniska, ja dodam spēku viens otram. Ejot pie koka vai akmens saņemt enerģiju, pavaicāju, ko vajag no manis. Nevis tikai – dod man.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+