Mobilā versija
Brīdinājums -1.3°C
Alvīne
Sestdiena, 16. decembris, 2017
6. decembris, 2016
Drukāt

Strīdā par Laikmetīgās mākslas muzeju no KM piedzen 652 335 eiro (1)

Foto: LETAFoto: LETA

Arhitekts Rems Kolhāss ar metu konkursā uzvarējušo Laikmetīgās mākslas muzeja maketu.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta par labu SIA “Jaunrīgas attīstības uzņēmums” no Kultūras ministrijas (KM) piedzina 652 335 eiro saistībā ar Laikmetīgās mākslas muzeja projektu.

Kā aģentūru BNS informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, AT nolēma piedzīt no KM uzņēmuma labā izdevumus 621 949 eiro apmērā un tiesas izdevumus 30 386 eiro apmērā, kopumā 652 335 eiro.

Tomēr AT noraidīja “Jaunrīgas attīstības uzņēmums” prasību pret ministriju par izdevumu 127 778 eiro piedziņu.

Tāpat AT nolēma pilnībā noraidīt KM pretprasību pret “Jaunrīgas attīstības uzņēmums” atzīt par spēkā neesošu par 2006.gada 26.novembrī starp valsts aģentūru “Jaunie “Trīs brāļi”” un “Jaunrīgas attīstības uzņēmums” noslēgtās papildu vienošanās grozījumiem.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības. Pilns nolēmums tiks noformēts 20.decembrī.

Strīds starp pusēm sākās, kad 2004.gada 15.jūnijā KM un Rīgas dome parakstīja nodomu protokolu par Laikmetīgās mākslas muzeja ēkas un jaunas koncertzāles projekta īstenošanu Rīgā. Nodomu protokols paredzēja, ka KM kļūs par pasūtītāju Laikmetīgās mākslas muzeja projekta īstenošanā, izveidos un administrēs darba grupu, nodrošinās skiču konkursa sarīkošanu un finansējumu projekta īstenošanai. Savukārt Rīgas dome apņēmās piedalīties projekta īstenošanā un nodrošināt ekspertus dalībai darba grupās.

2006.gada 28.aprīlī valsts aģentūra “Jaunie trīs brāļi” ar muzeja projekta īstenošanai paredzētās ēkas īpašnieku un Andrejsalas teritorijas attīstītāju “Jaunrīgas attīstības uzņēmums” noslēdza vienošanos, kas paredzēja muzeja ieceres īstenošanai paredzētās teritorijas detālplānojumā izstrādāt Laikmetīgās mākslas muzeja ēkas novietojuma plānu un muzejam atbilstošus teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kā arī valsts īpašumā iegūt arhitektu biroja “OMA Rotterdam” izstrādāto Laikmetīgās mākslas muzeja meta projektu. Līguma summa par metu izstrādi bija 496 500 eiro.

Par muzeja ēkas un tai pieguļošās teritorijas izstrādātā meta un tā mantisko autora tiesību nodošanu valsts aģentūrai 2006.gada 25.septembrī tika parakstīts pieņemšanas-nodošanas akts starp “Jaunrīgas attīstības uzņēmumu” un “Jaunajiem trīs brāļiem”. Aģentūras un uzņēmuma noslēgtā vienošanās sākotnēji paredzēja, ka ne vēlāk kā līdz 2006.gada 30.decembrim jānoslēdz sadarbības līgums par Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības projekta īstenošanu.

Pēc valsts aģentūras “Jaunie trīs brāļi” reorganizācijas un pievienošanas KM neizmantoto valsts budžeta finansējumu 429 444 latu apjomā, kas bija paredzēts muzeja projekta īstenošanai, ieskaitīja atpakaļ valsts budžetā.

2011.gada pavasarī Valsts kontrole KM pārskata revīzijā norādīja, ka “Jaunajiem trīs brāļiem” nebija tiesiska pamata slēgt vienošanos ar “Jaunrīgas attīstības uzņēmumu” par Laikmetīgās mākslas muzeja meta un teritorijas detālplānojuma izstrādi. Tā kā KM nebija veikusi darbības aģentūras rīcības seku novēršanai, radās situācija, ka uzņēmums iesniedza prasības pieteikumu tiesā pret valsti KM personā par prasībā norādītās summas piedziņu.

KM tolaik uzsvēra, ka ministrija nebija nedz pilnvarojusi aģentūras “Jaunie trīs brāļi” direktoru slēgt darījumu ar “Jaunrīgas attīstības uzņēmumu”, nedz to akceptējusi.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Valsts budžetā neparedzētiem izdevumiem pēc “deputātu kvotām”kaut kas palicis pāri arī priekš “trīs brāļiem”!

Draugiem Facebook Twitter Google+