Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
8. februāris, 2013
Drukāt

Straujuma: Sarunās par ES budžetu ir līnijas, kuras nedrīkst pārkāpt

Lai arī kompromiss par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu ir jāpanāk, Latvijai sarunās ir līnijas, kuras nedrīkst pārkāpt, piektdien ES līderu budžeta samitā žurnālistiem uzsvēra zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

“Acīmredzot, kompromiss būs jāmeklē, beigās jau nebūs tā, ka visas valstis saņems to, ko gribējušas. Diez vai tā būs. Bet es domāju, mums ir zināmas līnijas, kuras mēs nekādā ziņā nevaram pārkāpt. Tiešmaksājumos tas ir pietiekami skaidri – mēs nedrīkstam būt vienīgie, kas saņem mazākos maksājumus,” uzsvēra politiķe.

Viņa norādīja, ka Latvija pozīciju ES prezidentam Hermanam van Rompejam jau paudis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), kurš “pietiekami stingrā, noteiktā un arī dusmīgā balsī” paudis Latvijas pozīciju. Premjers iesniedzis Latvijas priekšlikumus budžetā par tiešmaksājumiem, lauku attīstību un kohēziju.

Budžeta piedāvājumā tiešmaksājumos, salīdzinot ar pērnā gada novembri, nav nekādu izmaiņu. Vienlaikus lauku attīstības finansējumā Latvijai iespējams finansējuma samazinājums, jo 11 valstīm piešķirti papildu līdzekļi, kuri, iespējams, tiks ņemti no kopējās lauku attīstības programmas.

“Premjers jau ir pateicis, ka nevar to pieņemt. Bet sarunas notiek, šis nav pēdējais raunds. Ir jauni priekšlikumi, acīmredzot būs jauns piedāvājums,” skaidroja Straujuma.

Ministre norādīja, ka daudzas valstis ir neapmierinātas ar jauno piedāvājumu. “Es gribu teikt, ka kopumā arī Baltijas valstis varētu būt vienotas. Gan par tiešmaksājumiem ar Igauniju, principā arī Lietuva neiebilst, gan par lauku attīstību,” sacīja Straujuma, bilstot, ka arī Polija ir neapmierināta ar jauno piedāvājumu, jo tai piešķirti mazāki līdzekļi lauku attīstībai un tiešmaksājumos nav izmaiņas.

“Es nezinu, vai būs nākamā nakts vai divas naktis. Man ir grūti pateikt,” par samita rezultātu sprieda politiķe.

Taujāta par lauksaimnieku organizāciju negatīvo reakciju pret jauno budžeta piedāvājumu, ministre norādīja: “Ja jūs zinātu, kā mēs reaģējām, kad mums atnesa šo dokumentu. […] Visi bija ļoti šokēti.”

LETA jau ziņoja, ka Dombrovskis samērā asi piektdien Briselē notiekošajā ES budžeta samitā kritizējis Eiropadomes prezidenta van Rompeja piedāvājumu. Premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke aģentūrai LETA norādīja, ka premjers ņēmis vārdu, argumentēti un kritiski izteicies par Rompeja piedāvājumu, vēlreiz uzsverot un pamatojot Latvijas prioritātes.

Tiek lēsts, ka ES līderu debates, kas šobrīd norit aiz slēgtām durvīm, ir gana asas, dalībvalstīm izsakot kritiku van Rompeja piedāvātajam kompromisa budžetam.

Jau ziņots, ka piektdien no rīta pēc vairāk nekā 12 stundu ilgušām konsultācijām Eiropadomes prezidents nāca klajā ar jauno kompromisa piedāvājumu ES dauzgadu budžetam. Kopumā 2014.-2020.gada budžetu tiek piedāvāts samazināt vēl par vairāk nekā 30 miljardiem eiro (21 miljardu latu).

Latvijas prioritātēs – kohēzijā un tiešmaksājumos lauksaimniekiem – pozīcijas nav uzlabojušās, proti, van Rompejs līdzīgi kā pērn novembrī piedāvā kohēzijas maksājumu griestus Latvijai noteikt 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardus eiro (2,95 miljardus latu), kā arī līdz 2020.gadam Latvijas lauksaimniekiem sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.

Eiropadomes priekšsēdētājs savā jaunajā piedāvājumā nav iekļāvis izmaiņas tiešmaksājumos un kohēzijas aploksnē arī attiecībā uz pārējām Baltijas valstīm.

Latvijas mērķis ir nākamajā finanšu perspektīvā saglabāt kohēzijas politikas finansējumu vismaz esošajā līmenī – 4,7 miljardus eiro (3,3 miljardus latu) jeb 2,9% no IKP. Tāpat Latvijas pozīcija ir panākt, ka tiešmaksājumu apjoms mūsu valsts lauksaimniekiem jāpalielina vismaz līdz Rumānijas līmenim jeb jāsasniedz aptuveni 80% no vidējā līmeņa ES jau no 2014.gada. Tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+