Foto: LETA

Straujuma tiešus militārus draudus Latvijai nesaskata; militārais budžets augs lēnām 9

Pašlaik tiešu militāru draudu Latvijai nav, bet jebkura saspringta situācija kaimiņvalstīs rada satraukumu sabiedrībā, šorīt telekanālā LNT atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Politiķe uzsvēra, ka Latvija uz konfliktu nav klusi noskatījusies no malas – mūsu valsts augstākās amatpersonas ir norādījušas, ka Latvija iestājas par Ukrainas nedalāmību un nosoda Krievijas rīcību.

Straujuma ir pilnīgi pārliecināta, ka Latvija līdzīgā situācijā saņemtu NATO palīdzību, lai arī mūsu valsts nenodrošina pietiekamu finansējumu aizsardzībai. Pašlaik militārais budžets Latvijai ir 0,91% no iekšzemes kopprodukta, un nākamgad procentuāli bija plānots pat neliels samazinājums, bet tagad kļuvis skaidrs, ka samazinājums netiks pieļauts, tomēr arī budžeta noturēšana 0,91% līmenī prasīšot papildus aptuveni 10 miljonus eiro, kas Latvijai ir liela summa, jo, piemēram, pensiju indeksācija nākamgad prasīs 9 miljonus eiro.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc valdības vadītājas vārdiem, aizsardzība varētu būt viena no nākamā gada budžeta prioritātēm, lai arī šī valdība tikai iezīmēs budžeta rāmjus, bet gala lēmumu pieņems nākamā valdība pēc Saeimas vēlēšanām. Neskatoties uz zināmām bažām sabiedrībā, šā gada budžetu aizsardzības izdevumu palielināšanai Straujuma negrasās vērt vaļā, jo tam varētu būt neprognozējamas sekas.

Runājot par sankcijām pret Ukrainas amatpersonām, kas tieši atbildīgas par asiņainajiem notikumiem šajā valstī, Straujuma neprecizēja, pret ko Latvijā tās tiek vērstas, vien uzsvēra, ka darbs ir sākts. Politiķe zināja teikt, ka bijušajam Ukrainas vadītājam Viktoram Janukovičam kontu Latvijā neesot.

Līdz ar notikumiem Ukrainā arī Latvijā tikšot vairāk domāts, kā mazināt sabiedrības šķelšanos, piemēram, Kultūras ministrijā tiks veidota nodaļa, kas strādās pie vienojošākas informatīvās telpas jautājumiem.

Straujuma atzina, ka 16.marts varētu būt katalizators, kas parāda, ka sabiedrība ir daudz vairāk sašķelta nekā mēs domājam. Viņa pieļāva, ka minētajā datumā saspīlējums ir iespējams, bet drošības iestādes ir gatavas notikumiem.