Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
10. septembris, 2013
Drukāt

Strīķe: Pret Streļčenoka darbu iebilst vairāki biroja nodaļu vadītāji

LETALETA

Nesaskaņu galvenie iemesli Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbā ir atšķirīgie redzējumi par prioritātēm un biroja nodaļu vadītāju nespēja sastrādāties ar KNAB vadītāju Jaroslavu Streļčenoku, intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja biroja vadītāja vietniece Juta Strīķe, piebilstot, ka tuvākajā laikā KNAB darbā gaidāmas izmaiņas.

 

Strīķe uzskata, ka publiski apspriestajā KNAB konfliktā piesaukt viņu kā galveno vaininieci ir ļoti izdevīgi, jo birojā nostrādāti jau 10 gadi un visi viņu pazīst, lai gan patiesībā pret Streļčenoka darbu iebilst vairāki biroja nodaļu vadītāji.

“Par mani sāka runāt, jo tika ierosināta disciplinārlieta. Žēl, ka tā notiek, jo man ir daudz darba korupcijas apkarošanas jomā, lai gan korupcija pēdējos gados mazinājusies. Tomēr, kad neveicas birojā atrisināt iekšējos jautājumus, tad tieku piesaukta es, iespējams, ka tā tos ātrāk var atrisināt,” sacīja Strīķe.

Viņa pat pieļāva, ka ir cilvēki ārpusē, kuriem ir izdevīgi kultivēt šādas nesaskaņas biroja iekšienē. “Pēdējos gados mums veiksmīgi izdevies cīnīties ar korupcijas apkarošanu, jo daudziem tas nav izdevīgi un ir tādi, kurus mēs neesam aizturējuši,” piebilda Strīķe.

Tomēr uz jautājumu, vai Strīķe būtu gatava atstāt darbu KNAB, tādējādi atrisinot konfliktu birojā, viņa neatbildēja konkrēti un tikai piebilda, ka drīzumā KNAB darbā varētu notikt būtiskas izmaiņas, uzsverot, ka ir gatava risināt iekšējās nesaskaņas runājot gan ar Streļčenoku, gan ar Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) izveidoto komisiju.

Jau ziņots, ka augusta beigās Dombrovskis izveidojis augsta līmeņa ekspertu darba grupu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības efektivitātes uzlabošanai ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadībā.

Darba grupas uzdevums būs izvērtēt KNAB biroja darbību regulējošās tiesību normas un sagatavot priekšlikumus nepieciešamo pasākumu kopumam biroja darbības efektivitātes uzlabošanai.

Darba grupā strādās Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks Jānis Maizītis, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, biedrības “Sabiedriskās politikas centrs Providus” pētnieks Valts Kalniņš un “Sabiedrības par atklātību – Delna” padomes priekšsēdētāja Inese Voika.

Darba grupas sekretariāta funkcijas nodrošinās Valsts kanceleja.

Premjers uzskata, ka konflikts starp KNAB darbiniekiem pamatā ir izveidojies nevis personāliju, bet sistēmisku problēmu dēļ, tāpēc jāveido starpinstitūciju darba grupa KNAB nolikuma pilnveidošanai.

Savukārt Kalnmeiers pieļāvis, ka biroja iekšējo nesaskaņu jomā uz strauju situācijas risinājumu nav pamata cerēt.

Augusta beigās izveidotā darba grupa jau tuvākajā laikā plāno sākt darbu pie KNAB biroja darbību regulējošo tiesību normu izvērtēšanas, lai sagatavotu priekšlikumus nepieciešamo pasākumu kopumam biroja darbības efektivitātes uzlabošanai. Tā kā darba grupas dalībniekus, kas visi ir augsta līmeņa vadītāji, vienkop savākt ir pagrūti, lielākā daļa darba notiks elektroniskā veidā, skaidroja Kalnmeiers.

Ģenerālprokurors uzskata, ka problēma nav tikai KNAB normatīvajos aktos, bet arī cilvēciskajās attiecībās biroja iekšienē, taču tās ir darba devēja un darbinieka attiecības, kurās nevienam citam bez viņiem iejaukties nav tiesiska pamata. Ar varas metodēm kādu atbrīvot no darba nav iespējams, norādīja Kalnmeiers.

Kalnmeiers uzskata, ja “šie cilvēki [Streļčenoks un viņa vietniece Juta Strīķe] nespēs mainīt savu attieksmi viens pret otru, tas tieši ietekmēs mikroklimatu biroja iekšienē un ietekmēs tā darbu kopumā. Ja abas puses nesaprot, ka apkauno pašas sevi, sniedzot publiskas intervijas par šo situāciju, nu ko tad.”

Attiecības KNAB iekšienē ietekmē arī darbinieku attieksme pret savu darbu. Kā piemēru Kalnmeiers minēja sabiedriskajā telpā nonākušo informāciju saistībā ar Valsts Ieņēmumu dienesta kukuļošanas lietu – par konkrētām apjomīgajām izņemtajām summām, iesaistītajām personām. “Šādu informāciju var tikai nopludināt, nevis uzminēt,” uzskata ģenerālprokurors.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+