Straujuma: Jaunā KLP ir izdevīgāka 0
Pagājušajā nedēļā Luksemburgā panāktā vienošanās par ES kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2014. gada paredz, ka Latvijas lauksaimnieki nākamajā plānošanas periodā 2014. – 2020. gadā ES atbalstos saņems 2,678 miljardus eiro, kas ir par 50% vairāk nekā iepriekšējā periodā, apliecina zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
“Ir izdevies panākt ievērojamu finansējuma pieaugumu, neraugoties uz to, ka finansējums ES lauku politikai samazinājās par 17%,” sacīja ministre.
“Neatrisināti palika trīs jautājumi, kas saistīti ar ES budžetu: par tiešmaksājumu griestiem Baltijas valstīm, par tiešmaksājumu griestiem lielajām saimniecībām, par līdzekļu pārdali starp lauku attīstības un tiešmaksājumu finansējumu. Tos nevarējām atrisināt, jo budžeta jautājumi ir valstu vadītāju kompetencē,” sacīja Straujuma. Viņa piebilda, ka minētie jautājumi var tikt atkal aktualizēti tikai pēc ES kopējā budžeta apstiprināšanas. Kaut arī Īrijas prezidentūra steidz panākt vienošanos visos jautājumos, oficiāli KLP reformu plānojot apstiprināt tikai rudenī.
KLP reforma nodrošinās izlīdzinātākus maksājumus, kur tiešie maksājumi Latvijā nākamā perioda ietvaros tiks vairāk nekā divkāršoti, 2019. gadā sasniedzot 196 eiro jeb 137 latus par hektāru. Jāatgādina, ka vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.
Tiešmaksājumus varēs saņemt tikai aktīvie lauksaimnieki, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, viņa norādīja. “Turklāt paši varēsim definēt, kas ir aktīvais lauksaimnieks un kas ir tradicionālā lauksaimnieciskā ražošana valstī,” viņa piebilda. Latvija varēs izvēlēties līdz 13% no tiešmaksājumu aploksnes izmantot ar ražošanu saistītam atbalstam.
Savukārt mazie zemnieki, kuri nodrošina lauku dzīvotspēju, varēs atteikties no daudzo tiešo maksājumu shēmu atbalsta un tā vietā saņemt mazo lauksaimnieku shēmas atbalstu – 500 līdz 700 eiro gadā. Šajā gadījumā mazajiem lauksaimniekiem būs vienkāršāka pieteikšanās un samazināts kontroļu skaits, solīja ministre. Īpašs papildu atbalsts būs pieejams jaunajiem lauksaimniekiem.
KLP paredz 30% no katras valsts tiešmaksājumu budžeta piešķirt tikai tiem zemniekiem, kas īsteno noteiktas zaļināšanas prasības – vides aizsardzības pasākumus. Tomēr attiecīgos pasākumus ļaus īstenot pakāpeniski un to stingrība būs atkarīga no saimniecības izmēra. Būtiskākie vides pasākumi būs lauksaimniecības kultūru dažādošana, ilggadīgo zālāju un pastāvīgo ganību uzturēšana un ekoloģiski nozīmīgu platību veidošana. Latvija sarunās panāca, ka pie zaļināšanas pasākumiem pieskaitāmas arī mežu platības, kur lauksaimniecības zemes robežojas ar mežu. Tāpat šajos obligātajos 30% varēs ieskaitīt arī maksājumus par saimniekošanu mazāk labvēlīgos apvidos un investīcijas, kas saistītās ar klimata pārmaiņām.
Pēc Latvijas ilggadējas pārliecināšanas ir atcelta prasība pēc zemes stāvokļa novērtējuma 2003. gadā, pēc kā bija domāts piešķirt maksājumus. Tagad zemnieki ar ES atbalstu varēs apgūt arī līdz šim neapsaimniekotās zemes.
ES valstis veidos “melno sarakstu” ar tiem zemes īpašniekiem, kas nevar pretendēt uz tiešajiem maksājumiem, iekļaujot, piemēram, lidostas un sporta klubus, ja vien tie nespēj pierādīt, ka lauksaimnieciskā darbība veido būtisku viņu ienākumu daļu.
Gan lauku attīstībā, gan tirgus pārvaldībā īpaši tiks veicināta kooperācija un sadarbība gan starp lauksaimniekiem, gan visā pārtikas ķēdē.
No Latvijai būtiskiem lēmumiem par ES kopējās tirdzniecības organizāciju jāmin, ka cukura kvotu sistēmu atcels 2017. gadā, nevis 2015. gadā, kā tas bija rosināts sākotnēji. Savukārt piena kvota tiks atcelta 2015. gadā, kas atbilst arī Latvijas interesēm. Turklāt paredzēti instrumenti tirgus krīzes pārvarēšanai gadījumā, ja kvotu atcelšana krasi pazeminās piena iepirkuma cenu.
Izvērstāk par jauno Kopējās lauksaimniecības politiku – Laimdotas Straujumas intervijā “LA” rītdienas numurā.
Fakti Kopējā lauksaimniecības politika būs * Mērķtiecīgāka – precīzāk noteikti mērķi un finansējums tiem. * Konkurētspējīgāka – vairāk atbalsta konkurētspējīgu lauksaimniecību. * Elastīgāka – dod iespēju dalībvalstīm pašām izvēlēties. * Lauku vērtības atbalstoša – maksās arī par lauku apdzīvotības un lauku vides saglabāšanu. * Taisnīgāka – tiešmaksājumi izlīdzināti gan starp dalībvalstīm, gan starp dažādām lauksaimnieku grupām. * Zaļāka – 30% no tiešmaksājumiem lauksaimnieki saņems, ja izpildīs virkni zaļināšanas prasību. |
VIEDOKLIS
Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte: “Latvijas zemnieki ir lielākie ieguvēji no KLP reformas šā budžeta ietvarā. Pozitīvi ir pēdējās dienās panāktie Kopējās lauksaimniecības politikas noteikumi, kas dos dalībvalstīm lielāku brīvību noteikt, kurām grupām sniegt atbalstu, likt lielāku uzsvaru uz ražošanu, nemaksāt “dīvāna zemniekiem”, kā arī samazinās birokrātiskās atskaites mazajiem un vidējiem zemniekiem.
Tomēr galīgā vienošanās par ārējo konverģenci jeb tiešmaksājumu pakāpenisku izlīdzināšanu ir atlikta, līdz parlaments būs apstiprinājis Eiropas jauno daudzgadu budžetu. Katrā ziņā mēs, deputāti, arī es, esam apņēmības pilni nepieļaut, ka EP nostāja tiešmaksājumu izlīdzināšanas un pārejas perioda ilguma jautājumos netiek ņemta vērā.”
