Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
26. septembris, 2013
Drukāt

Strīdi par memoriālu holokausta upuriem Bauskā (1)

Bauska

Pēc ASV īpašā sūtņa Duglasa Deividsona viesošanās Bauskā novada dome pievērsusi uzmanību jautājumam par iecerēto holokausta upuru pieminekli tur un domstarpībām par tā iederību pilsētvidē. Latvijas ebreju kopiena plāno novembra sākumā izsludināt jaunu konkursu pieminekļa metam.


 

Neatbilst pilsētvidei

Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks atceras, ka ap 2007. gadu Latvijas ebreju draudžu un kopienu padome Bauskai piedāvājusi arhitekta Sergeja Riža projektu, taču tas pilsētu nav apmierinājis. “Iecerētais monuments – lauzta Dāvida zvaigzne paceļas triju stāvu augstumā, bet Rātslaukumā ir divu stāvu apbūve. Turklāt kopienas projektā bija teksti ar vēsturiskām neprecizitātēm,” skaidro R. Ābelnieks. Arhitekts Sergejs Rižs kopienas uzdevumā iepriekš veidojis memoriālus ebrejiem Rumbulā, Biķernieku mežā un nodedzinātās sinagogas vietā Rīgā. R. Ābelenieks teic, ka piedāvājums bijis izstrādāts, nerēķinoties ar pilsētas apbūves īpatnībām un to, kā šis monuments iederētos ainavā, turklāt ebreju kopiena to piedāvājusi, apejot projekta sabiedrisko apspriešanu.

Savas idejas piedāvājuši arī Bauskas ebreju pēcteči Jehudi Gaffēns no ASV un Jehuda Feitelsons no Izraēlas. Kā stāsta R. Ābelnieks, Bauskā holokaustā iznīcināto ebreju pēcteči iepriekšējās domes sasaukuma laikā esot sazinājušies ar domi un puses vienojušās, ka kādreizējās sinagogas vietā varētu uzcelt bibliotēku, kas līdzīgi kā sinagoga glabā garīgas vērtības. R. Ābelnieks skaidro, ka pirms bibliotēkas izbūves J. Gaffēns esot piedāvājis izvietot pagaidu pieminekli, kas būtu veidots kā pamatne ar Dāvida zvaigzni un informāciju par ebreju vēsturi Bauskā. Pirms pāris gadiem J. Gaffēns ar saviem pārstāvjiem esot ieradies Bauskā un sarunas ar domi notikušas kopā ar Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes pārstāvjiem. Vietā, kur bija plānots uzcelt pagaidu pieminekli, divas trešdaļas zemes piederot pašvaldībai, bet viena trešdaļa – kādam privātam uzņēmumam. R. Ābelnieks stāsta, ka vēlāk sarunas ar J. Gaffēnu pārtrūkušas, jo vietējā ebreju kopiena esot solījusies sakārtot zemes jautājumus, izmantojot savus juristus, taču tas neesot noticis nepieciešamajā laikā.

“Jautājumu neizdevās nokārtot, lai mēs varētu saņemt bibliotēkas projektēšanai iecerētos līdzekļus no Latvijas–Lietuvas pārrobežu programmas,” atceras R. Ābelnieks.

Pašlaik ir noslēgts līgums starp Bauskas novada domi un Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomi par zemes gabala nomu. Tikmēr Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes izpilddirektore Gita Umanovska priecājas, ka zemes jautājumu izdevies sakārtot. Viņa skaidro, ka S. Riža pieminekļa celtniecībai esot bijusi izdota būvatļauja, taču pirms diviem gadiem tā neesot pagarināta, jo Bauskas domei radušies iebildumi. Tikai tad parādījusies ideja par bibliotēku. “Kad 2012. gadā tika uzcelts otrs piemineklis (domāts piemineklis Bauskas aizstāvjiem pret otrreizējo padomju okupāciju. – Ģ. V.), tas izprovocēja tālākos notikumus,” skaidro G. Umanovska.

 

Vērtēs žūrija

R. Ābelnieks skaidro, ka dome vēl iepriekšējā sasaukuma laikā piedāvājusi rīkot atklātu ideju konkursu monumentam. 22. jūnijā, neilgi pēc R. Ābelnieka ievēlēšanas domes priekšsēdētāja amatā un neilgi pirms ASV īpašā sūtņa holokausta jautājumos Duglasa Deividsona šā gada pirmās vizītes Latvijā, Latvijas ebreju draudžu un kopienu padome nosūtījusi vēstuli novada domes priekšsēdētājam, kurā piedāvājusi konkursam žūriju – piecus pārstāvjus no savas puses, bet vienu no domes. Kādā iepriekšējā vēstulē kopiena piedāvājusi iekļaut komisijā arī Gaffēnu un Feitelsonu, taču vēlāk viņu vārdi vairs nav parādījušies. Kā komisijas priekšsēdētājs piedāvāts Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko. Citi kopienas pārstāvji būtu Benjamins Kaijams, Dmitrijs Krupņikovs, muzeja “Ebreji Latvijā” direktors Iļja Ļenskis 
un kopienas sabiedrisko attiecību speciālists Sergejs Grodņikovs. Dome atbildējusi, ka vēlas žūrijā līdzsvaru – piecus pārstāvjus no kopienas un piecus no domes.

Jautāta, kāpēc sākotnēji komisijai nav piedāvāts paritātes princips, G. Umanovska atbildēja: “Mēs nezinājām, cik dziļi dome grib iesaistīties šajā pasākumā. Esam konkursa rīkotāji, tādēļ varam aicināt komisijā jebkuru cilvēku. Padomājām, ka būs labi, ja komisijā piedalīsies arī kāds domes pārstāvis,” skaidro G. Umanovska.

“Domājām sākumā pieņemt lēmumu un tad lūgt domei apskatīties, kā viņai patīk mūsu projekti. Tomēr tagad esam panākuši risinājumu, kur starp kopienu un domi komisijā pastāv līdzsvara princips.”

Žūrijā domi paredzēts pārstāvēt R. Ābelniekam, Bauskas Vecpilsētas biedrības valdes priekšsēdētājai Ievai Bronsko-Pastorei, mākslas vēsturniekam Dainim Bruģim, Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja vēstures nodaļas vadītājam Aigaram Urtānam un būvvaldes vadītājai Dacei Putnai. Kā konsultanti ebreju kopienai palīdzēšot Gaffēns un Feitelsons, kuri žūrijā nav iekļauti tādēļ, ka dzīvo ārzemēs un cienījamā vecuma dēļ viņiem būtu nogurdinoši pilnībā piedalīties procesā. Bauskas domes noraidītā projekta autoru Sergeju Rižu ebreju kopienas izpilddirektore slavē un arī aicina piedalīties konkursā.

 

Lancmanis atsakās

Dome sākotnēji vietu žūrijā piedāvājusi cienījamajam mākslas vēsturniekam Imantam Lancmanim, taču viņš slikto noskaņu dēļ atteicies piedalīties un viņa vietu ieņēmis D. Bruģis. “Latvijas ebreju kopienas piedāvājums bija neauglīgs.

Mans ierosinājums bija izveidot 19. gadsimtā celtās skaistās sinagogas ēkas sienu bez logiem šajā vietā, jo ēka tai bija ļoti skaista. Aiz sienas varētu izveidot muzeju. Tukšie logi simbolizētu traģēdiju,” teic I. Lancmanis un pieļauj, ka šāds risinājums ļautu piemiņas vietu harmoniski iekļaut pilsētvidē.

Viņš teic, ka ebreju kopienas piedāvātais piemiņas vietas mets ir sauss un vēss un tas būšot kā svešķermenis Bauskas pilsētvidē, kas neuzrunās un neizstāstīs stāstu par Bauskā notikušo holokausta traģēdiju. “Man nepatika, ka kopienas piedāvājums domei tika izteikts bez dialoga,” teic I. Lancmanis.

Tagad viņš augstu novērtē to, ka ebreju kopiena un dome ir panākusi vienošanos par konkursa rīkošanu pieminekļa metiem. Atklāto konkursu Latvijas ebreju draudžu un kopienu padome iecerējusi izsludināt novembrī, Bauskas novada dome šo soli ir akceptējusi. Konkursa uzvarētājam paredzēta 1500 latu balva, otrās vietas ieguvējam – 1000 lati, bet par trešo vietu – 500 latu. Tāpat tiks izsludināts konkurss par piemiņas vietas tehnisko projektu.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Bauska ir latviešu pilsēta un tādai tai japaliek — arī ārējā izskatā.

Draugiem Facebook Twitter Google+