Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
17. jūlijs, 2014
Drukāt

Straujuma uzdod risināt krīzes situāciju ierēdniecībā (7)

Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) Valsts kancelejai un Finanšu ministrijai uzdevusi izstrādāt priekšlikumus, lai risinātu kritisko situāciju valsts pārvaldē, informē Ministru kabineta preses sekretāre Signe Znota-Znotiņa.

Vienlaicīgi Ministru prezidente uzsver, ka šim mērķim valsts budžets netiks palielināts. Tāpat nav pieļaujama atgriešanās pie “trekno gadu” piemaksām un prēmijām, kas tiek maksātas visiem un nav saistītas ar darba rezultātiem.

Straujuma norāda, ka vissatraucošākā situācija ir tieši valsts pārvaldē, kur tā esot nepārspīlēti kritiska.

“To apstiprina pastāvīgas, negatīvas tendences – ievērojami kavēti termiņi, nekvalitatīvi sagatavoti dokumenti, institucionālās atmiņas un pieredzes zudums, tiek iepirkti ārpakalpojumi valsts ierēdņu darba darīšanai. Tas ir apdraudējums visai valstij, valsts attīstībai,” uzskata Ministru prezidente.

Viņasprāt, sistēma ir būtiski jāpilnveido, lai paaugstinātu darba efektivitāti un samazinātu kvalificētu speciālistu aizplūšanu no darba valsts pārvaldē. Risinājums ir jārod esošā budžeta ietvaros, tajā skaitā nodrošinot adekvātu atalgojumu “atslēgas cilvēkiem”, veicot reformas un optimizāciju.

Ministru prezidente norāda, ka agri vai vēlu būs jārisina arī jautājums par ministru atalgojumu.

“Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Latvijā valdības vadītāju atalgojums ir ievērojami mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā, nemaz nerunājot par Eiropas Savienības atalgojuma līmeni. Šis jautājums ir jādiskutē Saeimas un sabiedrības līmenī, taču Ministru kabineta darba kārtībā patlaban nav lēmuma pašiem lemt par sava atalgojuma palielināšanu,” uzsver premjere.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Nodokļu maksātājs Atbildēt

    Baba, ej pensijā un paķer līdzi televizoru meistaru Andri Berjozkinu.

  2. Vispirms jāpanāk lai iedzīvotāju peļņa būtu Lietuvas, Igaunijas un Eiropas līmenī. Kāmēr tas nav, runāt par līdzīgu atalgojumu ministriem bišķi priekšlaicīgi.

  3. “Baltijas ceļa” 25. jubileju sagaidot – nav ar palepoties?! Prihvatizācija, denacionalizācija, konsolidācija – Latvijas “veiksmes stāstu” bez efektīvas valsts pārvaldes nevarētu nodrošināt.
    Saules mūžu 4.maija režīmam!

  4. Lai nodrošinātu adekvātu atalgojumu “atslēgas cilvēkiem”,beidzot ir jāatbrivojas no nevajadzīgajiem ministriju parlamentārajiem sekretāriem,šiem “kurjeriem starp ministriju un Saeimu”(ko rosināja jau premjers Valdis Dombrovskis) un atlikušajiem vēl valsts sekretāru vietniekiem,kuri patiesībā dublē ministriju attiecīgo nodaļu un departamentu darbu.

  5. Krīzi tikai pastiprina tādi jaunradīti veidojumi kā jau popularitāti sabiedrībā ieguvusī NEPLP!

  6. Vienkārša aritmētika "Vienotībai" Atbildēt

    Ne jau pie trekno gadu konfidenciālajiem “vadības līgumiem” ir atkal jāatgriežas,lai risinātu krīzes situāciju ierēdniecībā! Jāsamazina ir pārmērīgi lielais ministriju skaits nabadzīgajā Latvijā,lai atlikušo ministriju ierēdņiem (pašus ministrus ieskaitot) algas varētu pat dubultot! Latvijai nav obligāti jāuztur par trim ministrijām vairāk nekā Briselē jeb Beļģijā-vienā no bagātākajām ES valstīm ar pieckārt lielāku iedzīvotāju skaitu! Sekosim Šveices (septiņas ministrijas) vai pat Kipras piemēram,kurā ir tikai sešas ministrijas!

Draugiem Facebook Twitter Google+