Arhitekts Rems Kolhāss ar metu konkursā uzvarējušo Laikmetīgās mākslas muzeja maketu.
Arhitekts Rems Kolhāss ar metu konkursā uzvarējušo Laikmetīgās mākslas muzeja maketu.
Foto: LETA

Strīdā par Laikmetīgās mākslas muzeja projektu grib no KM piedzīt 749 727 eiro 1

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien turpinās skatīt SIA “Jaunrīgas attīstības uzņēmums” prasību pret Kultūras ministriju (KM) par 749 727 eiro (526 911 latu) piedziņu saistībā ar Laikmetīgās mākslas muzeja projektu.
Maijā lietas izskatīšanu nācās atlikt papildu pierādījumu iesniegšanai.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Šajā lietā 2013.gadā Rīgas apgabaltiesa nolēma apturēt tiesvedību, un tā tika atjaunota 2014. gada maijā. Strīds starp pusēm sākās, kad 2004. gada 15. jūnijā KM un Rīgas dome parakstīja nodomu protokolu par Laikmetīgās mākslas muzeja ēkas un jaunas koncertzāles projekta īstenošanu Rīgā. Nodomu protokols paredzēja, ka KM kļūs par pasūtītāju Laikmetīgās mākslas muzeja projekta īstenošanā, izveidos un administrēs darba grupu, nodrošinās skiču konkursa sarīkošanu un finansējumu projekta īstenošanai. Savukārt Rīgas dome apņēmās piedalīties projekta īstenošanā un nodrošināt ekspertus dalībai darba grupās.

2006.gada 28.aprīlī valsts aģentūra “Jaunie trīs brāļi” ar muzeja projekta īstenošanai paredzētās ēkas īpašnieku un Andrejsalas teritorijas attīstītāju “Jaunrīgas attīstības uzņēmumu” noslēdza vienošanos, kas paredzēja muzeja ieceres īstenošanai paredzētās teritorijas detālplānojumā izstrādāt Laikmetīgās mākslas muzeja ēkas novietojuma plānu un muzejam atbilstošus teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kā arī valsts īpašumā iegūt arhitektu biroja “OMA Rotterdam” izstrādāto Laikmetīgās mākslas muzeja meta projektu. Līguma summa par metu izstrādi bija 496 500 eiro.

CITI ŠOBRĪD LASA

Par muzeja ēkas un tai pieguļošās teritorijas izstrādātā meta un tā mantisko autora tiesību nodošanu valsts aģentūrai 2006.gada 25.septembrī tika parakstīts pieņemšanas-nodošanas akts starp “Jaunrīgas attīstības uzņēmumu” un “Jaunajiem trīs brāļiem”. Aģentūras un uzņēmuma noslēgtā vienošanās sākotnēji paredzēja, ka ne vēlāk kā līdz 2006.gada 30.decembrim jānoslēdz sadarbības līgums par Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības projekta īstenošanu.

Pēc valsts aģentūras “Jaunie trīs brāļi” reorganizācijas un pievienošanas KM neizmantoto valsts budžeta finansējumu 429 444 latu apjomā, kurš bija paredzēts muzeja projekta īstenošanai, ieskaitīja atpakaļ valsts budžetā.

2011.gada pavasarī Valsts kontrole KM pārskata revīzijā norādīja, ka “Jaunajiem trīs brāļiem” nebija tiesiska pamata slēgt vienošanos ar “Jaunrīgas attīstības uzņēmumu” par Laikmetīgās mākslas muzeja meta un teritorijas detālplānojuma izstrādi. Tā kā KM nebija veikusi darbības aģentūras rīcības seku novēršanai, radās situācija, ka uzņēmums iesniedza prasības pieteikumu tiesā pret valsti KM personā par prasībā norādītās summas piedziņu.

KM tolaik uzsvēra, ka ministrija nebija nedz pilnvarojusi aģentūras “Jaunie trīs brāļi” direktoru slēgt darījumu ar “Jaunrīgas attīstības uzņēmumu”, nedz to akceptējusi.