Oļegs Krasnopjorovs: Straujākais inflācijas lēciens ir aiz muguras 0
Autors: Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists
Pēdējā pusgada laikā patēriņa cenu pieaugums ir pārliecinoši atgriezies mediju virsrakstos. Gada inflācija no nulles līmeņa ir strauji kāpusi un februārī jau pārsniedza 3%.
Līdz ar to inflācijas līmenis ir apsteidzis eiro zonā nosaukto mērķi – tuvu, bet nedaudz zem 2%. Šāds vēlamais rādītājs nosaukts, lai inflācija vienlaikus būtu zema (stabilas un prognozējamas cenas veicina tautsaimniecības attīstību), bet tai pašā laikā izslēgtu deflācijas gaidas (gaidot cenu samazinājumu, pircēji var bezgalīgi atlikt ilgtermiņa preču iegādi, kas bremzētu tautsaimniecības attīstību un tehnisko progresu). Citiem vārdiem sakot, tautsaimniecībai kaitīgs ir gan pārlieku straujš cenu kāpums, gan deflācija.
Vai nākamajos mēnešos redzēsim vēl lielāku preču un pakalpojumu sadārdzinājumu? Visticamāk, ne – cenu stabilitātei vidējā termiņā nekas nedraud pat tad, ja šogad inflācija būs nedaudz augstāka par ierasto.
Nav vērts baidīties no pērkona – bīstams ir zibens; pērkons vien novēloti atspoguļo zibšņus skaņas veidā. Tas pats attiecināms arī uz patēriņa cenu pieaugumu, kas objektīvi atspoguļo iepriekš notikušo pasaules biržās. Pagājušā gada otrajā pusē strauji pieauga pasaules naftas un pārtikas cenas – tieši to atspoguļojumu veikalu cenrāžos mēs redzam šodien. Savukārt pēdējā mēneša laikā jaunu zibeņu nebija (pasaules pārtikas cenas pieauga mērenāk un naftas cenas nokritās), tāpēc nav pamata nākamajos mēnešos gaidīt tikpat strauju cenu kāpumu. Tādējādi Latvijas Bankas operatīvais inflācijas novērtējums paliek nemainīgs – visu šo gadu inflācija Latvijā saglabāsies tuvu 3%.
Degvielas cenas ir stabilas: kopš janvāra vidus 95. markas benzīna vidējā cena turas 1,17–1,18 eiro par litru līmenī. Tuvākajās nedēļās gaidīt būtisku degvielas cenas pieaugumu nav pamata. Naftas cena (ASV dolāru izteiksmē) februārī pieauga minimāli, un to daļēji kompensēja ASV dolāra pavājināšanās pret eiro. Savukārt marta pirmajā pusē naftas cena zaudēja gandrīz desmitdaļu no savas vērtības. Tik straujš kritums gan degvielas cenās nebūs vērojams, jo nafta veido trešdaļu no degvielas cenas (pārējais ir naftas pārstrādes un izplatīšanas izmaksas, kā arī nodokļi), turklāt tirgus dalībniekiem ir dažādi viedokļi par šā naftas cenu samazinājuma noturīgumu.
Dabasgāzes un līdz ar to arī siltumenerģijas cenas nedaudz pieaugs: tās ar aptuveni deviņu mēnešu nobīdi atspoguļo naftas produktu cenu dinamiku, un šajā periodā naftas cenu kāpumi bija iespaidīgāki par kritumiem. Lai gan martā AS “Rīgas siltums” tarifs bija tāds pats kā februārī, tas tomēr bija augstāks nekā pērn pavasarī. Tāpat arī nākamajos mēnešos siltumenerģijas tarifs, visticamāk, būs augstāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā mēnesī.
Arī pārtikas pusē jaunu zibeņu februārī nebija, bet pērkona dārdi būs dzirdami vēl dažus mēnešus. Piena produktu cenas pasaulē 2017. gada sākumā pieauga daudz mērenāk nekā pagājušā gada otrajā pusē. Līdzīgi arī iepirkumu cena Latvijas zemniekiem janvārī palielinājās vien par dažām centa desmitdaļām (līdz 31 centam par litru). Salīdzinājumam – iepriekšējo četru mēnešu laikā piena iepirkumu cena kāpa par dažiem centiem katru mēnesi. Gaļas cenas pasaulē 2017. gada sākumā bija pat nedaudz zemākas nekā pagājušā gada otrajā pusē. Līdzīga dinamika bija arī gaļas vidējai iepirkuma cenai no Latvijas zemniekiem.
Vairāk bažu, manuprāt, rada labības cenas pasaules tirgū – 2017. gada sākumā tās sāka pieaugt par spīti tam, ka Pasaules pārtikas organizācija ik mēnesi paaugstina jau tā rekordaugsto 2016. – 2017. gada ražas novērtējumu. Jautājums, kas notiks, ja ražu novērtējumu nāktos samazināt?
Pašreiz nav pamata gaidīt būtisku iekšzemes pieprasījuma spiedienu uz inflāciju. Inflācijas gaidas februārī stabilizējās, neregulēto pakalpojumu cenas, kurām būtu jāatspoguļo iekšzemes pieprasījuma ietekme, pieaug mēreni. Bezdarbs ir tuvs dabiskajam līmenim jau četrus gadus, atspoguļojot darba tirgus līdzsvaru. Lai gan, palielinoties Eiropas Savienības struktūrfondu apguvei, gaidāms darbaroku pieprasījuma kāpums būvniecībā, tas lielā mērā kompensēs šajā nozarē iepriekšējo divu gadu laikā veiktās atlaišanas un diez vai novedīs pie masveida darbaspēka trūkuma.
