Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
5. marts, 2014
Drukāt

Straujuma tiešus militārus draudus Latvijai nesaskata; militārais budžets augs lēnām (9)

Foto: LETAFoto: LETA

Pašlaik tiešu militāru draudu Latvijai nav, bet jebkura saspringta situācija kaimiņvalstīs rada satraukumu sabiedrībā, šorīt telekanālā LNT atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Politiķe uzsvēra, ka Latvija uz konfliktu nav klusi noskatījusies no malas – mūsu valsts augstākās amatpersonas ir norādījušas, ka Latvija iestājas par Ukrainas nedalāmību un nosoda Krievijas rīcību.

Straujuma ir pilnīgi pārliecināta, ka Latvija līdzīgā situācijā saņemtu NATO palīdzību, lai arī mūsu valsts nenodrošina pietiekamu finansējumu aizsardzībai. Pašlaik militārais budžets Latvijai ir 0,91% no iekšzemes kopprodukta, un nākamgad procentuāli bija plānots pat neliels samazinājums, bet tagad kļuvis skaidrs, ka samazinājums netiks pieļauts, tomēr arī budžeta noturēšana 0,91% līmenī prasīšot papildus aptuveni 10 miljonus eiro, kas Latvijai ir liela summa, jo, piemēram, pensiju indeksācija nākamgad prasīs 9 miljonus eiro.

Pēc valdības vadītājas vārdiem, aizsardzība varētu būt viena no nākamā gada budžeta prioritātēm, lai arī šī valdība tikai iezīmēs budžeta rāmjus, bet gala lēmumu pieņems nākamā valdība pēc Saeimas vēlēšanām. Neskatoties uz zināmām bažām sabiedrībā, šā gada budžetu aizsardzības izdevumu palielināšanai Straujuma negrasās vērt vaļā, jo tam varētu būt neprognozējamas sekas.

Runājot par sankcijām pret Ukrainas amatpersonām, kas tieši atbildīgas par asiņainajiem notikumiem šajā valstī, Straujuma neprecizēja, pret ko Latvijā tās tiek vērstas, vien uzsvēra, ka darbs ir sākts. Politiķe zināja teikt, ka bijušajam Ukrainas vadītājam Viktoram Janukovičam kontu Latvijā neesot.

Līdz ar notikumiem Ukrainā arī Latvijā tikšot vairāk domāts, kā mazināt sabiedrības šķelšanos, piemēram, Kultūras ministrijā tiks veidota nodaļa, kas strādās pie vienojošākas informatīvās telpas jautājumiem.

Straujuma atzina, ka 16.marts varētu būt katalizators, kas parāda, ka sabiedrība ir daudz vairāk sašķelta nekā mēs domājam. Viņa pieļāva, ka minētajā datumā saspīlējums ir iespējams, bet drošības iestādes ir gatavas notikumiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Vienreiz ir jāizvērtē aizsardzības budžets profesionāli! Mums nav vajadzīgi tanki,bet gan prettanku ieroči un moderns strēlnieku bruņojums!

  2. Lai glābtu kargina privāto biznesu viņam laipni piešķīra miljardu tautas naudu un paziņoja ,ka valstī iestājusies ekonomiskā krīze,bet vēlāk zaharnija privātā biznesa neveiksmes tautai maksāja 50 miljonus un tagad sūdzās ka nevar sagrabināt naudu aizsardzībai un pensiju indeksācijai.

  3. Latviešiem vajadzētu pamācīties no Ukraiņiem! Vakardienas televīzijas raidijummos redzamie sižeti, kā Krimas krievietes sašutušas un pārmet Putina bandītiem par to, ka ar viņām pārdevējas veikalos vairāk nerunā krieviski. Kā redzams, viss ļoti vienkārši.

  4. 1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas Republika ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo VALSTSGRIBU un tās neatņemamajām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu ikviena cilvēka un visas tautas brīvību un veicinātu labklājību. (Tas ir citāts no Satversmes Preambulas, ko aicina pieņemt Vienotība, NA, ZZS un visi citi.)
    ======
    1918.gadā varbūt arī bija šāda valstsgriba. Bet šobrīd – Straujumas apņemšanās atstāt militāros izdevumus 0.91% no kopprodukta liecina, ka nekādas valstsgribas mūsu valdībai nav. Papildus 9 miljonus aizsardzībai atrast esot grūti; toties samaksāt 50 miljonus Zaharjinam par Liepājas Metalurga sagraušanu vienmēr esam gatavi.
    Ir tomēr jāattīra visas partijas no savtīgiem kombinatoriem – pirms viņi tāpat kā Ukrainas kleptokrāti visu valsti ir novilkuši uz elli.

  5. Militārus draudus,ieskaitot pat “pašaizsardzības vienības” saskata tauta!

  6. Nu jā, bet ja gadiem netika pildīts NATO ieteiktais militārā budžeta palielinājums līdz 2% no kopējā, vai NATO tik ļoti patiks mūs aizstāvēt?

  7. Atzina Straujuma, bet attēlā Aboltiņa? Runājam partija – domājam Leņins!

  8. Vai Latvijai nav kompetentu militārajos jautājumos speciālistu, kas varētu spriest par militāru draudu esamību vai neesamību? Kaķim jāsmejas, ka šajā jautājumā jāatsaucas uz Straujumas kundzes vērtējumu.

  9. Atbalstu lēmumu atcelt elektrības tirgus atvēršanu..Jāierobežo Latvenergo cenu celšana nākotnē.

Draugiem Facebook Twitter Google+