Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
31. jūlijs, 2015
Drukāt

Strēlnieku paveiktais ir jāgodina. Saruna ar vīru kopas “Vilki” dalībniekiem (21)

Foto-Dainis BušmanisFoto-Dainis Bušmanis

Rīt, 1. augustā, Rīgā ar plašu programmu atzīmēs Latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanas simtgadi un notiks tautas un armijas svētki “Latviešu strēlniekiem – 100”. Idejas autori strēlnieku un viņu varoņmantojuma godināšanai ir vīru kopa “Vilki”, kuras vīri latviešu strēlnieku fenomenu ir pētījuši vairāk nekā 30 gadu. Lai uzzinātu vairāk par latviešu strēlniekiem un viņu varonību, “LA” uz redakciju ielūdza vīru kopas “Vilki” dalībniekus – Andri Balceru, Edgaru Liporu, Gundaru Kalniņu un Ēriku Eriksonu. Ar kopas vīriem sarunājās Ģirts Vikmanis un Māra Libeka.

Ģ. Vikmanis: – “Vilku” pirmsākumos, pirms 35 gadiem, kad tā bija Jukuma Vācieša vārdā nosauktā Engures folkloras kopa, jūs, Andri, tikāties un intervējāt daudzus no strēlniekiem. Kādi iespaidi par viņiem jums palika?

A. Balcers: – Jāsaka liels paldies Andrim Slapiņam un Jurim Podniekam, ka viņi mūsu toreizējam vadītājam Mārim Ošam iedeva strēlnieku kontaktinformāciju, lai gan kompartija viņiem bija liegusi to izplatīt tālāk un tā bija paredzēta filmas “Strēlnieku zvaigznājs” veidošanai. Filmā ir maza daļiņa no strēlnieku atmiņām par kaujas gaitām un dzīvi. Kopā ar Māri Ošu braucām pie strēlniekiem un viņus intervējām. Man toreiz bija kādi divdesmit gadi. Viņi atcerējās jaunību, uzdziedāja kādu dziesmu, neizpalika arī strēlniekiem raksturīgā bravūra. Atmiņās bija arī skumjie mirkļi par to, ka tuvinieks vai draugs palicis kaujas laukā. Tomēr visās intervijās vijās cauri viņu bezbēdība. Pulkvežleitnants Jānis Kalniņš savās atmiņās rakstīja, ka viņu kā virsnieku pārsteidzis, ka pēc smagajām Slokas kaujām, atgriežoties bunkuros, streļķi nomazgājās un sāka dziedāt dziesmas, plēst jociņus par meitenēm, kaut arī kaujas laukā tikko bija palikuši viņu biedri un paši guvuši ievainojumus. Pie krievu karavīriem gan valdījis cits – melanholiskāks – noskaņojums, viņi pēc kaujām uzpīpēja un iedzēra, kas latviešiem nav raksturīgs.

Jānis Frišs no Bauskas bataljona 7. pulka, kuru intervējām, bija pašpuika, ar lielu degunu, sirsnīgs, daudz dziedāja un daudzas sev zināmās dziesmas nodeva mums.

Streļķos pirmie iestājās pašpuikas, un daudzi centās viņiem līdzināties. Kad pašpuikas par Rīgu bija izkāvušies, viņi nonāca citos pulkos, kuros bija zemnieku dēli. Pašpuikas no viņiem pārņēma zemnieku pamatīgumu un spēju turēt fronti. Pašpuika parasti iedod pa purnu un atlec atpakaļ, bet zemnieks sēž ložmetējnieka ligzdā un aizsargā zemi līdz pēdējam. Šādu īpašību saplūšana bija ideāla, veidojoties strēlnieku raksturam.

Pievienot komentāru

Komentāri (21)

  1. NEAPMĒTĀSIM AR DUBĻIEM MŪSU LATVIEŠU STRĒLNIEKUS!!! LAI MŪŽĪGA SLAVA VIŅIEM!!! NEIRONIZĒSIM NEZINOT, KĀ PAŠI TAJOS APSTĀKĻOS BŪTU RĪKOJUŠIES!? TAGAD IR MODĒ VISU PAGĀTNI NONIECINĀT, KAUT KO FANTAZĒT SAVAS GALVĀS NE PAR KO CITU NEAIZDOMĀJOTIES!!! NAV GODS PLĀTĪTIES AR SAVIEM BIEŽI VIEN DUMJAJIEM DOMU GRAUDIEM, BET LABĀK TOS ATSTĀT PIE SEVIS…un atcerēties, ka “izlietu ūdeni atpakaļ nesasmelt”!

  2. PALDIES “VILKIEM”!!! JĀGODINA STRĒLNIEKI, KURU PRIEKŠĀ NOLIECU GALVU UN ARĪ LEĢIONĀRI!!! GAN VIENI, GAN OTRI BIJA ĪSTI KAROTĀJI, NEŽĒLOJOT DĀRGĀKO – DZĪVĪBU SAVAI LATVIJAI!!! NEVAJAG PIEKABINĀT STRĒLNIEKIEM VĀRDU “SARKANIE”!!! AR TIEM, AR KURIEM BIJA LEMTS TIKTIES PERSONĪGI, NEKO NERUNĀJA NEVIENS PAR KAUT KĀDU KOMUNISMU VAI KO CITU KĀ VIENĪGI PAR ZEMI, KO VIŅIEM APSOLĪJA UN KURAS DĒĻ VIŅI KAROJA SARKANO PUSĒ!!! Viņus ļoti ienīda, jo bija neuzpērkami! To apstiprināja arī kinofilmas, kur saņemtos gūstā strēlniekus nošāva bez tiesas sprieduma turpat uz vietas kā komunisti apšāva cara piekritējus bez tiesas sprieduma… STRĒLNIEKI IR JĀGODINA UN MUMS VAIRĀK JĀLASA MATERIĀLI PAR VIŅIEM UN VIŅU CĪŅU GAITĀM, JO NU JAU DIEMŽĒL VIŅI VISI IR VIŅSAULĒ!!! VIŅUS MUMS VAIRS NEUZKLAUSĪT!?

  3. Izvilkums no Pulkveža Jukuma Vācieša 1924.g. grāmatas, ”Latviešu strēlnieku vēsturiskā nozīme”: – laikā kad Latvija vel nepastāvēja kā valsts.

    “Latviešu strēlnieki aizstāvēja Krievijā padomju valdību tādēļ ka viņi atzina visu mazu tautu tiesības uz pastāvību. Pat līdz izstāšanās no Krievijas sastāva. Latviešu strēlnieki cīnījās priekš brīvas Latvijas. Lūk tie motīvi, kuŗi izskaidro mums, ka latviešu strēlnieki, savā masā nebūdami ne noteikti lielinieki, ne komūnisti, tik karsti aizstāvēja lielniecismu Krievijā. Un tas bija pareizi. Mums, latviešiem, vajadzēja pabalstīt Krievijā to partiju, kuŗa atdzina mūsu brīvību un pastāvību. Un tāda bija Krievijas lielinieku partija. Citas Krievijas partijas negribēja nekā dzirdēt par mazo tautiņu neatkarību. Daudzi nezin līdz šim laikam, kāda nozīme priekš latviešu strēlnieka ir lozungam: Brīvā Latvija. Latviešu strēlnieks savā masā bija un palika nacionālists šī vārda vislabākajā nozīmē. Šis ir tas stimuls, kurš iedvēsa latviešu strēlnieku sirdīs varonību – izturēt cīņu par Krievijas atjaunošanu līdz beidzamajam. Latviešu strēlnieki saprata labi, ka, ja Krievija atgriezīsies reakcija, līdz ar to Baltijā visa vara nāks reakcionāru rokās. Tādēļ cīnīdamies pret krievu reakciju, latvieši izcīnīja brīvību Baltijai, likdami pamatu brīvai Latvijai.”

    Kaut pēc kara Latvijas valdība nelaida Jukumu Vācieti atgriezties Latvijā, tomēr Zigfrīds Meierovics atdzina ka bez Jukuma Vācieša strēlnieku panākumiem Latvijas valsts kā tāda nepastāvētu.

  4. 80-s gados musu rakstitaji-patrioti ar sarkano strelnieku temu uzsmereja sev sviestinu uz maizes bet sodien vispar gribetu izdzest no vestures —tautas frontes laikos ziedoju 10 rbl jukuma vaciesa piemineklim- – kur piemineklis ? kas man atdos naudu

  5. Runa ir par latviešu karavīru karotmāku, nevis par politiskiem zemtekstiem, kas būtu, ja būtu. Karavīri netaisa politiku, bet karo, kas ir smags, asiņains darbs un to strēlnieki un vēlāk leģionāri pieprata labi.

  6. Tiešām jagodina, jo Latviešu strēlnieki nosargāja ĻEŅINU UN tagad mūsu karavīri stāv sardzē AFGANISTĀNĀ un nemierīgajās Āfrikas valstīs un citās ASV kontrolētās valstīs.. Bet pa mūsu zemi maršē ASV karavīri.

  7. Var jau pavīpsnāt par latviešu karavīru, sak, viņi jau tiek heroizēti (kā Krīgere ‘Dienā”), tomēr viņu loma 1. un 2. pasaules kara krievu – vācu savstarpējās cīņās ir bijusi visai ievērojama. 1. pasaules karā, kad vācieši draudēja ielenkt krievu 12. armiju apejot Rīgu, tieši latviešu strēlnieki bija tie, kas noturēja fronti un neļāva tam notikt. Tas pats sakāms par 2. pasaules karu, kad latviešu 19. divīzija veselu nedēļu noturēja krievu fronti Mores kaujās Rīgas virzienā, kas ļāva vācu karaspēka Ziemeļu grupējumam izkļūt no iespējamā ielenkuma Igaunijā. Tā ka nevajag te kaisīt pelnus pašiem uz savas galvas, bet atdosim pienācīgu godu mūsu karavīriem, kas nekad nav padevušies pārspēka priekšā.

    • “1. pasaules karā, kad vācieši draudēja ielenkt krievu 12. armiju apejot Rīgu, tieši latviešu strēlnieki bija tie, kas noturēja fronti un neļāva tam notikt”

      Latvijai un latviešiem no Strēlnieku kaujām WWI nebija nekāda jēgas, gluži otrādi. Latvieši, kuri drosmīgi lēja savas asinis par tumsonīgo sātanisma, sadisma un sodomijas Krievijas imperasķiju, bija carisma – rusisma upuri, bet ne varoņi. Drosme un bezbailība, tā vēl nav varonība, varonība vienmēr vērsta dižam mērķim. Cita lieta, ja kopā ar vāciešiem viņi būtu izbeiguši Krieviju un likuši samaksāt par latviešu tautas ciešanās, sākot jau ar Pirmo Livonijas karu. Pavisam citā gaismā parādās Strēlnieki, kuri Pilsoņu karā piedalījās impērijas graušanā un, vēlāk, atgriežoties mājās izcīnīja latviešu valsti Brīvības cīņās.

  8. Kluss jautājums. Vai Krustiņpapus valdīšanas laikā varētu publicēties vēstures eksperti, kam … kā avoti ir …………….. Neredzīgā Indriķa hronikas.

  9. Sarkanie boļševiku strēlnieki ir slepkavas un kangari. Ir tikai vieni strēlnieki – tie, kas sita vāciešus un krievus!!!

  10. Strēlnieku veikums, kā rezultātā tika dibināta latviešu valsts nav pārvērtējams, tomēr viņu drosme noturot frontes līniju mūsu zemē, neļaujot tai pārvietoties uz Austrumiem, kas tikai vairoja latviešu zemes un tauitas postu, nebūtu vērtējama pozitīvi. Latviešiem vajadzēja likt krievam samaksāt par 1905. gadu un WWI sarīkošanu.

  11. mūsdienās VILKI un citi kuri godina, raksta, izsakās par senčiem un izceļ gaišo arī ir tautas labākie gaišākie,drosmīgi cilvēki

  12. Arī daži cilvēki var ko labu izdarīt savai tautai.Malači! Lai veicas!

  13. Ne šai valstij ir vajadzīgs un šai laikā pieminēt strēlniekus. Lai dus svētā mierā strēlnieki. Mums svarīgāk tēvzemi pārdot un citas tautas šai zemē uzturēt. Latvietis Latvijā nav cieņā tikai nauda un vara pār visu valda un skalda.

  14. Paldies VILKIEM. P.S. Man ir jautājums pētniekiem—vai ir iespējams pēc strēlnieka vārda un uzvārda noskaidrot kādā pulkā viņš ir dienējis. Zināms, ka viņš ir aizgājis līdz Perekopam. Padomju laikos 60.gadu beigās laukos pie vectēva atbrauca nopietni vīri un uztaisīja kratīšanu priekš “muzeja”. Savāca visus albūmus un pakratīja pirkstu, lai beidz muldēt. Protams pēc pāris gadiem iedeva piemiņas medāļus, lai būtu ko piespraust pie ancuka. Bet kopā iešņabojot ar cīņubiedriem viņi vairāk atcerējās PEREKOPU.

  15. Randy, BR-Deutschland & Latvia, EU Atbildēt

    Streelnieki, Latvieshu Streelnieki…!!!
    Skat. Aleksandrs Chaks. ‘Muuzhiibas Skartie’.
    Skat. ‘Riigas Sargi’.
    Skat. ‘Vienui Vieni’. Lietuva. Ja nezini, paskaties Wiki. NEKAS speeciigaaks nav uznjemts kino.
    Vieniigi Andzheja Vaijdas ‘Pelni un dimanti’ ir tuvu.
    Skat. ‘Chikaagas Pieciishi’:
    ‘Par mani, Draudziunj, nebeedaa,
    Mani ceela Varonjcilts,
    Man pamataa ir Laukakmens
    Un Tevvu Zemes smilts!!!’
    Skat. Rainis. Paliks tas, kas mainiisies.
    Es pats: Buus un paliks Latvija.

  16. Kāds Deņikins, kāds Kremlis – , dziedātāj’ kungi, ja Latvijas zemi vācu baroniem atņēma? Vēl šodien vācu līdzskrējēji rimties nevar, skat’, kādas saknes KLEEVER uzrakuši t.s. Gaismas pilī. Diezin vai andr wolf rīt kādu tostu uzsauks tiem, kas pirms 100 gadiem Krievijas armijā uzskatāmi parādīja – ar ko un pret ko latvieši cīnījās!

  17. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    UZ šo pasākumu vajadzētu uzaicināt visu skolu un augstskolu vadītājus, bet Stradiņa universitātes rektoru atvest rokudzelžos un pieslēgt pie beņķa, lai noskatās svētkus līdz galam. Varbūt, ka tad sapratīs, kas ir Latvija un kādā valodā te jārunā!

  18. “Vilku” iniciatīva par strēlnieku simtgades atzīmēšanu ir tikai apsveicama, jo tā stiprina tautā patriotismu un dod pretsparu visa veida ņaudētājiem un valsts noliedzējiem. Lai izdodas!

Draugiem Facebook Twitter Google+