Foto – LETA

Straujuma: EP piedāvājums tiešmaksājumu sakarā joprojām nav pieņemams 0

Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības komitejas vakar izteiktais piedāvājums tiešos maksājumus Latvijas lauksaimniekiem dubultot tikai no 2017.gada nav pieņemams, jo nenodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lauksaimniekiem, šodien norādījusi zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Kā ziņots, vakar Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības komiteja apstiprināja nostāju par Eiropas lauksaimniecības politiku pēc 2014.gada, rosinot trīs gados maksājumu divkāršot no 96 eiro (67 latiem) par hektāru patlaban līdz 172 eiro (121 latam) 2017.gadā.Tas ir ātrāks palielinājums, nekā to sākotnēji piedāvāja Eiropas Komisija, tomēr mazāks un lēnāks, nekā to pieprasa Latvijas zemnieki.

“Būtībā piedāvājums nav nekas jauns, jo par to jau tika runāts vasaras vidū. Jau tad paudām viedokli, ka šāds piedāvājums mūs neapmierina. Protams, tas ir solis pareizā virzienā, taču nevaram pieļaut situāciju, ka tiešmaksājumu apjoms starp Baltijas valstīm atšķiras un Latvijas zemniekiem ir vismazākie maksājumi,” norādīja Straujuma.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpat viņa apliecināja, ka Latvija savas prasības nav mainījusi un mērķis joprojām ir sasniegt aptuveni 80% no vidējā tiešmaksājuma līmeņa.

“Nav pieņemama situācija, ka vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana tiek vilcināta un augstāki tiešmaksājumi Latvijas lauksaimniekiem tiek ieviesti tikai ar 2017.gadu. Tiešmaksājumu izlīdzināšana jāievieš jau ar 2014.gadu, turklāt finansējuma apjomam jābūt ap 80% no vidējā līmeņa,” sacīja ministre.

Kā ziņots, pagājušā gada 23.novembrī ES līderu samits par bloka daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam noslēdzās bez rezultātiem. Pēdējā ES Padomes priekšsēdētāja Hermana van Rompeja piedāvājumā daudzgadu budžetam bija paredzēts, ka līdz 2020.gadam Latvijas lauksaimnieki sasniegtu 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.

Latvijas prasība Briselei ir objektīvi tiešie maksājumi visiem ES lauksaimniekiem, nosakot, ka minimālais maksājumu līmenis ir vismaz 80% apmērā no ES vidējā maksājuma, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, sākot jau ar 2014.gadu. Tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.