Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
18. jūnijs, 2015
Drukāt

Kā bijušie aizsardzības ministri vērtē ASV smagā bruņojuma izvietošanu Baltijā? “LA” aptauja (5)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Medijos vēstīts, ka Pentagons vairākās Baltijas un Austrumeiropas valstīs plāno izvietot tankus, kājnieku kaujas mašīnas un citu smago bruņojumu, kā arī līdz 5000 karavīru, šādi cenšoties atturēt Krieviju no tālākas agresijas Eiropā. Jautāju bijušajiem Latvijas aizsardzības ministriem, kā viņi vērtē šādu soli.

 

Artis Pabriks: “Pirmkārt, tas ir tikai iespējamais variants. Otrkārt, es domāju, ka tas ir loģisks, kā arī Latvijai, Baltijai un Polijai ļoti nepieciešams solis. Mūs hipotētiski var apdraudēt kaimiņvalstis ar kaut kādiem pārsteiguma uzbrukumiem no militārā viedokļa. No šā viedokļa skatoties, Baltijas valstīs pēdējo septiņu gadu laikā ir izveidojusies spēku asimetrija, ka tie spēki, kas atrodas gan Baltijas jūrā, gan uz sauszemes, ir daudz mazāk militāri asimetriski nekā tie, kas izvietoti pie mūsu robežas. Sniegt palīdzību mums saskaņā ar NATO 5. pantu ir ļoti grūti, ja šeit nav izvietots bruņojums. Tādēļ arī Latvijas, Baltijas un Polijas pozīcija bijusi tāda, ka šeit uz vietas būtu ekipējums, gan arī nosacīts karaspēks no mūsu NATO draudzīgajām valstīm. Ja šāds bruņojums tiks izvietots Baltijas valstīs, atbilde uz pēkšņu uzbrukumu būtu iespējama daudz straujāka.”

 

Foto - LETAFoto - LETA

Vinets Veldre: “Jārēķinās ar spēku samērotību, kas ir visās Baltijas valstīs, – tas, kopā ņemot, nav pat ne tuvu tam, kas, piemēram, ir Krievijā. Mums Latvijas aizsardzības jomā ir jāpiedomā pie mehanizācijas un infrastruktūras. Es savulaik valdībā izvedu cauri ideju, kura pēc tam tika apsmieta un nepieņemta, proti, ka Latvijā ražotu bruņumašīnas. Tas bija pieņemts, bet to aizmuguriski atcēla. Vai šobrīd tas nenoderētu? Līdzekļi aizsardzībai 2% no IKP ir jāpiešķir nekavējoties. Nauda jānovirza trīs jomās: sauszemes spēku un kaujas spēku palielināšanai – mehanizācijai, ir jābūt bruņumašīnām, zenītsistēmām un lielgabaliem; jāstiprina pretgaisa aizsardzība; jāiegulda infrastruktūrā. Paralēli aizsardzībai ir jāstiprina arī valsts robežsardze, Drošības policija un pašvaldības policija. Ir arī jāsaprot, ka viena lieta ir vēlme okupēt mūsu teritoriju, bet cita – okupēt mūsu prātus. Tāpēc daudz kas ir atkarīgs no mums pašiem, kā mēs tam stāvam pretī un reaģējam.”

 

 

 

 

Foto - LETAFoto - LETA

Linda Abu Meri: “Tā kā Amerika ir vieni no mūsu lielākajiem sadarbības partneriem aizsardzības jomā, tad, protams, tas, ka viņi izvietos smago bruņojumu, ir pozitīvi vērtējams. Latvijas aizsardzības jomā vajadzētu vairāk koncentrēties uz sadarbību ar citām valstīm, jo mēs esam maza valsts. Tas mūsu spēks ir sadarbībā NATO un Eiropas Savienības ietvaros. Tā ir tā sadarbība, kas ir jāstiprina. Es arī vairāk skatos uz zemessardzi un jaunsardzi – tā ir iespēja attīstīt ne tikai fiziskās spējas, bet arī patriotismu. Runājot par līdzekļiem, kas jānovirza aizsardzības jomai, uzskatu, ka uz 2% no IKP ir jāvirzās pakāpeniski, kā tas ir iecerēts. Mūsu kļūda daudzos gadījumos ir mēģināt ļoti ātri darīt to, ko no mums pieprasa, neizvērtējot, kā to darīt un vai nav citas prioritātes. Domāju, ka mūsu partneriem ir iespējams izskaidrot mūsu budžeta iespējas un pakāpenisku finansējuma palielināšanu aizsardzības jomai. Mēs jau arī neesam vienīgā valsts, kas nepilda šo prasību.”

 

 

 

 

Foto - LETAFoto - LETA

Atis Slakteris: “Mūsu drošībai ir svarīga jebkāda dažādu veidu ASV līdzdalība mūsu reģionā. Lai gan mūsu kaimiņi to tulkos kā nedraudzīgu aktu, Krievija ir pierādījusi, ka ir valsts, uz kuru nevar paļauties. Mūsu drošība ir atkarīga no tā, lai apkārtējā pasaule un apdraudētāji ir pārliecināti, ka mēs esam nopietna NATO sastāvdaļa. Latvija no savas drošības viedokļa šodien ir tik stipra kā nekad agrāk savas neatkarības laikā. Taču iedomāties, ka mūsu spējas ir tādas, ka varam stāties pretī 100 lidmašīnām vai 1000 tankiem, protams, nav un nekad nebūs. Tas ir tikai labi un lietderīgi, ka ASV izvieto savus spēkus mūsu valstī.”

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. virsnieks-karavīrs Atbildēt

    anekdotiski AM vadītāji. nožēlojami

  2. Buutu,apsveicami,ja NATO izvietotos Baltijaa!

  3. LATVIJAI NEVAJADZETU BUT PAR AMERIKAS ROKLAIZI, JO X STUNDA TA TEHNIK.A NEPALIDZES. VAI TAD AKLI ESAT KA NEREDZAT KA AMERIKA GRIB KRIEVUS NOLIKT UZ CELIEM AR CITU ROKAM UN CITU TERITORIJA. TAD ATCERIETIES KUR TIE AMERIKOSI BIJA 1945 GADA KAD LATVIJA CEREJA UZ PALIDZIBU, TAGAD UZMETUSIES PAR DRAUGIEM. GAN JAU DABUS NO KRIEVIEM PA PURNU JO CITU VALODU TIE NESAPROT.

  4. pavisam biju aizmirsis,ka mums bija taads aizsardziibas ministrs kaa NAXUUJ SPESEL,ar triicosaam rokaam,tas ir AARPRAATS,KAS TIK LATVIJAA NAV NOTICIS PA SIEM GADIEM,VISAADI ZAGLI UN NEJEEGAS BIJUSIE PIE VALDIIBAS STUURES,ARODDSKOLNIEKS SLESERS-FINASU MINISTRS.DESMITAAS KLASES SKOLNIEKS VIITOLS IZGLIITIIBAS MINISRS.,VISUS NEVAR APRAKSTIIT UN ATCEREETIES-VISVAIRAAK JAU PABIJUSI ZAGLI UN DZEERAAJI.

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (48)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+