Latvijā
Politika

Strasbūrā izrevidē pašvaldību demokrātiju Latvijā: aicina piešķirt nepilsoņiem tiesības vēlēt 16


Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis uzstājas pirms kongresa delegātu balsojuma par ziņojumu un rekomendācijām, lai uzlabotu vietējo un reģionālo demokrātiju Latvijā.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis uzstājas pirms kongresa delegātu balsojuma par ziņojumu un rekomendācijām, lai uzlabotu vietējo un reģionālo demokrātiju Latvijā.
Publicitātes foto

Marta beigās Strasbūrā notika Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa plenārsēde, kurā tika pieņemts ziņojums par vietējo un reģionālo demokrātiju Latvijā. Šāds ziņojums tiek izstrādāts reizi piecos gados un ir saistošs Latvijas valdībai, jo tā ir parakstījusi un ratificējusi Vietējo pašvaldību hartu, kurā iekļauti demokrātiskas pašvaldību sistēmas attīstības principi.

 

Nepatīkams pārsteigums

Kongresa Monitoringa komiteja bija uzdevusi Markam Kolsam (Beļģija) un Ksavjē Kadorē (Francija) sagatavot un iesniegt kongresam ziņojumu, tāpēc viņi 2017. gada septembrī viesojās Latvijā, lai tiktos ar pašvaldību, Saeimas un ministriju, kā arī citu institūciju pārstāvjiem. Pārsteidz, ka šajā ziņojumā tāpat kā iepriekšējā atkal parādās aicinājums piešķirt nepilsoņiem balsošanas tiesības pašvaldību vēlēšanās ar piebildi, ka to vajadzētu darīt tādēļ, lai garantētu labāku politisko tiesību īstenošanu šajā iedzīvotāju daļā.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis, kurš piedalījās plenārsēdē, norādīja, ka ziņojuma sagatavotājiem tika dotas visas iespējas uzzināt, kā Latvijas nepilsonis var kļūt par pilsoni un piedalīties vēlēšanās bez problēmām.

“Būtībā tas ir valsts, nevis pašvaldību jautājums. Mēs skaidrojam situāciju, ka Latvijā taču nav liegts nepilsoņiem kļūt par pilsoņiem, ja vien viņi to paši vēlās. Ar varu jau to nevar izdarīt. Taču ziņojuma sagatavotāji diemžēl mūs šajā jautājumā necenšas saprast.

Šo rekomendāciju ar virkni nepatīkamu pārmetumu atbalstīja Krievijas delegācija, bet tas jau nav nekāds pārsteigums, jo viņi pārmetumus izsaka regulāri. Krievijas pārstāvis pat norādīja, ka Latvijas delegācija būtu jāizraida no kongresa, jo, viņaprāt, cilvēktiesību pārkāpums ir ne tikai liegums nepilsoņiem balsot pašvaldību vēlēšanās, bet arī pāreja pilnībā uz mācībām valsts valodā vispārizglītojošās skolās. Tiesa, pēc tam gan Krievijas delegācijas vadītājs pienāca man klāt, lai pateiktu, ka politiķis, kurš uzstājās, pārstāvot Žirinovska Liberāldemokrātisko partiju un tas esot viņa īpašais viedoklis. Kopumā delegācija tā nedomājot. Bet tas nenozīmē, ka mums vairs nav šie jautājumi jāskaidro, jāskaidro un vēlreiz jāskaidro,” atzina Kaminskis.

LPS priekšsēdētājs pastāstīja, ka abi kongresa pārstāvji viesojušies gan LPS, gan apmeklējuši Ventspili, Daugavpili un vēl citas pašvaldības, tikušies ar parlamenta deputātiem, bijuši Valsts kontrolē, Satversmes tiesā… Viņi vispusīgi iepazīstināti ar situāciju Latvijā, bet tajā pašā laikā nav vēlējušies saprast politisko fonu.

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS), kurš arī plenārsēdē pārstāvēja Latviju, uzskata, ka ikvienam nepilsonim ir dotas tiesības nokārtot eksāmenu, kas nepieciešams pilsonības iegūšanai. “Tie, kas vēlējušies iegūt pilsonību, šo eksāmenu ir godprātīgi nokārtojuši un var piedalīties vēlēšanās. Kad skaidrojām Eiropas Padomes Monitoringa komitejai, kurā tika izskatīts ziņojums pirms tā apstiprināšanas, tā to saprata. Diemžēl rekomendācija ir palikusi,” sacīja Rāviņš.

 

Kur ir interese iegūt pilsonību?

Šeit, no vienas puses, jūtams kārtējais globālais Krievijas spiediens pēc iespējas vairāk ietekmēt Baltijas valstis, bet, no otras puses, demokrātisko Eiropas valstu interese samierināt abas puses, lai nebūtu lielu politisko konfliktu, uzskata Saeimas Pilsonības, migrācijas un saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība). “Ja cilvēkam nav intereses iegūt pilsonību, nav intereses par to, kas notiek pašvaldībā, kur cilvēks dzīvo, tad šāda māk-slīga samierināšana, mākslīgas demokrātijas izpausme nesniegs cerēto rezultātu. Bieži izskan arguments, ka nepilsoņi arī maksā nodokļus. Taču politiskās tiesības mūsu valstī nav nopērkamas par naudu. Latvijā pilsoņi paši izvēlas savu politisko pārstāvniecību,” skaidro Jansons.

Vides un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis (Nacionālā apvienība) uzsvēra: “Mūsu viedoklis ziņojuma sagatavotājiem ir skaidrots ne reizi vien. Mēs paliekam pie sava, ka vēlēšanu tiesības ir pilsoņiem. Tas netiks mainīts.”

 

Kam jāpievērš īpaša uzmanība

Kopumā ziņojumā pašvaldību situācija tiek vērtēta pozitīvi, jo konstatēts, ka valsts iejaukšanās vietējās lietās ir stingri ierobežota un reglamentēta ar likumu, tādējādi izpildot hartas prasības. Vietējām pašvaldībām ir liela autonomija un plašs kompetenču loks, kā arī efektīvs pašvaldību un centrālās valdības dialogs. Ziņojumā norādīts, ka sadarbība starp pašvaldībām kopumā ir laba un, kā skaidroja Kaminskis, šis vērtējums esot nozīmīgs Latvijai, jo neesot daudz to valstu, kas saņēmušas šādu atzinumu.

Taču kongress atzīmēja arī to, kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Tiek norādīts, ka vietējo pašvaldību finanses ir nestabilas, ieņēmumi nav pietiekami prognozējami ilgtermiņā un vietējo pašvaldību fiskālā autonomija ir vāja. Finanšu izlīdzināšanas sistēmu varētu uzlabot, ja valsts ieguldījums izlīdzināšanas fondā nebūtu tik zems. Pašreizējā pašvaldību finanšu sistēmā netiek pietiekami ņemta vērā mazo lauku pašvaldību specifiskā situācija. Ziņotāji vērš Latvijas valdības uzmanību uz tendenci “pārregulēt” pašvaldību autonomās funkcijas, kas faktiski samazina to autonomiju.

Kongresa rekomendācijās valdībai ieteikts novērst situāciju, kad pašvaldību ieņēmumu daļa ir nestabila un grūti prognozējama, tādēļ, īstenojot reformas, pašvaldību ieņēmumu daļai jābūt vismaz tādai, kāda tā bijusi iepriekšējā gadā.

 

Kas ir vietējo un reģionālo pašvaldību kongress

Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress ir viena no Eiropas Padomes (EP) institūcijām, kas tika izveidota 1994. gada 14. janvārī. Kongresa galvenie uzdevumi ir dot iespēju pašvaldību politiķiem diskutēt par kopīgām problēmām, apspriest pieredzi un izteikt priekšlikumus valdībām; pārstāvēt Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību viedokli EP; sadarboties ar pašvaldību nacionālajām un starptautiskajām organizācijām; regulāri sekot vietējās demokrātijas attīstības procesiem u. c.

Latvija pievienojās EP 1995. gada 10. februārī; parakstīja un ratificēja Eiropas vietējo pašvaldību hartu 1996. gada 5. decembrī. Latvijā harta stājās spēkā 1997. gada 1. aprīlī.

LA.lv