Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
25. marts, 2014
Drukāt

Straujuma: Ja Krievijas agresija turpināsies, ES pāries uz sankciju trešo etapu (4)

Foto - LETAFoto - LETA

Ja Krievijas un Ukrainas konflikta eskalācija turpināsies, Eiropas Savienība (ES) pret Krieviju ieviesīs sankciju trešo etapu, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja Ministru prezidenta Laimdota Straujuma (V).

Tās būs ekonomiska rakstura sankcijas, kas varēs skart četras jomas – ieroču tirdzniecību, enerģētiku, tirdzniecību un finanšu sektoru, izteicās premjerministre, piebilstot, ka “tagad, protams, viss atkarīgs no Krievijas”.

Viņa atzina, ka neviena Eiropas valsts nevar mierīgi noraudzīties, kā Krievijas karaspēks ieiet svešā teritorijā. “No otras puses, mēs jau valdībā izskatījām konkrētus iespējamos tautsaimniecības riskus. Protams, es runāju arī Eiropas Padomē par šiem iespējamiem riskiem. Vissarežģītākais mums ir enerģētikas jautājums. Par to esmu informējusi arī ES. Ja līdz tam aizies, tad mums zināms atbalsts no ES, iespējams, būs nepieciešams,” atzina Straujuma. Viņa gan piebilda, ka ES paredzēto ekonomisko sankciju blokā ir vairāki etapi, un pirmais nebūt nav enerģētika.

“Protams, ir problēmas arī ar tirdzniecību. Šobrīd, vēl neieviešot nekādus pasākumus ne no ES, ne Krievijas puses, mūsu rūpniecība jau izjūt [konflikta sekas], tāpēc ka Krievijas rubļa vērtība ir kritusi, un arī Ukrainā vairs nenotiek tāda tirdzniecība, kāda bija agrāk. Līdz ar to nelieli ierobežojumi mūsu uzņēmējiem ir, bet, kā jau redzējām 2008.gadā, mūsu uzņēmēji ļoti ātri atrada sev citus noieta tirgus,” atgāgināja Straujuma.

Ministru prezidente konkretizēja, ka pārtikas uzņēmumi, piemēram, zivjrūpniecības nozare, kuras eksporta tirgu 20% apmērā nodrošina Krievija, jau ir sākusi “skatīties uz citiem tirgiem perspektīvā”. “Līdz ar to, iespējams, ka mūsu rūpniecībai būs jāpārorientējas pat ne sankciju dēļ, bet vienkārši tāpēc, ka ir ekonomiskā situācija tāda,” rezumēja premjerministre.

Atgriežoties pie bažām par Baltijas reģiona atkarību no Krievijas enerģijas tirgus, Straujuma atgādināja, ka šodienas valdības sēdes slēgtajā daļā tiks skatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais rīcības plāns enerģētiskās atkarības mazināšanai, kurā varētu būt aplūkotas gan iespējas, kas saistītas ar gāzes termināli Lietuvā, gan arī citi varianti.

Kā ziņots, Straujuma pagājušajā nedēļā piedalījās Briselē notiekošajā ES valstu līderu samitā, kurā tika nolemts paplašināt sankcijas pret Krieviju, tādā veidā reaģējot uz Maskavas lēmumu anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Sankcijas pret Krieviju paplašināja arī ASV.

Pēc tam starptautiskās reitingu aģentūras “Standard&Poor’s” un “Fitch Ratings” paziņoja par Krievijas kredītreitinga perspektīvas pazemināšanu no stabilas uz negatīvu.

Pat pirms Krimas aneksijas izraisītā attiecību saspīlējuma starp Krieviju un Rietumiem Krievijas ekonomiskā izaugsme bija sasniegusi zemāko līmeni kopš 2009.gada recesijas, privātajām patēriņam nespējot atsvērt investīciju apjoma kritumu.

Briselē notikušajā ES līderu samitā arī tika nolemts, ka Eiropas Komisijai (EK) līdz šā gada jūnijam jāizstrādā plāns, kā mazināt reģiona atkarību no enerģijas resursu importa.

Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs pavēstīja, ka ES līderi vienojušies nākamajā tikšanās reizē jūnijā pārrunāt enerģijas drošības pamata noteikumus.

Plānoto pasākumu vidū ir enerģijas avotu dažādošana, attīstot vietējos resursus, tostarp atjaunojamo un atomenerģiju, kā arī uzlabojot sadarbību gan blokā, gan ar trešajām pusēm.

Arī enerģētiskā atkarība samitā tiks apspriesta Ukrainas notikumu kontekstā. Krievija ir viena no lielākajām enerģētikas resursu piegādātājām Eiropā. Krievijas gāzes daļa kopējā ES dalībvalstu patēriņā pērn pieaugusi par četriem procentpunktiem un sasniegusi 27%, tādējādi tai kļūstot par lielāko ārvalstu piegādātāju, liecina Eiropas gāzes kompāniju asociācijas “Eurogas” apkopotā informācija.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Savulaik par kādiem grēkiem līdaku veda slīcināt…Tukša burbuļošana Minhenes stilā ar Čemberlenu un Daladje līdz pašus izsvieda vēstures mēslainē…

  2. Es vēl pirmos divus etapus neredzu,ko runāt par trešo.

  3. Tai .. tak neviens nav devis tiesības runāt ES vārdā.

  4. Būtu labāk paklusējusi.

Draugiem Facebook Twitter Google+