Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
6. novembris, 2014
Drukāt

Valdība apstiprināta bez pārsteigumiem. “LA” iepazīstina ar ministru pirmajiem darbiem (3)

Foto: Karīna MiezājaFoto: Karīna Miezāja

“Mūsu virsmērķis būs cilvēku labklājības veicināšana tepat Latvijā,” vakar pēc savas otrās valdības apstiprināšanas solīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”). Viņas sastādīto Ministru kabinetu atbalstīja 61 valdošās koalīcijas deputāts, bet 39 bija pret.

Valdībai būšot trīs galvenie darbības virzieni – tautsaimniecības attīstība, cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošana (tostarp veselība, izglītība, nevienlīdzības mazināšana) un drošība šā vārda visplašākajā nozīmē (iekšējā, ārējā, nacionālā, finanšu un enerģētiskā).

Jaunajā valdībā darbu turpinās septiņi līdzšinējie ministri, kuriem pievienosies divi politiķi, kas bijuši ministri agrākās valdībās, kā arī trīs bez iepriekšējas pieredzes ministru amatos. “Nav laika nekādam ieskriešanās periodam. Uzreiz sāksim strādāt, palīdzēsim jaunajiem ministriem. Jau sestdien sāksim ministru semināru par budžetu un pēc tam katru dienu valdības sēdes par budžetu, rīcības plāna gatavošanu. Laiks līdz jaunajam gadam būs ļoti sarežģīts un pēc tam nekļūs vieglāk, jo sāksies prezidentūra,” teica premjere.

Reizē ar ministru sastāva atjaunošanu nelielas pārmaiņas piedzīvojis arī premjeres birojs. Jaunajā valdībā Straujumai būs parlamentārais sekretārs, kurš ne tikai uzturēs Ministru prezidentes saikni ar parlamentu, bet arī palīdzēs ar dalību ES Padomes prezidentūras pasākumos un būs atbildīgs par gatavošanos Latvijas Republikas simtgadei. Šos pienākumus paralēli Saeimas deputāta darbam veiks Nacionālās apvienības pārstāvis Rihards Kols. Algu gan viņš saņems tikai par deputāta darbu. Pēdējos gados premjeri iztikuši bez sava parlamentārā sekretāra, bet savulaik šāds amats izmantots. Piemēram, Valda Dombrovska parlamentārais sekretārs savulaik bija Jānis Bordāns, savulaik šos pienākumus veicis arī Ints Dālderis.

Pirms Straujumas piedāvātās komandas apstiprināšanas deputāti vairākas stundas debatēja par valdības deklarāciju. Opozīcijas argumenti gan bija identiski kā pirms iepriekšējo valdību apstiprināšanas. Deklarācija esot vienkārši partiju labo nodomu un priekšvēlēšanu saukļu apkopojums bez reāla seguma un iespējām tos realizēt, turklāt sagatavota ļoti pavirši un tā tālāk. Kā no Saeimas tribīnes ironizēja ZZS pārstāvis Ingmārs Līdaka – deklarāciju opozīcijas acīs varētu padarīt par labu ar vienu otas vēzienu – vien pretim kādam iekārojamam ministra postenim ierakstīt opozīcijas pārstāvja vārdu: “Un deklarācija pēkšņi kļūs viegli saprotama, viegli uztverama un galvenais – ārkārtīgi konkrēta!”

Kritizēt koalīcijas veikumu un nodomus ir opozīcijas darbs. Tādēļ jau dokumenta tapšanas laikā painteresējos, ko par to sarunā zem četrām acīm saka paši jaunās koalīcijas pārstāvji. Kā izrādās, arī viņiem ne reizi vien nācies piekāpties un kompromisa vārdā daudzas partiju ieceres nav atradušas vietu valdības nodomu dokumentā vai arī “izplūdušas” līdz nepazīšanai.

Tā, piemēram, ZZS pārstāvis Kārlis Seržants vēlējās deklarācijā iekļaut valdības apņemšanos likvidētās Policijas akadēmijas vietā izveidot Valsts drošības akadēmiju, kur mācītu gan topošos robežsargus, gan cietumsargus, izmeklētājus, glābējus, muitniekus un citus, bet šāda iecere tika noraidīta, piedāvājot Drošības programmu izveidi jau esošajās augstskolās.

ZZS ietilpstošā Zaļā partija deklarācijas tapšanā neveiksmīgi uzstāja uz Vides fonda atjaunošanu, lai iekasētais dabas resursu nodoklis kā iezīmētais nodoklis tiktu izmantots vides aizsardzības vajadzībām. Iespējams, tas būs valdības rīcības plānā.

Tāpat ZZS vēlējās iekļaut deklarācijā principu, ka augstākās izglītības iestādes finansējamas atkarībā no to kvalitātes, bet tam būtu nepieciešami apmēram 10 miljoni eiro, lai motivētu labāk strādājošās izglītības iestādes. Tādēļ normas formulējums kļuvis daudz vispārīgāks. Tas pats arī saistībā ar jauno pedagogu atalgojuma modeli.

Jaunais veselības ministrs Guntis Belēvičs deklarācijas tapšanas gaitā stingri uzstājis uz to, lai veselības nozarei solītie 4,5% no IKP tiktu piešķirti jau 2017. vai 2018. gadā (nevis 2020. gadā, kā pašlaik solīts). Taču šī prasība noraidīta kā nereāla.

NA ārpolitikas sadaļā gribēja ielikt atsauci uz deklarāciju par Latvijas okupāciju, bet partneri to neatbalstīja. Tiesa, maigāks formulējums ir normā, ka ārlietu resoram vairāk starptautiski jāveicina izpratne par Latvijas vēsturi 20. gadsimtā un okupācijas režīmu pastrādātajiem noziegumiem.

Kategoriski tika noraidīts Edvīna Šnores (NA) priekšlikums deklarācijā paredzēt, ka Latvija sadarbībā ar Krievijas Federāciju atbalstīs Krievijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu repatriāciju.

Liela diskusija bijusi arī par mikrouzņēmuma nodokļa pārskatīšanu. “Vienotība” vēlas virzīties uz priekšu pēc jau pieņemtā likuma par šā nodokļa paaugstināšanu, bet koalīcijas partneri vēlas šo jautājumu pārskatīt.

“Katram nācās piekāpties kādā jomā. Formulējumi varbūt kļuva vispārīgi, bet kopumā atspoguļo kompromisu starp trim partijām,” dokumenta gala variantu vērtēja Anrijs Matīss.

Gatavi strādāt četrus gadus

Lai labāk iepazītu jaunā Ministru kabineta locekļus, 
lūdzām katru no viņiem atbildēt uz trim jautājumiem:

1. Kāds būs pirmais darbs ministra amatā?

2. Cik ilgi nostrādās šī valdība?

3. Vai vajadzētu atkārtoti aktualizēt jautājumu par ministru algu celšanu?

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis

1. Jāturpina stiprināt zemessardze un jaunsardze. Jāturpina bruņoto spēku modernizācija.

2. Orientējamies uz četriem gadiem.

3. Šis jautājums jau ir noraidīts Saeimā un vairs nav aktuāls.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola

1. Uzņēmējdarbības atbalsta programmas un gāzes tirgus atvēršana kā ilgākie darbi. “Citadeles” pārdošanas jautājums kā īstermiņa jautājums.

2. Cik pietiks spēka un enerģijas Laimdotai Straujumai.

3. Šī diskusija jau ir izbeigta, un punkts.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

1. Risinājums piena nozarei, kas cieš no Krievijas sankcijām. Piešķirtie 7,9 miljoni eiro ir ļoti labi, bet tas nav gala risinājums. Stingri jāstrādā pie jaunu tirgu atrašanas, pie kā nekavējoties ķeršos.

2. Šķiet, ka šī valdība ir profesionālāka kā daudzas citas, un ceru, ka tā nostrādās pēc iespējas ilgāk. Vai izdosies nostrādāt četrus? To varēšu pateikt, kad kādu pusgadu būsim nostrādājuši kopā. Ir daudz jautājumu, kuros var sastrādāties.

3. Protams, ka algas ir mazas. Pat smieklīgi mazas, ja salīdzinām ar kolēģiem citās valstīs. Ja sabiedrība tam nav gatava, tad var aktualizēt, cik grib, bet tas nebūs nopietni. To neviens neatbalstīs, un pašreizējā ekonomiskajā situācijā tas ir pilnībā saprotami.

Veselības ministrs 
Guntis Belēvičs

1. Veselības aprūpes pakalpojumi jāpadara pieejamāki cilvēkiem.

2. Vismaz četrus.

3. Nē.

Labklājības ministrs Uldis Augulis

1. Jāturpina iesāktie darbi. Prioritāras ir visas jomas, tajā skaitā pensijas, demogrāfija, invalīdu situācija un bērnu un ģimenes jautājumi.

2. Neesmu gaišreģis. Valsts labā vajadzētu nostrādāt četrus gadus, bet neņemos spriest, cik tas ir reāli.

3. Šobrīd tas vairs nav aktuāli. Ja es nevaru indeksēt pensijas ar 50% algu indeksa pieaugumu, tad par ministru algām nav ko runāt.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

1. Prioritāšu ziņā pati galvenā būs Latvijas tradicionālo pamatvērtību aizstāvība Eiropas Savienības likumdošanas kontekstā. Kā arī tiesu darba uzlabošana, maksātnespējas administratoru darba reforma, dalītā īpašuma jautājums.

2. Ja šogad izturēsim pārbaudījumu ar budžeta sastādīšanu, tad šī valdība varētu nostrādāt ilgi. Arī visus četrus gadus.

3. Tas jālemj Saeimai, valdībai nevajadzētu nākt ar šādu iniciatīvu. Vai man pašam ministra alga šķiet pietiekama? Man kļūšana par ministru nozīmē pāriešanu uz mazāku atalgojumu, tādēļ labāk nekomentēšu.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

1. Nākamā gada budžets. No tā daudz kas būs atkarīgs.

2. Es neveidoju valdību, lai pati to gāztu. Strādāsim, cik ilgi varēsim.

3. Par ministru atalgojuma pārskatīšanu jālemj Saeimai. Domāju, ka vajadzētu pārskatīt, jo pašreiz mūsu valdības locekļu atalgojums ir aiz Horvātijas un Bulgārijas. Taču palielinājumam jānotiek kontekstā ar pensiju indeksāciju vai ko tamlīdzīgu. Nedrīkst tā vienkārši izvilkt ministrus no kopējā konteksta.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss

1. Man kā ministram prioritātes būs autoceļi un pasažieru pārvadājumi.

2. Jāstrādā četrus gadus, citādi ieceres ir grūti īstenot tā, lai iedzīvotāji sajustu rezultātu.

3. Par to jārunā budžeta kontekstā un kopā ar sabiedriskā sektorā strādājošo algām kopumā. Iespējams, pat jau nākamgad.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs

1. Pirmkārt, Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē. Otrkārt, ārējās drošības stiprināšana, panākot NATO klātbūtni Latvijā ilgtermiņā. Šīs lietas jāsāk darīt jau no valdības apstiprināšanas.

2. Jebkurai valdībai jābūt mērķim nostrādāt līdz tā brīža Saeimas sasaukuma beigām. Gribu cerēt, ka šī valdība to izdarīs.

3. Jāsameklē tāds risinājums, lai tas viss nepārvērstos par balagānu. Nepieciešams par šo lietu diskutēt, un šai Saeimai būtu pie šī jautājuma jāatgriežas. Taču nesasteidzot un attiecinot izmaiņas uz nākamo valdību.

Finanšu ministrs Jānis Reirs

1. Nākamā gada budžets.

2. Četri gadi. Cik esmu runājis ar pārējiem ministriem, neviens te netaisās mazu laiciņu pastrādāt.

3. Valdības darba devējs ir parlaments, tādēļ par to jālemj Saeimai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

1. Jāvirza tālāk sasāpējušais jautājums par atkritumu apsaimniekošanu. Jāizdiskutē jautājums par depozītiem vai kādu citu modeli, lai varētu pēc iespējas ātrāk pāriet uz dalītu atkritumu šķirošanu un pārstrādi.

2. Valdība savus darbus plāno vismaz četru gadu periodā, un mums ir jādara viss iespējamais, lai šo termiņu arī nostrādātu.

3. Par to jālemj Saeimai. Ne visu dzīves kvalitāti var izmērīt naudā. Ir cilvēki, kam ir vēlme kaut ko izdarīt sabiedrības un savu bērnu nākotnes vārdā.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile

1. Skolotāju atalgojuma sistēmas sakārtošana. Kā arī kopumā izglītības sistēmas pieejamības un kvalitātes nodrošināšana.

2. Protams, ka es ceru uz maksimālo termiņu.

3. Mana piekrišana kandidēt uz ministres amatu noteikti nebija algas jautājums. Ja godīgi, es pat nezinu, cik liela ir izglītības ministra alga, un neesmu par to domājusi.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Neskaidrs kā var būt ekonomikas ministrs kas tik dedzīgi ir iestājies pret eiro.

  2. Laba ideja par anketu!

  3. Būtu tikai pareizi, Atbildēt

    ja katrā jautājumā meklētu nevis kompromisus, bet labāko iespējamo risinājumu, kas atbilst LATVIJAS interesēm. Citādi izskatās kā stumdīšanās ap sili, kuram tiks gardākais kampiens. Valsts un tauta kaut kā jēdzieniski un pēc būtības sazin kur pazūd aiz šo partijgrupiņu, dižbanku un “dižpersonu”interesēm, briseļdirektīvu nekritiskas pieņemšanas un pat skriešanas tām pa priekšu un priekšlaicīgu klanīšanos jebkam, kas no briseļbirokrātu puses uzplaiksnī vai, Diespas, uzpūš (pēc līdzības- esam lielāki katoļi par Romas pāvestu)!

Draugiem Facebook Twitter Google+