Strīds kaitē VDK dokumentu komisijas tēlam 12
Konflikts starp Tieslietu ministriju (TM) un tās pārziņā esošo LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisiju saistībā ar ministrijas vēlmi izslēgt no komisijas sastāva Kristīni Jarinovsku sabiedrības acīs nostāda negatīvā gaismā visu VDK dokumentu komisiju, piektdien atzina TM norīkotais komisijas administratīvo funkciju nodrošinātājs Jānis Tomels. Viņš konstatēja, ka konflikts diemžēl ir aizgājis pārāk tālu.
Tomels sarunā prognozēja, ka pēc tieslietu ministra Dzintara Rasnača (NA) uzdevuma sagatavotais Ministru kabineta (MK) rīkojuma par VDK komisijas sastāvu grozījumu projekts, kurā Konstitucionālo tiesību institūta valdes priekšsēdētāja, kādreizējā Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Jarinovska tiek izslēgta no komisijas sastāva, ir novirzīts uz Valsts kanceleju un varētu nonākt izskatīšanā MK sēdē jau šonedēļ. Tomels izteica nožēlu, ka nesaskaņas par komisijas sastāvu nonākušas medijos un publiskā apritē: “Jo biežāk par to raksta vai ziņo, jo vairāk sabiedrībai rodas iespaids, ka komisija nespēj strādāt un nesaskaņas nav netīšām; ka tur ir kādi slēpti mērķi un kaut kas vairāk par latviešu kašķīgo raksturu.”
VDK dokumentu izpētes komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris jau februāra beigās izteica savu sašutumu par TM negaidīto lēmumu mainīt komisijas sastāvu, savukārt ministrijas amatpersonas pārmet Jarinovskai nekonstruktīvu rīcību. “Rakstiskus argumentus neesmu ne redzējis, ne saņēmis, bet mutiskās diskusijās ir minēts, ka viņa raksta vēstules Tieslietu ministrijai un prasa skaidrojumus, kas jau ir it kā doti; ka apgrūtina Straujumas kundzi ar savām vēstulēm, ka viņa sabotē darbu, ka viņai ir psiholoģiskas noslieces un tamlīdzīgi”.
“Mēs komisijas sēdē par to visu diskutējām un uzskatījām šos argumentus par nepamatotiem un noraidāmiem. Neko citu mēs patlaban nevaram darīt. Es tiešām nezinu, ar ko tas ir motivēts – vai tur aizmugurē ir kādi agrākie grēki, vai viņas agrākā tiesāšanās ar Izglītības un zinātnes ministriju, kurā viņa uzvarēja (Kristīne Jarinovska septiņus gadus tiesājās ar IZM par nepamatoti ierosinātām disciplinārlietām un kompensāciju. – Aut.),” piektdien pēc komisijas tikšanās ar TM pārstāvjiem sacīja Kangeris. Pēc vēsturnieka domām, principiālais strīds ap juridisko zinātņu doktores Jarinovskas dalību komisijā ir ministrijas mēģinājums jau no paša sākuma parādīt, kurš būs “kungs un pavēlnieks”: “Pirmā sēde ministrijā mums bija 2014. gada 22. decembrī, un jau tad Rasnača kungs atnāca un pateica, ka komisijā ir tādi cilvēki, kas “mums nepatīk un nav pieņemami”. 2015. gada 6. janvārī mēs saņēmām vēstuli no valsts sekretāra Raivja Kronberga, kur komisija bija galīgi nokritizēta, arī ar tādu domu, lai “no augšas” parādītu, kas te ir kungs un noteicējs. Es tādu varas pozīcijas izrādīšanu uzskatu par nepieņemamu, un mani tas ļoti kaitina. Mani uztrauc, ka 17. decembrī komisijai apstiprina budžetu un 22. decembrī mūs jau izlamā, ka komisijā ir cilvēki, kas nestrādā un ir “nedraudzīgi”, kaut komisijas darbs vēl vispār nebija sācies!” Kangeris arī norāda, ka komisijas dalībnieki neatbalsta TM nodomu svītrot Jarinovsku no 15 locekļu saraksta.
Neformālās sarunās ar cilvēkiem, kas vairāk vai mazāk saistīti ar komisiju, nācies dzirdēt visumā vienādus viedokļus, ka notiekošais, lai cik aizdomīgs būtu, drīzāk ir konflikts starp atsevišķām personībām, nevis kādas “spalvainas rokas” darbība nolūkā kavēt VDK dokumentu izpētes komisijas darbu. Arī Kārlis Kangeris uzsvēra, ka domstarpības pagaidām netraucē komisijai turpināt strādāt. Viņš gan atkārtoja jau iepriekš sacīto, ka var aiziet no komisijas vadītāja amata, ja lietas turpinās ritēt tādā pašā garā. Tikmēr TM pārstāvis Jānis Tomels atzīmēja, ka gandrīz trīs stundas garā piektdienas sēde, izskatot specifiskus jautājumus, esot bijusi ļoti produktīva: “Arī Jarinovskas kundze bija ļoti konstruktīva – viņas komentāri un ierosinājumi tiešām bija ļoti vajadzīgi, jo viņa vērsa uzmanību uz lietām, kas ir būtiskas komisijas darbam.” Tomels bilda, ka Jarinovskas izslēgšana nenozīmē, ka viņa nevarētu strādāt komisijā, bet tikai pieaicinātā pētnieka statusā: “Viņa var strādāt šīs lietas labā, arī neesot komisijas locekle.”
Pagājušā gada maijā Saeimas pieņemtie grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” paredz, ka VDK dokumentiem jākļūst publiski pieejamiem pēc to zinātniskās izpētes, kas īpaši izveidotajai komisijai jāveic līdz 2018. gada 31. maijam.
