Ekonomika

Straujuma: “Rail Baltica” projekts ir mieram un attīstībai 1


Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass (no kreisās), Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma un Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs piedalās preses konferencÄ“ un “Rail Baltica” projekta prezentācijā.
Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass (no kreisās), Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma un Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs piedalās preses konferencÄ“ un “Rail Baltica” projekta prezentācijā.
Foto-LETA

Eiropas standarta platuma sliežu ceļa projekts “Rail Baltica” ir paredzēts mieram un ekonomiskajai attīstībai, nevis militārām vajadzībām, 23.augustā, pieminot Baltijas ceļa notikumus, žurnālistiem teica Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Viņa paskaidroja, ka nesenajā tikšanās laikā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, pārrunāta ilgtermiņa NATO klātbūtnes nozīmīgums Latvijā, un viens no uzstādījumiem ir arī infrastruktūras izbūve. Vienlaikus Straujuma akcentēja, ka tieši “Rail Baltica” projekts ir paredzēts mieram un ekonomiskai attīstībai, nevis militārām vajadzībām.

Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs (Algirdas Butkevičius) sacīja, ka ar dzelzceļa izbūvi tiek veidota vēl viena ķēde starp Baltijas valstīm un projekts ir viena no Lietuvas dzelzceļa galvenajām prioritātēm.

Savukārt Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass (Taavi Rõivas) sacīja, ka šī diena ir vēsturiska visām trim Baltijas valstīm un vēsture ir pierādījusi – ja Baltijas valstīm ir viens kopējs mērķis, tad tās arī to sasniedz. Viņš arī uzsvēra, ka dzelzceļa izbūve būs svarīga arī citām valstīm un stiprinās kopējo Eiropas drošību.

Satiksmes ministrijas pārstāvji preses konferencē akcentēja, ka projekts varētu tikt pabeigts līdz 2025.gadam un tā mērķis ir tautsaimniecības attīstība, iespēja pārvietoties pa Baltijas valstīm un ģeopolitiskās stabilitātes veicināšana.

“Rail  Baltica II” projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Projektam plānots piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu 85% apmērā no kopējām izmaksām.

Baltijas ceļš bija miermīlīga politiska demonstrācija 1989.gada 23.augustā, kad aptuveni divi miljoni cilvēku sadevās rokās 600 kilometru garā ķēdē cauri Baltijas valstīm, apliecinot vienotību centienos pēc brīvības. Latvijas teritorijā Baltijas ceļš tika rīkots apmēram 260 kilometros valsts ceļu.

Lorem ipsum
FOTO: Leta
LA.lv