Strīdus var risināt bez tiesas 0
Latvijā jāuzlabo patērētāju strīdu risināšanas kārtība. To iecerēts panākt ar izmaiņām likumos, tostarp vissvarīgākais būšot nodrošināt patērētāju uzticamību alternatīvajām strīdu risināšanas organizācijām un nodrošināt taisnīgu lēmumu.
“Latvijā divas reizes vairāk patērētājiem nekā vidēji ES (attiecīgi 42 un 20%) bija iemesls sūdzēties par viņu tiesību neievērošanu, tomēr patērētāji to nedarīja. 73% gadījumu, kad uzņēmēji Latvijā noraidīja patērētāju sūdzību, pircēji sākto procesu tālāk neturpināja. ES šis rādītājs ir vidēji 45%. Latvijā esošā patērētāju strīdu risināšanas kārtība vajadzīgajām ātruma, efektivitātes un taisnīguma prasībām neatbilst,” secina Ekonomikas ministrijas ES iekšējā tirgus koordinācijas nodaļas vadītāja Liena Zemīte.
Uzņēmējiem par strīdu alternatīvajām risināšanas iespējām būs jānorāda mājas vietnē un pirkuma līgumos. Ekonomikas ministrijai būs jāno- drošina ārpustiesas strīdu izskatīšanas mehānismu uzraudzība.
Patērētāju strīdu risināšanas uzlabojumu virzienā visu 2012. gadu darbojās arī Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija (LPIAA), īstenojot Eiropas Sociālā fonda projektu “Latvijas patērētāju tiesību aizsardzības biedrību kapacitātes stiprināšana patērētāju strīdu risināšanā un līdzdalībā normatīvo aktu izstrādāšanā”. No aptuveni Ls 20 000 projekta finansējuma ES atbalsts bija 91,8% liels.
“Projekta laikā visvairāk centāmies cilvēkiem stāstīt par mediācijas iespējām patērētāju strīdos. Mediāciju Latvijā var izmantot vairākus gadus, tomēr pēc sarunām ar cilvēkiem secinājām – viņi to nezina,” tā LPIAA jurists Andrejs Vanags.
Paskaidrosim, ka mediācija ir strīda risināšana ar trešās personas (mediatora) palīdzību. Mediators palīdz strīda dalībniekiem pašiem atrast viņiem pieņemamu strīda risinājumu. Mediatora uzdevums ir konstruktīvi virzīt strīda pušu komunikāciju, palīdzēt rast risinājumus, kas vispilnīgāk atbilst pušu interesēm, un nepieciešamības gadījumā motivēt puses turpināt meklēt strīda risinājumu. LPIAA ir apmācījusi desmit mediatorus, viņus var sastapt lielākajās valsts pilsētās.
Veikalu tīkla “Rimi Latvija” kvalitātes uzraudzības vadītāja Ieva Kļavinska teic, ka vissarežģītākie strīdi ir ar uzņēmējiem, nevis ar patērētājiem. “Piemēram, cilvēku nav apmierinājusi produkta garša vai smarža, produktā ir bijis svešķermenis, bet pirkuma čeka nav,” tā I. Kļavinska. “Rimi Latvija” pārbaudot 100% visas sūdzības. Piemēram, kāds pircējs sūdzējies, ka pēc trīs kilogramu veikalā pirkto apelsīnu apēšanas kļuvusi jēla mēle. Vēl kāds sūdzējies, ka degvīns neesot bijis pietiekami stiprs, un prasījis kompensāciju degvīna pudeles veidā.
Tekla Žabova ir mediators Jelgavā. Viņa teic, ka ļoti daudz esot sūdzību par cenu zīmēm “Maxima” veikalos – tās veikalu plauktos un kases čekos uzrāda atšķirīgus skaitļus. Veikalu tīkls uz pieprasījumu mediatorei aizvien nav atbildējis.
