Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
7. februāris, 2013
Drukāt

Straujuma: Latvija varētu izmantot veto tiesības

Foto - LETAFoto - LETA

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma pieļauj, ka Latvija sarunās par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu varētu izmantot veto tiesības.

Straujuma ceturtdien īsi pirms ES līderu sarunu sākšanās par daudzgadu budžetu apciemoja protestējošos lauksaimniekus. Uz jautājumu, vai premjers varētu uzlikt budžetam veto, ministre žurnālistiem atbildēja, ka šāda iespēja pastāv. “Es redzu šādu iespēju. Veto iespēja premjeram [Valdim Dombrovskim] ir kabatā. Bet jāskatās, kādi būs piedāvājumi. Patlaban ir grūti teikt, jo mums nav jaunā piedāvājuma,” pastāstīja Straujuma.

Viņa informēja, ka pagaidām ES līderi nav panākuši vienošanos par kopējo budžeta apmēru un jaunais ES daudzgadu budžeta piedāvājums gaidāms ceturtdien vakarā pulksten 18.30 pēc Latvijas laika.

“Mūsu nostāja joprojām ir tā pati – Latvijas lauksaimnieku tiešmaksājumiem ir jāsasniedz nākamanās ES valsts līmenis 2014.gadā, un šis piedāvājums nedrīkst būt panākts uz lauku attīstībai domātās naudas,” uzsvēra zemkopības ministre.

Savukārt Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš aģentūrai BNS norādīja, ka līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos EP ir tiesības apstiprināt vai noraidīt ES Padomes piedāvāto daudzgadu budžetu.

Pēc viņa teiktā, parlamentā valdošais noskaņojums liecina – ja ES Padome iemaksātāju valstu spiediena dēļ pārmērīgi samazinās kopējo budžeta apmēru un par to panāks arī vienošanos ar dalībvalstu vadītājiem, EP deputāti šādu budžetu varētu arī neatbalstīt.

Kariņš uzsvēra, ka ir būtiski, ka EP ir panākts stingrs atbalsts priekšlikumam, kas nodrošinātu Latvijai ne mazāku kohēzijas fondu finansējumu kā līdz šim. Ir arī būtiski, ka parlamentā ir radīta izpratne par netaisnīgiem lauksaimniecības tiešmaksājumiem mūsu valsts zemniekiem.

Jau vēstīts, ka ceturtdien un piektdien Dombrovskis  Eiropadomē Briselē piedalīsies sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.‒2020.gadam. Premjers aizstāvēs Latvijas prioritātes ‒ saglabāt finansējumu kohēzijas projektiem vismaz esošajā līmenī un panākt taisnīgus konkurences nosacījumus Latvijas lauksaimniekiem ES tirgū. Baltijas lauksaimnieki ceturtdien Briselē rīko protesta akciju pret netaisnīgiem tiešmaksājumiem.

ES prezidenta Hermana van Rompeja pašreizējais piedāvājums Latvijai ir tiešmaksājumu apmērs 196 eiro (138 lati) par hektāru 2020.gadā un kohēzijas palīdzības griesti 2,59% līmenī no iekšzemes kopprodukta. Lai arī šis piedāvājums ir labāks nekā sākotnēji piedāvātais, tas joprojām Latviju neapmierina.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+