Foto – LETA

Straujuma: budžeta veidošanā lielākais izaicinājums būs papildu līdzekļu sadale 0

Nākamā gada valsts budžeta veidošanā lielākais izaicinājums būs papildu līdzekļu sadale starp prioritārajām
jomām, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Viņa atgādināja, ka par svarīgākajām nozarēm nākamā gada valsts budžeta veidošanā atzītas iekšlietas, aizsardzība, veselība un izglītība un attiecīgo jomu četras ministrijas jaunajās politikas iniciatīvās prasa vairāk līdzekļu nekā varēs sadalīt.

Vienlaikus Straujuma minēja, ka Finanšu ministrija drīzumā koalīcijas partiju izveidotajai darba grupai, kas skatīs jautājumus par nākamā gada budžeta veidošanu, izsūtīs priekšlikumus ieņēmumu palielināšanai un izdevumu samazināšanai. Darba grupa tos skatīs ceturtdien, 13.augustā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Straujuma pauda cerību, ka jau nākamajā valdības sēdē kāds no attiecīgajiem priekšlikumiem varētu tikt iekļauts. Premjeres ieskatā valdībai priekšā ir sarežģīts pusotrs mēnesis, kura laikā paredzēts sagatavot nākamā gada valsts budžetu un iesniegt to Saeimā.

Pēc viņas teiktā, otrdien valdības sēdē ministri – pat tie, kuru ministrijas nav prioritāro jomu sarakstā – strādāja ļoti konstruktīvi un aktīvi meklēja risinājumus budžeta ieņēmumu daļas palielināšanai un izdevumu daļa samazināšanai. Piemēram, vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrs Kaspars Gerhards izteicis priekšlikumu papildu ieņēmumu gūšanai no dabas resursu nodokļa. Tiesa gan, premjere neko konkrētu par attiecīgo priekšlikumu neminēja.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka valdība sēdē otrdien apstiprināja makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozes 2016.līdz 2018.gadā. Atbilstoši prognozēm Latvijas izaugsme 2015.gadā būs 2,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta, bet 2016.gadā – 3%. Savukārt 2017. un 2018. gadā Latvijas izaugsme paātrināsies līdz 3,6%.

Plānots, ka nākamā gada valsts budžeta projekts Saeimā tiks iesniegt 30.septembrī.

Tāpat vēstīts, ka 2016.gada valsts budžetā ministrijas un valsts iestādes jaunām politikas iniciatīvām prasa 546,864 miljonus eiro. Savukārt 2017.gadā ministriju pieprasījums ir 781,684 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadā tas sasniedz jau 1,154 miljardus eiro. Finanšu ministrija gan jaunās politikas iniciatīvas nevērtēs ierastajā kārtībā. Tā vietā paredzēts koncentrēties uz prioritārajām jomām, kas iepriekš nosauktas – aizsardzības, iekšējā drošība, veselība un izglītība.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.