Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
6. decembris, 2012
Drukāt

Strīķe: uzņēmējiem aktīvāk jāiesaistās korupcijas apkarošanā

Foto - LETAFoto - LETA

Lai mazinātu korupciju Latvijā, nepietiek vien ar efektīvu ārējo kontroli un tiesībsargājošo institūciju darbu, bet nepieciešama arī aktīva uzņēmēju iesaistīšanās cīņā pret korupciju, uzskata Korupcijas novēršanas un apkarošanas (KNAB) priekšnieka pienākumu izpildītāja, priekšnieka vietniece korupcijas apkarošanas jautājumos Juta Strīķe.

Komentējot šogad Latvijai noteikto Korupcijas uztveres indeksu (KUI), Strīķe paziņojumā presei atzina, ka šogad tas ir stabilizējies – straujais KUI kritums kopš 2008.gada ir mazinājies, un šogad tas ir palicis nemainīgs.  

Vienlaikus Strīķe uzsvēra, ka KUI noteikšana ir tikai viens no veidiem, kā salīdzināt korupciju dažādās valstīs, un tas nesniedz visaptverošu informāciju par korupcijas reālo situāciju attiecīgajā valstī.

“Tikai pēc valsts vietas KUI salīdzinošajā tabulā nevar vērtēt reālo situāciju korupcijas jomā Latvijā. Turklāt KUI rādītāju veido nevis iedzīvotāju aptaujas par saskarsmi ar korupciju, bet dažādas starptautisko biznesa ekspertu un politikas analītiķu aptaujas. Salīdzinot korupcijas situāciju dažādās valstīs, jāņem vērā, ka Korupcijas uztveres indekss raksturo tikai attieksmi pret korupciju un tās uztveri, bet nesniedz visaptverošu informāciju par korupcijas reālo situāciju attiecīgajā valstī. Attieksmes pētīšana ir tikai viens no veidiem, kā izzināt korupcijas līmeni,” norādīja Strīķe.

Viņa pauda viedokli, ka KUI nepamatoti tiek uzskatīts par objektīvu rādītāju korupcijas līmeņa noteikšanai. “Lai korupcijas situācijas salīdzinājums dažādās valstīs būtu objektīvāks, būtu jāvērtē arī šo valstu likumdošana, pretkorupcijas institūciju darbs, atklāto koruptīvo nodarījumu skaits un valsts pārvaldē ieviesto pretkorupcijas pasākumu kvalitāte. Tāpēc, vērtējot indeksu, jāņem vērā, cik liela uzmanība ir veltīta korupcijas problēmām attiecīgajā valstī konkrētā laikaposmā,” klāstīja Strīķe.

KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja atzīmēja, ka dažādos pētījumos aptaujāto ekspertu un uzņēmēju subjektīvo attieksmi šajā laikaposmā ir iespaidojuši gan sabiedriski politiskie notikumi, gan valsts pretkorupcijas politika kopumā – ārkārtas Saeimas vēlēšanas, atsevišķu politisko spēku neiekļūšana parlamentā un to vēlākā pašlikvidēšanās, kriminālatbildības ieviešana par partiju finansēšanu lielos apmēros, lobēšanas atklātības jautājuma risināšana, nozīmīgu krimināllietu ierosināšana un izmeklēšana, obligātu pretkorupcijas pasākumu ieviešana visās valsts un pašvaldību institūcijās. Tāpat turpinājās tiesiskā regulējuma pilnveidošana saistībā ar partiju finansēšanu un priekšvēlēšanu aģitāciju, ar publiskajiem iepirkumiem un amatpersonu rīcību ar valsts un pašvaldību mantu un finanšu līdzekļiem.

Vienlaikus birojā atzina, ka KUI kalpo kā indikators uzņēmējdarbības un investīciju vides novērtēšanai starptautisko biznesa ekspertu un politikas analītiķu skatījumā, taču kukuļošanas izplatību uzņēmējdarbības vidē nevar precīzi noteikt, jo korupcija ir latents noziegums, kas var palikt sabiedrībai nezināms, ja abas iesaistītās puses – šajā gadījumā amatpersona un uzņēmējs – ir apmierinātas ar „rezultātu” un ieinteresētas neizpaust informāciju par šo faktu, piemēram, bieži tiek diskutēts par korupcijas riskiem publiskajos iepirkumos.

Strīķe arī atzīmēja, ka pētījumā „Valsts godaprāta sistēmas novērtējums” par Latviju uzņēmējdarbības vides godīguma vērtējums ir samazināts, jo atklātības un atbildīguma līmenis ir diezgan zems. Tāpat aktuāls ir jautājums, cik lielā mērā uzņēmējdarbības vide un valsts pārvalde sadarbojas cīņā pret korupciju, kā arī vienotu uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu īstenošana.

“Tāpēc pozitīvai uztverei nepietiek vien ar efektīvu ārējo kontroli un tiesībsargājošo institūciju darbu, bet nepieciešama arī aktīva uzņēmēju iesaistīšanās cīņā pret korupciju.

Diemžēl KNAB pieredze liecina, ka uzņēmēju iecietība pret korupcija ir augsta. Vairākās KNAB izmeklētās krimināllietās iegūtie pierādījumi liecina, ka uzņēmēji ir iesaistījušies noziedzīgās shēmās, bet nav ziņojuši par to.

Lai sasniegtu augstākas KUI atzīmes, nepieciešams aktivizēt un pastiprināt pretkorupcijas aktivitātes visos līmeņos,” rezumēja Strīķe.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Latvijā šogad korupcijas uztveres indekss ir 49 no 100 ballēm, ierindojot Latviju 54.vietā pasaulē. Kopš vēsturiski labākā rezultāta 2008.gadā Latvijā korupcijas uztveres indekss ir būtiski pazeminājies un pašlaik ir kritiskā līmenī – pērn indekss Latvijai bija 4,2 no 10 ballēm, taču šogad, izmainot metodoloģiju, 4,2 balles pārrēķinātas uz 49 ballēm.

Vidējais korupcijas uztveres indekss pasaulē šogad ir 43 balles no 100. Indeksā iekļauto 176 valstu vidū 2012.gadā galvgalī atrodas Dānija, Somija un Jaunzēlande ar 90 ballēm no 100. Vissliktākie rezultāti ir Afganistānai, Ziemeļkorejai un Somālijai – astoņas balles.

Starptautiskā pretkorupcijas organizācija “Transparency International” korupcijas uztveres indeksu nosaka jau kopš 1995.gada. Latvija vērtēto valstu vidū iekļauta kopš 1998.gada. Indekss sniedz viegli saprotamu novērtējumu par to, kā eksperti un uzņēmēji vērtē korupcijas līmeni un tā izmaiņas valsts pārvaldē un pārējā publiskajā sektorā. Ar jēdzienu “korupcija” indeksā tiek saprasta amatpersonai uzticētās varas izmantošana privātam labumam.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+