Straujuma: kad bēgļi tiks atvesti, tie tiks izvietoti centrā “Mucenieki” 7
Kad uz Latviju atvedīs bēgļus, tie tiks izvietoti patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”, piektdien Lietuvā, Rokišķos pēc Latvijas un Lietuvas valdību kopsēdes preses konferencē sacīja premjerministre Laimdota Straujuma (“Vienotība”).
Viņa informēja, ka Latvijas valdība ceturtdien apstiprināja Latvijas pozīciju par Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera plānu migrācijas krīzes risināšanai Eiropā, kas cita starpā paredz kopumā 776 bēgļu uzņemšanu Latvijā.
“Vakar Latvijas valdība pieņēma pozīciju, ka gatava [papildu] brīvprātīgi pieņemt 526 bēgļus. Šis skaitlis ir solidāri izrēķināts katrai [Eiropas Savienības] dalībvalstij,” viņa teica.
Savukārt Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs (Algirdas Butkevičius) apsveica Latviju ar pieņemto lēmumu. Viņš izteica sapratni, ka politiskā diskusija par bēgļu uzņemšanas jautājumu ir sarežģīta.
Nākamnedēļ notiks Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padome, kurā plānots lemt par papildu 120 tūkstošu patvēruma meklētāju uzņemšanu ES. Valdības apstiprinātā Latvijas pozīcija paredz atbalstīt Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera plānu migrācijas krīzes risināšanai Eiropā, kopumā mūsu valstī uzņemot 776 patvēruma meklētājus.
Latvija joprojām neatbalsta obligātu bēgļu sadales kvotu ieviešanu, bet iestājas par brīvprātības principu patvēruma meklētāju uzņemšanā. Tāpat pozīcijā iekļauts punkts, ka Latvija par prioritāti izvirza ģimeņu ar bērniem uzņemšanu. Vienlaikus Latvija vēlas, lai tiktu ieviests mehānisms, kas paredz ES dalībvalstu iespēju izvērtēt papildu bēgļu uzņemšanu, ja nākotnē tiks piedāvāta plašāka migrantu pārvietošana.
Pavasarī pēc traģēdijām Vidusjūrā aktualizējās jautājums par bēgļu uzņemšanu. ES tieslietu un iekšlietu ministri vienojās par 40 tūkstošu bēgļu uzņemšanu, no kuriem 250 bēgļu labprātīgi izlēmusi pieņemt Latvija.
Lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar bēgļu uzņemšanu, Iekšlietu ministrijas paspārnē izveidota darba grupa, kurā iesaistīti vairāku ministriju, pašvaldību un citu organizāciju pārstāvji.
Reaģējot uz bēgļu pieplūduma pieaugumu, Junkers septembrī nāca klajā ar jaunu plānu, ar kuru dalībvalstīm ir jāuzņem papildu 120 tūkstoši bēgļu. Latvijas augsākās amatpersonas norādīja, ka valsts ir pret obligātām kvotām, taču par brīvprātīgu bēgļu uzņemšanu koalīcijai līdz ceturtdienai nebija izdevies vienoties, tādēļ valstij šajā jautājumā nebija nacionālās pozīcijas.
Briselē 14.septembrī ES tieslietu un iekšlietu ministri panāca principiālu vienošanos par papildus 120 tūkstošu bēgļu uzņemšanu. Vienlaikus ministri nevienojās par obligātām bēgļu kvotām, ko paredz Junkera plāns. Pret obligātām bēgļu kvotām iebildumus izteikušas vairākas ES valstis, tostarp tā dēvētā Višegradas grupa.
ES robežsardzes kontroles aģentūra “Frontex” aplēsusi, ka šā gada pirmajos astoņos mēnešos savienības robežas šķērsojuši vairāk nekā 500 tūkstoši migrantu. Aģentūra gan pieļauj, ka daļa no tiem varētu būt saskaitīti divreiz. Lielāko bēgļu spiedienu izjūt Grieķija, Itālija un Ungārija.
Reaģējot uz bēgļu krīzi, dažas ES valstis atjaunojušas robežkontroli.
