Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
28. jūnijs, 2012
Drukāt

Strīdi par Hipotēku bankas attīstības daļu


Foto - LETAFoto - LETA

Lai arī rit Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļu izpārdošana (līgums par četru bankas komercdaļu pārdošanu noslēgts ar AS “Swedbank” un AS “SEB banka” meitasuzņēmumu “SEB Wealth Management”), skaidrības, kas īsti notiks ar tās pāri palikušo attīstības daļu, joprojām īsti nav.

 

Valdību pārstāvošās partijas tikai vēl plāno lemt, vai attīstības daļa turpinās darboties kā attīstības banka vai tā tomēr tiks pārveidota par nebanku institūciju, kura tāpat sniegs atbalstu dažādu valsts programmu ietvaros.

Nesaskaņas starp koalīcijas partijām – “Vienotību” un Reformu partiju – par rīcību ar Hipotēku banku bija vērojamas arī agrāk. Piemēram, lemjot par bankas komercdaļas pārdošanu, gan arī pavisam nesen Saeimā skatot jautājumu par Hipotēku bankas pamatkapitāla palielināšanu par 25 miljoniem latu. Tagad strīdi varētu būt ne tikai par to, kāda veida institūcija būtu jāveido valsts atbalsta funkciju īstenošanai un kādā veidolā tā varētu darboties efektīvāk, bet arī par to, kuras ministrijas pakļautībā tā varētu atrasties.

Patlaban ir skaidrs, ka jaunajā institūcijā atradīsies ne tikai Hipotēku banka ar atbalsta programmām, bet tai, visticamāk, pievienosies arī Lauku attīstības fonds, Latvijas Garantiju aģentūra (LGA), Vides investīciju fonds. Līdz ar to vienā institūcijā koncentrēsies nozīmīgs finanšu resurss un arī vara, ko šī nauda var dot. Patlaban tiek vērtētas divas iespējas – vai nu jaunā finanšu institūcija tiek veidota kā banka, vai arī tā būs attīstības institūcijai, kurai nebūs bankas licences. Proti, ja jaunā institūcija tiek veidota uz Hipotēku bankas bāzes, tad šī vara nonāks Finanšu ministrijas (FM) rokās, jo tā ir atbildīga par finanšu institūcijām. Bet, ja institūcija tiks veidota uz LGA bāzes kā nebanku institūcija, tad atbildība par šo institūciju nonāks Ekonomikas ministrijas (EM) rokās, kas arī patlaban pārrauga LGA darbību. Tiesa, ir vēl trešais variants – tiek veidota nefinanšu institūcija, bet tai par pamatu tomēr tiek ņemta Hipotēku banka, arī šādā gadījumā visa valsts atbalsta vara tomēr koncentrēsies FM.

Valdībai līdz gada beigām būtu jātiek skaidrībā, kāda tad īsti būs attīstības institūcija Latvijā, jo līdz 2013. gada beigām tai būtu jāsāk darboties.

 

Strīdi ieilguši

Iecere pārveidot Hipotēku banku par attīstības banku bija jau pirms krīzes. Taču politiķi nespēja pieņemt šādu izšķirīgu lēmumu. Krīzes laikā arī šai valsts bankai bija nepieciešama papildus palīdzība, un tam Latvijas valdībai vajadzēja saņemt atļauju no Eiropas Komisijas (EK). Tāpēc vēl pirms vairākiem gadiem valdība EK deva solījumu, ka no 2009. līdz 2013. gada beigām veiks Hipotēku bankas pārveidi – pārdos komercdaļu, lai nekropļotu vietējo finanšu tirgu, un restrukturizēs valsts atbalsta daļu, piedāvājot tālāko attīstības plānu.

 

Spiediens no EK ir bijis pietiekams, lai aktīvi rīkotos un pārdotu četras no sešām Hipotēku bankas komercdaļām. Tiesa, darījumi tiek veikti ar zaudējumiem, jo bankas aktīvi pārdoti aptuveni 10 – 30% zem to bilances vērtības. Iecerēts, ka atlikušās divas komercdaļas varētu pārdot vēl līdz šā gada beigām.

 

Patlaban politiķiem būtu jāsper nākamais solis un jāizšķiras, kā īsti pārveidot bankas attīstības daļu. Katrai no iespējām – bankai vai arī nebanku atbalsta institūcijai – ir savi plusi un mīnusi (sk. salīdzinājumu). Eksperti gan norāda, ka, izšķiroties par labu kādai no iespējām, vispirms jādomā, cik ambiciozus mērķus Latvijai tautsaimniecības attīstībā ar jauno atbalsta institūciju valsts vēlas sasniegt. Pasaulē attīstības bankas un arī nebanku institūcijas atkarībā no institūcijas statusa piedalās gan lielu infrastruktūras un attīstības projektu finansēšanā, gan sniedz palīdzību krīzes laikā, gan arī aprobežojas ar vidējā un mazā biznesa atbalstu un specifisku, šauru programmu īstenošanu, paļaujoties uz to, ka privātais bizness pats, bez valsts iejaukšanās, ir ieinteresēts lielu projektu attīstībā.

 

Atbalsts turpināsies arī tagad

Pozitīvā ziņa ir tā, ka valsts neatsakās no īpašām, atsevišķu biznesa sektoru atbalsta programmām arī nākotnē. “Valsts atbalsta programmu īstenošana turpinās, un nav pārtraukuma nedz esošo aizdevumu apkalpošanā, nedz jaunu aizdevumu izsniegšanā šobrīd aktīvo valsts atbalsta programmu realizācijā. Hipotēku banka šobrīd un arī 2013. gadā turpinās īstenot starta programmu biznesa sācējiem, mikrokreditēšanas programmu, mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes aizdevumu pro-grammu, konkurētspējas uzlabošanas programmu un arī pārējās programmas,” uzsvēra FM preses sekretārs Aleksis Jarockis.

Tāpat nekas nemainīsies arī jau esošo klientu, kuri saņēmuši atbalstu valsts pro-grammas ietvaros, sadarbībā ar banku. “Taču, tā kā Hipotēku banka pēc komercdaļas pārdošanas veiks tikai attīstības bankas uzdevumus, citos pakalpojumos būs izmaiņas, un par tām banka klientus personīgi un laikus informēs tiem adresētā vēstulē,” norādīja A. Jarockis.

 

 

 

Salīdzinājums

Ja attīstības finanšu institūcija tiek veidota kā banka

Plusi Mīnusi

var izmantot Hipotēku bankas izveidoto darbības sistēmu un filiāles visā Latvijā, līdz ar to atbalsts kļūst pieejamāks arī reģionos strādājošajiem uzņēmējiem. Nav jāslēdz atsevišķi sadarbības līgumi ar citām iestādēm vai finanšu institūcijām;

ir iespēja vieglāk un potenciāli arī lētāk saņemt papildu finanšu resursu jaunu atbalsta programmu īstenošanai;

iespēja piedalīties arī infrastruktūras un cita veida lielu projektu atbalstā;

krīzes laikā var pārņemt arī daļēji privāto banku funkcijas, izsniedzot kredītus laikā, kad privātās bankas to nedara;

sabiedrībā šai darbības formai lielāks atbalsts, jo dominē viedoklis, ka Latvijā jābūt lielai valsts bankai, jo tā būs stabila un piedāvās kredītus par zemām procentu likmēm, kā arī darbosies sabiedrības interesēs.

bankai ir jāizpilda Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas prasības, tai skaitā arī attiecībā uz kapitāla lielumu, kas nepieciešams brīdī, kad konstatēta tā nepietiekamība. Tas rada papildu riskus valsts budžetam, kas joprojām ir ar deficītu;

bankas darbības nodrošināšanai var būt lielākas administratīvās izmaksas.

 

Ja attīstības finanšu institūcija tiek veidota kā nebanku struktūra

Plusi Mīnusi

tā ātrāk nekā banka spēj reaģēt uz notiekošajām izmaiņām tirgū un pieprasījumā pēc atbalsta mehānismiem;

nerada papildu spiedienu uz valsts budžetu krīzes gadījumā (nav jāveic ātri ieguldījumi kapitālā);

iespējams, ir zemākas administratīvās izmaksas, ja to veido kā kompaktu iestādi;

mazinās riski, kas saistīti ar iejaukšanos privāto banku tirgū, tādējādi finanšu tirgū tiek nodrošināta veselīga konkurence.

arī šī institūcija var piesaistīt finanšu resursus attīstības programmām, taču, lai to būtu iespējams izdarīt tikpat lēti kā bankai, būs nepieciešamas valdības garantijas, kā arī augsts novērtējums no kredītaģentūru puses. Lai to sasniegtu, ir nepieciešams ieguldīt būtiskus līdzekļus atpazīstamības un uzticamas iestādes tēla veidošanā;

problemātiski atbalstīt lielus attīstības projektus, lielāka koncentrācija uz mazo un vidējo uzņēmēju atbalstu;

sliktākos laikos var būt problēmas ar resursu vai atbalsta saņemšanu no valsts, kas nozīmē, ka tās darbības efektivitāte var būtiski mazināties.

 

 

Viedoklis

Inesis Feiferis, Latvijas Biznesa bankas valdes priekšsēdētājs, bijušais Hipotēku bankas ilggadējs vadītājs: “Var attīstības institūciju veidot gan kā banku, gan kā nebankas institūciju. Galvenais ir iesākumā saprast, ko gribam šajā valstī attīstīt, un tad arī šiem mērķiem veidot atbilstošu atbalsta instrumentu. Tāpat svarīgi arī analizēt, kāds ir vispār pieprasījums pēc atbalsta, kas to prasa un kādiem mērķiem. Tiesa, mani mazliet pārsteidz, ka vēl nav izstrādāts plāns par tālāko rīcību ar attīstības daļu, bet jau ir pārdota bankas komercdaļa. Īsti gan neredzu loģiku veidot kaut no jauna, ja jau ir bijusi viena institūcija – Hipotēku banka, kurai ir gan vēsturiski izveidota infrastruktūra, lai strādātu ar atbalsta programmām, gan arī cilvēki, kas to dara. Izmantot šo pieredzi kā pamatu būtu tikai loģiski. Turklāt, ja šī attīstības institūcija darbojas kā banka, tai ir vairākas priekšrocības. Piemēram, ir iespēja no kapitāla tirgus piesaistīt finanšu resursus attīstības programmām, jo te ir svarīgs gan kredītreitings, gan arī standarti, ko banka ievēro. Ja tā būs vienkārša finanšu institūcija, tā pati, bez valsts atbalsta, kapitāla tirgū iziet nevarēs.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+