Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
9. novembris, 2016
Drukāt

Strauji zaudējam izcilākās dabas vērtības

Foto - Andris EglītisFoto - Andris Eglītis

Ziņojumā Eiropas Komisijai par apdraudēto dzīvotņu un sugu stāvokli Latvijā par periodu no 2007. līdz 2012. gadam eksperti rakstīja – gandrīz visas dabiskās dzīvotnes Latvijā atrodas ļoti sliktā stāvoklī. Oficiāli tika atzīts, ka esam zaudējuši vienu dzīvnieku sugu.

28 eksperti vērtēja 57 īpaši aizsargājamu dzīvotņu veidus, kas pārstāv Latvijas ainavas relatīvi dabiskāko, pirmatnīgāko daļu. Ziņojums sniegts arī par 114 sugām (izņemot putnus, kuru vērtējums tika gatavots atsevišķi).

Jau iepriekšējais ziņojums 2007. gadā parādīja, ka Latvija savā ainavā spējusi saglabāt ievērojami mazāk patiesi dabiskas vides nekā vairākums citu Eiropas Savienības valstu. Jaunākais, ar precīzākām metodēm sastādītais apliecināja, ka situācija ir ievērojami sliktāka, nekā gaidīts.

Eksperti atzina, ka nelabvēlīgā stāvoklī atrodas:

* 86% jeb 49 īpaši aizsargājamās dzīvotnes;

* 60% jeb 68 īpaši aizsargājamās sugas.

Īpaši aizsargājamo dzīvotņu stāvoklis turpina pasliktināties.

Visnelabvēlīgākais stāvoklis konstatēts meža dzīvotņu grupā, kur pilnīgi visiem dzīvotņu veidiem tas novērtēts kā vissliktākais iespējamais.

Visstraujāk izzūdošās ir dabiskās pļavas un ganības. Pirms nepilna gadsimta tās aizņēma ap 30% no Latvijas teritorijas, bet 2007. gada ziņojuma brīdī bija zināmas vairs tikai 0,3% apmērā.

“Ziņai par simtkārtīgu samazinājumu dabas vērtībai, kas Latvijā ir visizcilākā savvaļas sugu bagātības ziņā, vajadzētu būt pamudinājumam uz steidzamu aizsargājošu rīcību,” sprieda zālāju pētniece Solvita Rūsiņa. Taču 2013. gada ziņojumā nācās konstatēt, ka dabisko pļavu un ganību stāvoklis pasliktinājies vēl vairāk – pilnīgi visām ir sliktākais iespējamais vērtējums un arī negatīva attīstības tendence – 60 – 80% no to kopējās platības ir izzušanas stadijā.

“Lai situāciju uzlabotu, nepieciešama strauja Zemkopības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīcība,” pēc ziņojuma publiskošanas atzina Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis. Viņš atgādināja, ka ministriju rokās ir dažādi instrumenti – normatīvie akti, kontrolējošās institūcijas, priekšlikumu iespējas nodokļu sistēmas pilnveidošanai, Lauku attīstības programmu pasākumi un dažādi citi veidi, kā situāciju labot, taču līdz šim instrumentu pielāgošana dabas aizsardzības nepieciešamībai ir bijusi nepilnīga.

Pēc nepilniem trīs gadiem Latvijai atkal būs jāgatavo ziņojums EK par apdraudēto dzīvotņu un sugu stāvokli periodā no 2013. līdz 2018. gadam.

 

Izmantota Dabas aizsardzības pārvaldes un Pasaules dabas fonda informācija.

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -1.4
Alūksne -7.0
Daugavpils -3
Saldus -2
Liepāja -1.3
Jelgava -1
Ventspils -1.6
Limbaži -5
Madona -4
Rēzekne -5
Draugiem Facebook Twitter Google+