Foto – Timurs Subhankulovs

Straujuma: Latvijai, iespējams, nāksies uzņemt bēgļus 32

Pagaidām nav skaidri zināms, kā Latvija piedāvās risināt jautājumu par patvēruma meklētāju uzņemšanas kvotām, tomēr Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) neizslēdz, ka Latvijai arī nāksies uzņemt bēgļus.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Šorīt intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” Straujuma stāstīja, ka Latvija sagatavos savus priekšlikumus gaidāmajai Eiropas Savienības (ES) Iekšlietu ministru padomes sēdei, kurā tiks lemts par kvotām.

“Tomēr vēlos uzsvērt, ka kvotu noteikšana katrai dalībvalstij ir pēc brīvprātības principa, bet ir skaidrs, ka mums šajā jautājumā ir jāsolidarizējas ar pārējām ES dalībvalstīm,” sacīja Straujuma.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr uz jautājumu, vai Latvijai būs jāuzņem bēgļi, Straujuma atbildēja apstiprinoši, lai gan piebilda, ka diskusija par šiem jautājumiem vēl nav sākusies, tāpēc runāt par kādu konkrētu cilvēku skaitu nevar.

LETA jau ziņoja, ka jautājums par patvēruma meklētāju uzņemšanas kvotām ir tikai daļa no nepieciešamā risinājuma, uzskata bijušais ārlietu un aizsardzības ministrs, pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V).

Pabriks aģentūrai LETA skaidroja, ka, runājot par kvotu sadali starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, ir jāņem vērā konkrēti un skaidri kritēriji. Viņš norādīja, ka pašlaik starp iespējamiem kritērijiem izskan valsts teritorijas lielums, kā arī valsts ekonomiskā attīstība.

“Mums Latvijā teritorija ir ļoti liela, mēs varētu uzreiz uzņemt pusmiljonu patvēruma meklētāju vai vismaz 100 000. Tomēr ir jāatceras par to, ka valsts ekonomiskā attīstība to ciparu uzreiz samazina,” norādīja Pabriks, atkārtoti piebilstot, ka runas par kvotām ir tikai daļa no risinājuma.

“Tāpat mums ir jāņem vērā arī mūsu vēsturiskie apstākļi,” uzskata deputāts. “Mums ir 30% imigrantu, pirmās un otrās paaudzes, kas ienāca padomju laikā. Mums arī ir ciets dokuments, kas šiem cilvēkiem ir arī rādāms – tā ir 1987.gada rezolūcija par piespiedu migrāciju un integrācijas problēmām Baltijā. Tā ir rezolūcija, kuru pieņēma Strasbūrā vēl pirms mūsu neatkarības atjaunošanas,” piebilda politiķis.

Pabriks pauda uzskatu, ja tiktu ņemti vērā arī šāda veida kritēriji, Latvijai būtu jāuzņem ļoti maza patvēruma meklētāju daļa.
Kā ziņots, EP balsoja par rezolūciju, kurā cita starpā tiek aicināts dalībvalstīm ieviest saistošas ieceļojušo patvēruma meklētāju uzņemšanas kvotas. Arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers EP debatēs pavēstīja, ka EK ierosinās visā ES noteikt bēgļu kvotas.