×
Mobilā versija
Brīdinājums +21.8°C
Viktors, Nils
Otrdiena, 19. jūnijs, 2018
1. jūnijs, 2018
Drukāt

Strautiņš: Algas palielinājušās, bet dzīves līmeņa kāpums nav tik straujš (4)

Publicitātes foto.Publicitātes foto.

Ekonomists Pēteris Strautiņš, "Luminor".

Autors – Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists

Šī gada 1. ceturksnī darba samaksas kāpums gada griezumā ir paātrinājies līdz visstraujākajam tempam kopš 2008. gada beigām. Vidējā alga bija par 8,6% lielāka nekā pirms gada jeb 961 eiro. Savukārt vidējā neto alga auga par 10,2%, sasniedzot 713 eiro.

Paātrinoties bruto algas kāpumam, sarūkot nodokļu slogam un inflācijai, reālais neto algu kāpums strauji paātrinājās salīdzinājumā ar pērnā gada nogali — no 3,9% līdz 8,0%. Šāds pieaugums ir liels, kaut arī nav bezprecedenta parādība nesenā pagātnē, jo tāds vai lielāks kopš “Burbuļa laikiem” vēl ir bijis trīs ceturkšņos, pēdējo reizi 2015. gada nogalē, kad cenu līmenis bija salīdzinoši stabils.

Vienmēr jāpatur prātā, ka datos redzamās algu izmaiņas ietekmē ēnu ekonomikas īpatsvara izmaiņas, kas šobrīd visdrīzāk samazinās. Tātad dzīves līmeņa kāpums nav gluži tik straujš. Vienlaikus palielinās ne tikai algu likmes, bet arī kopumā nostrādātais laiks — par 1,4%, kas ir ātrākais kāpums četros gados. Līdz ar to kopējā legāli izmaksāto algu fonda pirktspēja šī gada sākumā ir palielinājusies gandrīz par desmito daļu.

Straujākais algu kāpums ir noticis divos reģionos ar zemāko algu līmeni — Latgalē un Vidzemē. Ja Vidzemē to drīzāk varētu skaidrot ar straujo aizņemto darbavietu skaita kāpumu iepriekšējos divos gados, šādi saasinot darba devēju konkurenci, tad Latgalē svarīgs iemesls ir īpaši straujā iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas palīdz palicējiem prasīt vairāk. Abos reģionos bruto algu kāpums gada laikā bijis 10% vai vairāk. Šajā ainā labi iekļaujas arī straujais algu kāpums lauksaimniecībā un mežsaimniecībā par 11,5%, līdz 950 eiro, no valsts vidējā līmeņa atpaliekot tikai par 11 eiro. Cits izskaidrojums ir lielais darba apjoms mežsaimniecībā 1. ceturksnī.

Algu datos nepārprotami atspoguļojas politiskie lēmumi. Straujākais algu kāpums noticis medicīnā un sociālajā aprūpē, kur dominē sabiedriskais sektors. Trešais straujākais algu kāpums jeb par 11,2% bijis izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos, kur algu līmenis ir viszemākais, tātad to visvairāk ietekmējis minimālās algas straujā palielināšana šogad. Tikai vienā no sešām nozarēm, kurās algu līmenis pārsniedz vidējo, arī kāpuma temps ir virs vidējā, turklāt tā ir nodarbināto skaita ziņā nelielā enerģētikas nozare.
Visvairāk šobrīd par darbinieku trūkumu runā saistībā ar IT nozari, taču interesanti, ka IT pakalpojumu nozarē algu pieauguma temps ir zem vidējā. Tomēr jāpiebilst, ka algu līmenis šajā jomā jau ir ļoti augsts – sasniedzis 1581 eiro.

Algu kāpums sagādā arvien pieaugošas grūtības tiem, kuriem tās jāmaksā, tātad galvenokārt uzņēmumiem. Taču bez tā nav iespējama Latvijas iedzīvotāju skaita stabilizēšana. Līdz ar to, lai arī konkurētspējas riski rodas, šis process joprojām ir uzskatāms par drīzāk labvēlīgu ekonomikas nākotnes attīstības potenciāla veidošanai.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Algu datos nepārprotami atspoguļojas politiskie lēmumi,piemēram,pasakainās prēmijas ministriju ierēdņiem!

  2. Jāpalielina pensijas-kļūs straujāks! Skat.”OECD secina:Latvijai vajag lielākas pensijas”,NRA.lv,2018.gada 7.marts.

  3. “Līdz ar to, lai arī konkurētspējas riski rodas, …” – uzņēmējiem jāsaprot, ka jāmaina ražošanas struktūra un jāpāriet uz augstākas tehnoloģijas preču ražošanu. Tad ar konkurētspēju nebūs problēmu.

  4. Lielākoties algas palielināja Ministriju ierēdņiem un to pietuvinātajiem draugiem. Tagad, algu sistēmā, izveidotā klasifikācija, padara patiesos darba darītājus, vēl atkarīgākus no vadības.Un vidējā alga būtu jāreklamē presē arī pa šim kategorijā, bet viss tiek samest vienā katlā, līdz ar ko tautai aizmālē acis kārtējo reizi.

Draugiem Facebook Twitter Google+