Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
18. septembris, 2013
Drukāt

Straujuma: jaunais LAP nākamās Eiropas naudas apguvei gatavs iesniegšanai EK (1)

LETALETA

Latvijas Lauku attīstības programma (LAP) nākamajam Eiropas Savienības (ES) plānošanas periodam no 2014. līdz 2020.gadam ir gatava iesniegšanai un apstiprināšanai Eiropas Komisijā (EK), trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputātus informēja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

 

“Pēc diskusijām ar visam iesaistītajām pusēm, īpaši lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām un meža sfēru, ir panākta vienošanās par LAP galvenajiem atbalsta virzieniem un izmaksu apmēru. Nākamajā pirmdienā Briselē ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē es aicināšu Lietuvas prezidentūru, EK un visus ministrus beigt diskusijas par kopējo lauksaimniecības politikas (KPL) reformu, lai tiktu panākta gala vienošanās par ES daudzgadu budžetu un dalībvalstis var beidzot ķerties klāt attīstības programmu ieviešanai,” uzsvēra Straujuma. Zemkopības ministrija (ZM) projektu EK iecerējusi iesniegt janvāra sākumā.

Straujuma deputātus informēja, ka ZM prioritāte  nākamajā ES plānošanas periodā būs piena lopkopība, kurai papildus iecerēts piešķirt lielāku atbalsta intensitāti līdz 10%. Piena lopkopības attīstībai Latvijā ir labi nosacījumi, līdz ar to ZM plāno lauksaimniekiem palielināt atbalsta intensitāti tādiem pasākumiem, kā piemēram, fermu būvniecībai.

Straujuma teica, ka lielāku atbalstu intensitāti nākamajā plānošanas periodā plānots piešķirt arī jaunajiem lauksaimniekiem. Turpretī lauku saimniecību modernizācijai iecerēts piešķirt 327,26 miljonus eiro (229,998 miljonus latu). Plānots piešķirt papildus līdzekļus arī lauksaimniecības produkcijas pārstrādei, tai skaitā mājražotājiem. Papildus finansējumu varēs saņemt tie mājražotāji, kuri vēlas paplašināt darbību un uzsākt produkcijas pārstrādi. “Tie būs reģistrētie uzņēmumi. Mājražotājus, kuri vēlas palikt par mājražotājiem, mēs iestrādāsim LEADER programmā, liekot uzsvaru uz to, ka galvenais LEADER programmas virziens ir ražošana,” sacīja Straujuma. LEADER ir mērķtiecīgas un savstarpēji koordinētas aktivitātes lauku attīstībai, kuras rosina sabiedrību meklēt jaunus risinājumus esošajām lauku problēmām.

Viņa norādīja, ka ZM katrā pārstrādes sfērā atbalstīs tos uzņēmumus, kuri savā produkcijā izmanto noteiktu procentuālu apmēru izejvielu, kuras ir ražotas un iegādātas Latvijā. Graudu un piena pārstrādes sfērā 70% izejvielu jābūt ražotām Latvijā, turpretī, piemēram, augļkopības sfērā – 30%, ar nosacījumu, ka turpmākajos gados produkcijas ražošanā izmantotais Latvijā ražotu izejvielu apmērs pakāpeniski pieaugs, lai katrā no lauksaimniecības sfērām sekmētu ražošanas attīstību.

Straujuma teica, ka nākamajā plānošanas periodā mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem paredzētas arī papildus iespējas iegūt finanšu instrumentus, piešķirot šim mērķim 14,23 miljonus eiro (10 miljonus latu). Mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem būs iespējas saņemt, piemēram, kredītfonda garantētus kredītus.

Viņa arī informēja, ka nākamajā plānošanas periodā 86,795 miljonus eiro (61 miljonu latu) plānots novirzīt meliorācijas jautājumu sakārtošanai, kas patlaban ir viena no lielākajām problēmām laukos – no kuriem 70% plānots piešķirt no Eiropas fondu līdzfinansējuma.

Straujuma sacīja, ka nākamajā plānošanas periodā iecerēts sekmēt arī lauksaimniecisko uzņēmējdarbību, no visa LAP 2014.-2020.gadam paredzētā finansējuma, šim mērķim atvēlot 9,35% finansējuma jeb 142,29 miljonus eiro (100 miljonus latu). Tādejādi plānots attīstīt uzņēmējdarbību laukos, orientējoties galvenokārt uz mazo saimniecību attīstību, kuras gadā sasniedz vismaz divus tūkstošus eiro (14,1 tūkstošu latu) apgrozījumu.

Ministre skaidroja, ka mazo saimniecību attīstības sekmēšanai, ZM izstrādājusi kompleksu pieeju – papildus plānots nodrošināt izglītības iespējas, konsultācijas un sekmēt nišu produktu ražošanu. “Gribam, lai mazie ražotāji iesaistītos tirgū,” teica Straujuma.

Viņa arī norādīja, ka nākamajā plānošanas periodā lauksaimniekiem paredzēti arī beznosacījumu tiešmaksājumi – viena saimniecība varēs saņemt tiešmaksājumus 500 eiro (351,4 tūkstoši latu) apmērā. Straujuma norādīja, ka spriežot pēc līdzšinējās intereses par tiešmaksājumiem, šādus maksājumus varētu saņemt 20 tūkstoši saimniecību Latvijā.

Straujuma pastāstīja arī, ka nākamajā plānošanas periodā iecerēts piešķirt finanšu resursus saimniecībām ar dabas ierobežojumiem jeb mazāk labvēlīgo apvidu saimniecībām – 267,5 miljonu eiro (188 miljoni latu) apmērā. Straujuma sacīja, ka, ņemot vērā ES nosacījumus, 90% platību Latvijā varētu būt mazāk labvēlīgie apvidi. Tā kā pāreja uz jauno sistēmu stāsies spēkā, sākot no 2015.gada, plānots izvērtēt, kuriem apvidiem piešķirt šo finansējumu. “Ir mazāk labvēlīgie apvidi un ir vēl mazāk labvēlīgie apvidi,” sacīja Straujuma, piebilstot, kā prioritāte ir piešķirt finansējumu tiem reģioniem, kurus lauksaimniecības zeme ir visnelabvēlīgākā, piemēram, Latgales reģiona lauku apvidiem.

Viņa teica, ka LAP 2014.-2020.gadam paredzētajā programmā 300,225 miljonus eiro (211 miljonus latu) plānots ieguldīt Agro-Vides maksājumiem un meža pasākumiem. Tāpat zināmi līdzekļi atvēlēti bioloģiskajai pārstrādei.

Straujuma informēja, ka mežu ieaudzēšanai nākamajā plānošanas periodā paredzēti 9,960 miljoni eiro (septiņi miljoni latu), ar nosacījumu, ka mežus drīkstēs ieaudzēt tikai zemē, kur nav veikta meliorācija, kā arī tādā zemē, kur augsnes auglības līmenis ir zemāks par 30 ballēm.

Viņa arī norādīja, ka no Lauku atbalsta dienesta (LAD) piešķirtajiem atbalsta maksājumiem lauksaimniekiem 89 miljonus latu paredzēts novirzīt, lai pašvaldības varētu sakārtot autoceļus.

LAP ES plānošanas periodam no 2007. līdz 2013.gadam Latvijai tika piešķirti 1,383 miljardi eiro (972 miljoni latu). ES Lauku attīstības programma ir politikas plānošanas dokuments, kuru realizējot dalībvalstīs, tostarp Latvijā, tiek ieviests Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējums lauksaimniecības un lauku attīstībai.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. ko straujumas kundze vienmer smai, tas viss ir uz papira, tie miljoni

Draugiem Facebook Twitter Google+