Mobilā versija
Brīdinājums +15.1°C
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends
Otrdiena, 17. oktobris, 2017
27. marts, 2017
Drukāt

Oļegs Krasnopjorovs: Straujākais inflācijas lēciens ir aiz muguras

Foto - Ieva Lūka/LETAFoto - Ieva Lūka/LETA

Oļegs Krasnopjorovs, 
Latvijas Bankas ekonomists

Autors: Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists

 

Pēdējā pusgada laikā patēriņa cenu pieaugums ir pārliecinoši atgriezies mediju virsrakstos. Gada inflācija no nulles līmeņa ir strauji kāpusi un februārī jau pārsniedza 3%.

Līdz ar to inflācijas līmenis ir apsteidzis eiro zonā nosaukto mērķi – tuvu, bet nedaudz zem 2%. Šāds vēlamais rādītājs nosaukts, lai inflācija vienlaikus būtu zema (stabilas un prognozējamas cenas veicina tautsaimniecības attīstību), bet tai pašā laikā izslēgtu deflācijas gaidas (gaidot cenu samazinājumu, pircēji var bezgalīgi atlikt ilgtermiņa preču iegādi, kas bremzētu tautsaimniecības attīstību un tehnisko progresu). Citiem vārdiem sakot, tautsaimniecībai kaitīgs ir gan pārlieku straujš cenu kāpums, gan deflācija.

Vai nākamajos mēnešos redzēsim vēl lielāku preču un pakalpojumu sadārdzinājumu? Visticamāk, ne – cenu stabilitātei vidējā termiņā nekas nedraud pat tad, ja šogad inflācija būs nedaudz augstāka par ierasto.

Nav vērts baidīties no pērkona – bīstams ir zibens; pērkons vien novēloti atspoguļo zibšņus skaņas veidā. Tas pats attiecināms arī uz patēriņa cenu pieaugumu, kas objektīvi atspoguļo iepriekš notikušo pasaules biržās. Pagājušā gada otrajā pusē strauji pieauga pasaules naftas un pārtikas cenas – tieši to atspoguļojumu veikalu cenrāžos mēs redzam šodien. Savukārt pēdējā mēneša laikā jaunu zibeņu nebija (pasaules pārtikas cenas pieauga mērenāk un naftas cenas nokritās), tāpēc nav pamata nākamajos mēnešos gaidīt tikpat strauju cenu kāpumu. Tādējādi Latvijas Bankas operatīvais inflācijas novērtējums paliek nemainīgs – visu šo gadu inflācija Latvijā saglabāsies tuvu 3%.

Degvielas cenas ir stabilas: kopš janvāra vidus 95. markas benzīna vidējā cena turas 1,17–1,18 eiro par litru līmenī. Tuvākajās nedēļās gaidīt būtisku degvielas cenas pieaugumu nav pamata. Naftas cena (ASV dolāru izteiksmē) februārī pieauga minimāli, un to daļēji kompensēja ASV dolāra pavājināšanās pret eiro. Savukārt marta pirmajā pusē naftas cena zaudēja gandrīz desmitdaļu no savas vērtības. Tik straujš kritums gan degvielas cenās nebūs vērojams, jo nafta veido trešdaļu no degvielas cenas (pārējais ir naftas pārstrādes un izplatīšanas izmaksas, kā arī nodokļi), turklāt tirgus dalībniekiem ir dažādi viedokļi par šā naftas cenu samazinājuma noturīgumu.

Dabasgāzes un līdz ar to arī siltum­enerģijas cenas nedaudz pieaugs: tās ar aptuveni deviņu mēnešu nobīdi atspoguļo naftas produktu cenu dinamiku, un šajā periodā naftas cenu kāpumi bija iespaidīgāki par kritumiem. Lai gan martā AS “Rīgas siltums” tarifs bija tāds pats kā februārī, tas tomēr bija augstāks nekā pērn pavasarī. Tāpat arī nākamajos mēnešos siltumenerģijas tarifs, visticamāk, būs augstāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā mēnesī.

Arī pārtikas pusē jaunu zibeņu februārī nebija, bet pērkona dārdi būs dzirdami vēl dažus mēnešus. Piena produktu cenas pasaulē 2017. gada sākumā pieauga daudz mērenāk nekā pagājušā gada otrajā pusē. Līdzīgi arī iepirkumu cena Latvijas zemniekiem janvārī palielinājās vien par dažām centa desmitdaļām (līdz 31 centam par litru). Salīdzinājumam – iepriekšējo četru mēnešu laikā piena iepirkumu cena kāpa par dažiem centiem katru mēnesi. Gaļas cenas pasaulē 2017. gada sākumā bija pat nedaudz zemākas nekā pagājušā gada otrajā pusē. Līdzīga dinamika bija arī gaļas vidējai iepirkuma cenai no Latvijas zemniekiem.

Vairāk bažu, manuprāt, rada labības cenas pasaules tirgū – 2017. gada sākumā tās sāka pieaugt par spīti tam, ka Pasaules pārtikas organizācija ik mēnesi paaugstina jau tā rekord­augsto 2016. – 2017. gada ražas novērtējumu. Jautājums, kas notiks, ja ražu novērtējumu nāktos samazināt?

Pašreiz nav pamata gaidīt būtisku iekšzemes pieprasījuma spiedienu uz inflāciju. Inflācijas gaidas februārī stabilizējās, neregulēto pakalpojumu cenas, kurām būtu jāatspoguļo iekšzemes pieprasījuma ietekme, pieaug mēreni. Bezdarbs ir tuvs dabiskajam līmenim jau četrus gadus, atspoguļojot darba tirgus līdzsvaru. Lai gan, palielinoties Eiropas Savienības struktūrfondu apguvei, gaidāms darbaroku pieprasījuma kāpums būvniecībā, tas lielā mērā kompensēs šajā nozarē iepriekšējo divu gadu laikā veiktās atlaišanas un diez vai novedīs pie masveida darbaspēka trūkuma.

Pievienot komentāru

Roberts Zīle: Nedrīkstam palikt vienaldzīgi (13)Katalonijas centieni iegūt neatkarību no Spānijas izraisījuši pretrunīgu reakciju Eiropā: vieni atbalsta kataloņu tiesības uz pašnoteikšanos, bet citi uzskata, ka Katalonijas atšķelšanās radīs bīstamu precedentu un uzkurinās separātisma tendences.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Pirms aiziešanas atslēdziet elektrību koģenerācijas stacijām!

Ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, kurš pagājšnedēļ paziņoja, ka pametīs darbu valdībā, lai  vadītu “Vienotības” Saeimas frakciju, pēc šīs svētdienas TV3 raidījuma “Nekā Personīga” jāķeras pie vēl kāda grūta darba.

TV raidījumā izskanēja bažas, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Raidījums atklājis vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS “Sadales tīkls” testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumos nākamajos 10 gados. Ministrs uzdevis Ekonomikas ministrijas kontroles grupai ar ekspertiem nekavējoties veikt pārbaudes. Tāpat pārbaudi uzdots veikt SIA “Rīgas enerģija” apjomīgajā koģenerācijas stacijā Vestienas ielā 2, Rīgā. Šis uzņēmums saistīts ar uzņēmēju Māri Martinsonu. “Nekā Personīga” esot zināms, ka šī stacija nav nodota ekspluatācijā, un ir aizdomas, ka pārbaudes tests varētu nebūt noticis godīgi.

Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis uzdevis ministram sadarbībā ar Iekšlietu ministriju nekavējoties veikt pārbaudes. Līdz šā gada 30. oktobrim jāziņo par plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (3)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Laima Geikina: Vai mēs vēlamies pārmaiņas izglītībā? (15)"Kurš no jums ir bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu!" (Jņ 8:7)
Draugiem Facebook Twitter Google+