Foto – Ilze Pētersone

Straupes “Slow Food” sievas izgriež pogas Rītiņam 10

Kad Romā atvēra pirmo makdonaldu, itāļi sabuntojās un radīja “Slow Food” kustību. Latvieši tai pievienojās ar pavāru Mārtiņu Rītiņu priekšgalā, bet nu jau dažus gadus veselīgās pārtikas karogu sparīgāk par rīdziniekiem vicina straupieši. Straupes tirgū šādus tādus tirgotājus neņem – viņu produktam jābūt veselīgi audzētam, no pašu saimniecības un savām rokām gatavotam. Pircēji to novērtē – ik reizi tirdziņu apciemo pāris tūkstoši cilvēku.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Tirgus placis pasta sētā

Ļaudis brīvdienā gatavi mērot vairākus desmitus kilometru, lai nokļūtu izslavētajā Straupes tirgus placī. Kopš pērnā rudens tas atrodas jaunā vietā. Lielajiem vārtiem Valmieras šosejas malā ar uzrakstu “Straupes zirgu pasts” garām nepabraukt. Uzbūvēti pēc pirmās brīvvalsts laika parauga kā zīme, ka esat gaidīti ciemiņi, tie vedina pa atjaunoto pasta ceļa posmu aizripināt savu auto līdz palielam ēku pudurim ar sarkaniem dakstiņu jumtiem. Plašajām stāvvietām līdzās uzslietais verstu stabs kā senāk rāda attālumu līdz Rīgai un Tērbatai. Tirgotājiem ierādīta vieta otrpus ceļam pagaidām vienīgajā atjaunotajā ēkā – kādreizējā zirgu stallī – un plašajā pagalmā ar 19. gadsimta bruģi, kas ilgu laiku bija klāts ar biezu zemes kārtu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tuvējiem iedzīvotājiem ir ko brīnīties – vēl pirms dažiem gadiem šeit ēkas gluži vai acīmredzami gāja postā, apkārtne bija aizaugusi ar krūmiem, piegružota un nekas neliecināja, ka vairāk nekā 300 gadu senajai zirgu pasta sētai, no kuras 15 ēkām vēl bija saglabājušās septiņas, pienāks labāki laiki. Bijušais saimnieks ar’ iespītējies – pats netiek galā, taču neparko nepārdos, cik gribētāju no Rīgas brauca un labu naudu solīja. Tikai pēc viņa nāves mantinieki pasta sētu nodeva jaunu īpašnieku rokās.

Aija un Guntis Āboltiņi-Āboliņi – DNB bankas finansiste un būvkompānijas “RERE” valdes priekšsēdētājs – pretēji sākotnējam plānam atjaunot kompleksu bez steigas jau otrajā saimniekošanas gadā apņēmās uzņemt pasta sētā tirdziņu.

“Savai varēšanai zirgu pastu atvērām piecus gadus par ātru,” tagad viņi atzīst. Tādu kā pagājušo vasaru vairs negribētu piedzīvot – kā no viena darba prom, tā otrā iekšā, bez apstājas un brīvdienām. Līdz šodienai ieguldīts ceturtdaļmiljons eiro privāto līdzekļu, taču vēl jārēķinās ar pieckārt lielāku summu, lai atjaunotu pašu pasta kantora ēku, kuru zīmējumā pat iemūžinājis Johans Kristofs Broce, un ērbēģi jeb kalpotāju māju, nosiltinātu stalli, noklātu auto stāvlaukumu ar stingrāku pamatu un veiktu vēl lērumu citu darbu. Īpašnieki cer arī uz Eiropas Savienības projektu naudu.

Jaunajā mājvietā tirgus ienāca 21. augustā. Kam prieki, kam kreņķi – daudzi straupieši astoņos gados bija pieraduši pie tirdziņa Straupes pienotavas stāvlaukumā, tā pārvietošana vairākus kilometrus ārpus ciema Rīgas virzienā viņiem sagādāja tikai neērtības. Ne vairs kājām aizčāpot, ne kaimiņus satikt un jaunumus pārrunāt. Taču apmeklētāju skaits jau atklāšanas dienā parādīja, ka jurģi pircēju interesi par zemnieku ražojumiem nav mazinājuši. Vai viņus piesaistīja arī “Slow Food” kustības zīmols – tas ir cits jautājums.