Foto – LETA/AFP

Straujuma sola atkāpties budžeta deficīta neievērošanas gadījumā 2

“Sarkanā līnija” nākamā gada budžetā ir budžeta deficīta mērķa ievērošana, trešdien intervijā Latvijas Radio teica Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

Pēc viņas teiktā, ja Saeima nepieturēsies pie budžeta deficīta 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), tad viņai nāksies atkāpties no premjeres amata.

Straujuma gan atzīmēja, ka pagaidām koalīcijai ir vēlme pieņemt budžetu. “Bet dzīve iet un parādās intereses. Budžets uz Saeimu tiks aiznests 30.septembrī, tad sāksies parlamentā budžeta izskatīšana. (..) Es nevaru teikt, ka koalīcija neizjuks, kad sāksies budžets. Budžets ir valdības pārbaudījums, un valdības reizēm krīt budžeta dēļ,” piebilda Straujuma.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņa norādīja, ka pagaidām gan partijām nav novilktas “sarkanās līnijas”, taču viņas “sarkanā līnija” ir budžeta deficīta pārkāpšana 1%. “Tam es nevarēšu piekrist, jo mēs nevaram dzīvot no nenopelnītiem līdzekļiem. Tā ir līnija, ko nepārkāpsim, mēs nevaram pieļaut 2% vai 3% deficītu,” teica premjere.

Tāpat Straujuma iestāsies par līdzekļu piešķiršanu aizsardzībai.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka valdība sēdē otrdien apstiprināja makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozes 2016.līdz 2018.gadā. Atbilstoši prognozēm Latvijas izaugsme 2015.gadā būs 2,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta, bet 2016.gadā – 3%. Savukārt 2017. un 2018. gadā Latvijas izaugsme paātrināsies līdz 3,6%.

Plānots, ka nākamā gada valsts budžeta projekts Saeimā tiks iesniegt 30.septembrī.

Tāpat vēstīts, ka 2016.gada valsts budžetā ministrijas un valsts iestādes jaunām politikas iniciatīvām prasa 546,864 miljonus eiro. Savukārt 2017.gadā ministriju pieprasījums ir 781,684 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadā tas sasniedz jau 1,154 miljardus eiro. Finanšu ministrija gan jaunās politikas iniciatīvas nevērtēs ierastajā kārtībā. Tā vietā paredzēts koncentrēties uz prioritārajām jomām, kas iepriekš nosauktas – aizsardzības, iekšējā drošība, veselība un izglītība.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.