Mobilā versija
+4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
16. maijs, 2013
Drukāt

Stradiņa slimnīcas valde nav izpildījusi solījumu


Foto - LETAFoto - LETA

Stradiņa slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības centrā jeb uzņemšanas nodaļā biju brīdī, kad klientu apkalpošanas speciāliste meklēja mājas kādai ar vēzi slimai kundzei, kurai, starp citu, ir divi dēli. Viens dzīvo Anglijā, otrs – Latvijā.

Dēls grib, lai māte paliek slimnīcā, bet viņa nevēlas, lūdz, lai ved pie draudzenes, kur apmetusies, jo pašas bērns viņu nepieņem. Draudzene patlaban neesot Latvijā, un uzņemšanas nodaļas mediķi nezina, ko darīt, kur slimnieci likt. Sociālais dienests piedāvā patversmi, kas, protams, nav labs variants onkoloģiskajam pacientam. Tas ir viens mazs sižets no milzīgās sociālā darba gūzmas, kas jāveic augsti kvalificētai medicīnas iestādei.

Par to, ka ziema ir barga un pavasaris kavējas, liecina ne tikai sniega sega, bet arī bezpajumtnieku skaita pieaugums Stradiņa slimnīcas uzņemšanas nodaļā – ar ātrās palīdzības brigādēm tur dienā nogādāja pat 12 – 15 cilvēkus, kam nav dzīvesvietas. Pusgada laikā uzņemšanas nodaļa nodarbojusies ar transporta pakalpojumu organizēšanu (t. sk. bezpajumtnieku aizvešanu uz patversmi) 563 reizes, dažādus sociālos jautājumus risinājusi 237 gadījumos, patversmju un pansionātu palīdzība bijusi nepieciešama 185 reizes…

Katru nedēļu uzņemšanas nodaļā tiek ievestas ap 100 personas alkohola reibumā. Tātad šī nodaļa joprojām pilda ne tikai sociālā dienesta, bet arī atskurbtuves funkcijas. Turklāt apjoms palielinās. Centra vadītājs Valērijs Ratobiļskis atzīst, ka tas neesot normāli, tomēr mediķi darot, ko varot.

Kas to vairs var saskaitīt, cik sanāksmju bijis gan pašā slimnīcā, gan Veselības ministrijā par šo jautājumu, taču viss tā arī palicis runu līmenī, ja neskaita darbā pieņemto klientu apkalpošanas speciālisti, kura palīdz mediķiem tikt galā ar to, kas viņiem nebūtu jādara, un astoņām tā sauktajām observācijas gultām, kur novērot slimniekus, lai saprastu, vai viņu ārstēšana jāturpina stacionārā. Tajās gan bieži guļ uz ielas atrastie un ar ātro palīdzību šurp atvestie dzīves pabērni. Ja piedzersies un nokritīsi uz ielas, tad vari būt simtprocentīgi drošs, ka nonāksi slimnīcā, kur tev operatīvi veiks visus nepieciešamos izmeklējumus. Tad uz tiem nebūs jāgaida trīs vai seši mēneši.

Šurp ved arī tādus cilvēkus, kuriem nepietiek naudas, lai samaksātu ģimenes ārstam par mājas vizīti. Braukt uz “Stradiņiem” iznākot lētāk.

Uz uzņemšanas nodaļu devos ar cerību, ka varbūt beidzot varēšu uzrakstīt – pacientu skaits nodaļā samazinās, cilvēki vairāk sākuši rūpēties par savu veselību un te savs nopelns arī ģimenes ārstiem… Taču nekā tamlīdzīga. Ar ātro palīdzību atvesto slimnieku skaits arvien palielinās.

2010. gadā tie bija 30 400 pacientu, 2011. gadā – 33 700 slimnieku, bet pagājušajā gadā – jau 34 300 pacientu. Sešdesmit procenti no viņiem netiek ievietoti slimnīcas nodaļās, jo viņi nav akūti slimi, tāpēc daļu pārved uz Jūras medicīnas centru. Bet patlaban šis centrs ir pārpildīts, un “Stradiņi” ir nonākuši strupceļā, jo šos cilvēkus nav kur likt. Cilvēks dzīvo viens, apkopt mājās sevi nespēj, sociālo gultu viņam nevar uzreiz nodrošināt, dari, ko gribi… Labi, ka ir observācijas palāta ar astoņām gultām, kur var ievietot vēl divas gultas. Bet problēma paliek.

Būtu tikai loģiski, ja jaunajā slimnīcas ēkā, ko gatavojas celt, atrastos vieta plašai slimnīcas uzņemšanas nodaļai. Pašreizējā nodaļa ir uzbūvēta 40 vietām, bet diennaktī tur ieved ap 160 slimnieku. Taču ir nolemts visu atstāt, kā ir, jo neesot naudas.

Slimnīcas valde pirms gada solīja, ka uzņemšanas nodaļā uzlabos apstākļus gan mediķiem, gan pacientiem. Taču to nav iespējams izdarīt ar vienu klientu speciālistu un observācijas gultām, ir nepieciešami daudz pamatīgāki risinājumi.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+