Komisijai jālemj, vai Streļčenoks ir pieņemams vai izbrāķējams 10
Ministru prezidente Laimdota Straujuma LNT raidījumā “900 sekundes” paziņojusi, ka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers esot paudis gatavību vadīt komisiju, kas izvērtēs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka atbilstību ieņemamam amatam. Pirms neilga laika ģenerālprokurors apgalvoja, ka pagaidām neesot pamata veidot šādu komisiju, jo prokurori pēc saņemtajiem iesniegumiem jau veicot vairākas pārbaudes KNAB. Kāds iemesls ir Kalnmeiera kunga nostājas maiņai?
Ģenerālprokurors Ministru prezidentei ir teicis, ja būs nepieciešams, tad var šo komisiju novadīt (komisiju veido valdība neatkarīgi no ģenerālprokurora viedokļa). Ģenerālprokurora atbilde Straujumas kundzei nenozīmē, ka tas ir atbalsta solis šīs komisijas veidošanai, it sevišķi pašreiz, nezinot kādi konkrēti pārkāpumi ir jāvērtē, skaidroja prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga.
Visi par Streļčenoku
Komisijā darbošoties Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Maizītis, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers un kāds no ministriem, jo to noteic likums. Līdzīga sastāva komisija tika izveidota 2011. gadā, lai no 13 kandidātiem atrastu piemērotāko KNAB priekšnieku. Šīs komisijas vadītāja Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane toreiz teica, ka amata pretendentus atklāta konkursa divās atlases kārtās vērtēs nozares profesionāļi, nevis politiķi, kā tas bijis iepriekš, tādējādi būtiski uzlabojot esošo kārtību. Konkursa nolikumā esot skaidri noteikts iesniedzamo dokumentu loks, kas apliecina likumā noteiktās pretendentiem nepieciešamās prasmes. Kā zināms, uzvaru izcīnīja J. Streļčenoks. Pēc tam ar viņu tikās visas Saeimas frakcijas, arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija un visi kā viens atbalstīja lēmumprojektu par Streļčenoka iecelšanu KNAB priekšnieka amatā. Nu atklājies, ka nozares profesionāļi par galveno korupcijas apkarotāju izraudzījuši cilvēku, kura atbilstība amatam vairs neesot droša. Amatpersonām būs jātērē savs dārgais darba laiks, lai lemtu, vai Streļčenoks ir pieņemams vai izbrāķējams.
Godīgs, apņēmīgs un principiāls
Kad tām pašām amatpersonām, kuras Streļčenoku atzina par piemērotu KNAB vadītāju, bet tagad strādās komisijā, lai, visticamāk, atzītu, ka Streļčenoks vairs neder šim amatam, vaicāju, kā iespējams tik smagi kļūdīties, amatpersonas par to izvairījās runāt vai darīja to nelabprāt. Izņēmums ir toreizējais SAB priekšnieks Jānis Kažociņš.
Piemēram, DP priekšnieks J. Reiniks uz jautājumu, kā amatpersonas savā vērtējumā varējušas tā kļūdīties, ar savas preses sekretāres starpniecību atrakstījās: ” Drošības policija neveic KNAB darbības uzraudzību, tāpēc man patlaban nav tiesiska pamata publiski izvērtēt citas valsts institūcijas vadītāja darba kvalitāti.”
Toties no sava viedokļa izklāstīšanas nebaidījās J. Kažociņš: “Kā labi zināms, KNAB priekšnieka izvēle vienmēr bijis sarežģīts process – arī šajā gadījumā ideāla kandidāta nebija. Bija pamats sagaidīt, ka trešā konkursā kandidāti varētu būt vēl vājāki. Tomēr es uzskatīju, ka Streļčenoka kungs ir godīgs, apņēmīgs un principiāls. Jo vairāk, viņš pats nāca no KNAB kolektīva, kas viņa kandidatūru atbalstīja, un tādēļ uzskatīju, ka konfliktu iespēja ir zemāka nekā ar priekšnieku no ārpuses. Bija skaidrs, ka viņam trūkst vadības pieredzes, bet biju pārliecināts, ka ar kolēģu atbalstu viņš spētu veikt uzticētos uzdevumus. Kaut gan runāju savā vārdā, man nav pamata uzskatīt, ka citi komisijas locekļi bija citās domās. Turklāt Streļčenoka kungs jau kā KNAB darbinieks bija izgājis visas nepieciešamās drošības pārbaudes.
Jāatzīmē, ka pirmās pazīmes, ka viss nav kārtībā ar KNAB vadību, parādījās tikai 2013. gada pirmajā pusē. Tātad Streļčenoka kungs bija vadījis biroju jau pusotru gadu. Kādi bija konflikta iemesli, un vai pie tiem vainojams vadības stils vai kaut kas cits – tie ir jautājumi, uz kuriem vajadzētu atbildēt vērtēšanas komisijai. Ir skaidrs, ka pašreizējā situācija krietni atšķiras no tās, kāda bija 2011. gada novembrī, kad Streļčenoka kungs sāka vadīt biroju.”
Runā par politisku spiedienu
Savukārt KNAB priekšnieks uztur spēkā savu pausto viedokli par valdības vadītājas lēmumu veidot komisiju, kas vērtētu priekšnieka atbilstību ieņemamajam amatam. J. Streļčenoks: “Šādu soli uzskatu par mēģinājumu izdarīt politisku spiedienu, īpaši situācijā, kad ģenerālprokurors paudis viedokli, ka neesot pamata šādas komisijas izveidei. Birojs uzskata, ka publiski paustajai informācijai par KNAB darba kvalitātes pasliktināšanos nav pamata. KNAB ir regulāri sniedzis informāciju Saeimas atbildīgajai komisijai un Ministru kabinetam par savu darbu un tā rezultātiem. Līdz šim nav saņemtas norādes, ka biroja rezultatīvie rādītāji būtu pasliktinājušies. Tieši otrādi – saņemto iesniegumu skaits ir pieaudzis, kā arī birojs ir izstrādājis jaunas likumdošanas iniciatīvas.”
KNAB priekšnieks LNT raidījumā “900 sekundes” (10. jūnijs) atklāja, ka “birojā patlaban notiek pārbaudes par ļoti augstām amatpersonām, to skaitā bijušo Ministru prezidentu Dombrovska kungu. Un vēl varu pateikt, ka pašlaik birojā notiek pārbaude arī par pašas Straujumas kundzes iespējamo atrašanos interešu konflikta situācijā”.
Kamēr tiks vērtēts Streļčenoks, tikmēr darba grupai Valsts kancelejas direktores vadībā līdz gada beigām jāizstrādā grozījumi KNAB likumā, lai precīzi noteiktu KNAB amatpersonu juridisko statusu un Ministru prezidenta veiktās pārraudzības saturu, apjomu, reglamentētu biroja priekšnieka disciplināratbildību un veiktu citus labojumus. Līdz pat šim brīdim nav īsti saprotams pat tas, vai KNAB darbinieki atrodas dienesta vai darba attiecībās.
