Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
5. jūnijs, 2012
Drukāt

Stradiņi atgūs elpu rudens pusē

stradinuznems_leta

Veselības ministre Ingrīda Circene reaģējusi uz pēdējā laika notikumiem P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšanas nodaļā un to apmeklējusi, lai tiktos ar personālu un uzzinātu, kā jaunā slimnīcas vadība gatavojas uzlabot uzņemšanas nodaļas darbu. 


Kādi bija ministres secinājumi? Tādi paši kā iepriekšējiem ministriem – uzņemšanas nodaļas pārslodzes iemesls ir ambulatoro un sociālo pacientu plūsma. No visiem uzņemtajiem pacientiem pēc izmeklēšanas un neatliekamās palīdzības sniegšanas ambulatorajai ārstēšanai tiek izrakstīti 60% pacientu. Vai beidzot šo iemeslu likvidēs, un vai tas palīdzēs uzlabot to slimnieku ārstēšanas operativitāti, kas šeit nokļūst ļoti smagā veselības stāvoklī? Tādu pacientu skaits pieaug, un viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka cilvēki naudas trūkuma dēļ laikus nevēršas pie ārsta. Pasaules Veselības organizācija ir noskaidrojusi, ka Latvijā 30% iedzīvotāju vajadzības gadījumā neizmanto veselības aprūpes pakalpojumus augsto līdzmaksājumu dēļ un slimnīcu uzņemšanas nodaļas to jūt viskrasāk.

Slimnīcas valdes pārstāvis Guntis Bahs pastāstīja, ja Veselības ministrija novirzīs uzņemšanas nodaļai papildu 70 000 – 100 000 latu, kā to solīja ministre Circene, tad nodaļu varēs papildināt ar trim speciālistiem. Paredzēts, ka drīzumā darbu sāks primārās aprūpes ārsts, kas konsultēs pacientus, kuriem ir ambulatora rakstura sūdzības, tādējādi atslogojot neatliekamās medicīnas ārstu darbu. Tiesa, diennaktī dežurēs tikai viens šāds ārsts, tāpēc pie viņa būs jāgaida rindā. G. Bahs prognozē, ka ar laiku tomēr varētu būt divi dakteri.

 

Uzņemšanas nodaļā strādāšot arī sociālais darbinieks un speciālists, kas nebūs mediķis, bet pārzinās veselības aprūpes darba specifiku. Abi komunicēs ar pacientiem un viņu tuviniekiem. Tādējādi sarukšot neziņa par palīdzības sniegšanas procesu, iespējamo gaidīšanas laiku līdz izmeklējumu rezultātu saņemšanai.

 

Gan sociālais darbinieks, gan arī tā sauktais servisa speciālists pārliecināsies, vai pacientam ir, ar ko nokļūt mājās pēc izrakstīšanās no nodaļas. Ja nebūs, tad meklēs iespējas.

Ministrijā ir izveidota darba grupa, kurā strādā arī G. Bahs un kura patlaban pūlas ar ģimenes ārstiem vienoties par ārstu darba kvalitātes kritērijiem, kuriem būs jāpievienojas ne vairs brīvprātīgi, kā tas ir līdz šim, bet gan obligāti. Kāpēc tas ir tik svarīgi? Stradiņa slimnīcas servisa speciālists vai arī primārās aprūpes ārsts nosūtīs informāciju ģimenes ārstam, kā arī Nacionālajam veselības dienestam (NVD), ar kuru ārstam ir līgums, ja slimnīcas uzņemšanā būs nokļuvis šā ārsta slimnieks, kuram būtu jāatrodas sava ģimenes ārsta aprūpē. Informāciju nosūtīs arī tad, ja slimnieks nav laikus nosūtīts uz Stradiņiem. Arī šis būs viens no ģimenes ārstu darba kritērijiem, kas dos iespēju NVD pieņemt lēmumu par līdzekļu samazināšanu attiecīgajai ārstu praksei, ja darbs nebūs veikts kvalitatīvi. Ja patlaban vairāk nekā puse slimnieku nāk uz slimnīcu pēc elementāras medicīniskās palīdzības, tas liecina, ka ģimenes ārstu darbs ir būtiski uzlabojams, atzina arī Stradiņu valdes pārstāve Eva Strīķe. Šī situācija ministrijai nav nekāds jaunums, taču neviens ministrs tā arī nav rīkojies, lai Stradiņu uzņemšanas nodaļa nebūtu pārpildīta ar pacientiem, kuriem būtu jāiet pie ģimenes ārsta. Liela daļa no viņiem neizmanto šo iespēju tādēļ, ka pie ģimenes ārstiem ir lielas rindas, bet, aizejot uz slimnīcu uzņemšanas nodaļām, visus izmeklējumus iespējams veikt tajā pašā dienā. Daļa slimnieku vienkārši neuzticas saviem ārstiem, jo tie strādā pavirši. Ja ir laba ģimenes ārsta un uzņemšanas nodaļas mediķu sadarbība, tad parasti slimniekam nav stundām jāmokās sāpēs, kamēr sagaida, kad kāds viņu izmeklēs. Man tāda pārliecība radās pēc daudzajiem telefona zvaniem un arī vēstulēm, ko saņēmu no bijušajiem Stradiņa slimnīcas pacientiem pēc raksta “Nu jau ir labi. Viņš nomira” (31. maijs) publicēšanas. Ne viens vien pateicās savam ģimenes ārstam, kurš, piemēram, mokošu vēdera sāpju gadījumā nav licis savam pacientam iebāzt zarnā svecīti, bet gan iedziļinājies slimnieka problēmā, noteicis diagnozi, ja ne precīzi, tad vismaz aptuveni, un nosūtījis pacientu uz uzņemšanas nodaļu, kur viņu jau sagaidījuši informēti ārsti.

G. Bahs pastāstīja, ka uzņemšanas nodaļas problēmas daļēji varētu tikt likvidētas rudens pusē, kad tiks pabeigta Rīgas 1. slimnīcas korpusu un infrastruktūras sakārtošana, kurā Rīgas dome investē miljonus. Paredzēts, ka daļu sociālās aprūpes klientu no Stradiņu slimnīcas novirzīs uz Rīgas 1. slimnīcu. “Ja izdosies visu to īstenot, slimnīca uzelpos un beidzot varēs darīt to, kas tai jādara,” secina Bahs.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+