Uncategorized

Kā meža nozari ietekmē karš Tuvajos Austrumos un kāpēc jāalgo privātdetektīvi. Intervija ar R. Strīpnieku no LVM 16


Roberts Strīpnieks
Roberts Strīpnieks
Foto – Anda Krauze

Kā meža nozari ietekmē “Brexit” un karš Tuvajos Austrumos, ko gaidīt no biotopu kartēšanas un sertificēšanās FSC sistēmā – par to un citām gada aktualitātēm žurnālistes Anitas Jaunbelzeres saruna ar akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valdes priekšsēdētāju Robertu Strīpnieku.

Meža nozarei šobrīd nav vieglākais laiks. Kā tas ietekmē valsts mežu apsaimniekošanu?

Situācija, ka nozarei veicas, bet mums ne, vai arī otrādi, nav iespējama. Jau pagājušā gada nogalē bija skaidrs, ka 2016. gads mums visiem var kļūt par pārbaudījumu gadu. Jo jaunu māju būvniecību, mēbeļu pirkšanu, logu, durvju maiņu cilvēki plāno tikai tad, kad situācija ir stabila, kad ir garantijas par to, ka ienākumi nesamazināsies. Haoss Tuvajos Austrumos, kas bija sācies jau 2015. gadā, lielai daļai uzņēmēju, kas strādāja ar tādām valstīm kā, piemēram, Ēģipte, lika piedzīvot rūgtu kritumu.

Tuvajos Austrumos taču tik fantastiski liels jaunu iedzīvotāju skaits…

Un tik maz koku, un dzīvot nav kur… Tāpēc jau daudzi uzņēmēji ar degsmi metās iekšā šajos tirgos. Taču tagad šajās valstīs apstājusies jebkāda finanšu plūsma un kreditēšana. Arī lielās globālās korporācijas, ņemot vērā augošo spriedzi, nolēmušas tur neinvestēt. Tuvo Austrumu tirgi koksnes produktu ražotājiem faktiski ir apstājušies.

Bet Lielbritānija? Tur taču smaržo pēc Latvijas dēļiem!

Lielbritānijas tirgus īpatsvaram, apstājoties Tuvo Austrumu tirgiem, vajadzēja tikai augt. Taču “Brexit” nozari ietekmē tieši, jo trešā daļa no visa mūsu augstākās kvalitātes zāģmateriāla dodas uz turieni. Bet nu britu mārciņas krituma dēļ rentablam biznesam ar šo valsti ir apcirstas saknes. Kritums britu mārciņai pret eiro ir sasniedzis līdz pat 12%. Tas nozīmē, ka tas uzņēmējs, kurš pirms britu lēmuma izstāties strādāja ar 12% rentabilitāti, kas ir ļoti augsta, tikai pateicoties mārciņas kursa kritumam, šobrīd strādā bez peļņas. Bet tie uzņēmumi, kuriem rentabilitāte ir mazāka un kuri aizņēmušies bankās, nonākuši neapskaužamā situācijā un viņu bizness nes zaudējumus. Ja koka logu vai dārza mēbeļu cena vairs neatsver ražošanas izmaksas, tad vai nu pārdevējam, vai arī pircējam jāpiekāpjas. Pircēji negrib maksāt vairāk. Un tajā brīdī sākas kvalitātes pārskatīšana. Pircēji vairs nav gatavi piemaksāt par stabilitāti, par brendu un parādās dažāda veida tirgus jaucēji.

Tā tas notika arī šogad, kad Baltkrievija piedzīvoja spēcīgu vējgāzi, kas mūsu tirgū iegāza lielu daudzumu mazvērtīgas koksnes. Laiku pa laikam gadās arī milzīgi vējgāztas koksnes daudzumi Skandināvijā, Polijā vai vēl kaut kur. Ja situācija ir stabila, tad dempinga koksne gandrīz vai neapdraud ilglaicīgus tirdzniecības sakarus, kas ir abpusēji izdevīgi, jo abas divas puses saprot, ka spēle domāta ilgam laikam un nav vērts pakļauties mirkļa kārdinājumiem. Gluži kā ģimenē. Bet, ja tirgus ir nestabils un attiecības nav prognozējamas, tad šāda veida dempingotājiem ir destruktīvs efekts. Un tieši tas šobrīd notiek koksnes tirgū.

Kā tas ietekmē cenas?

Gala produktu cenās notiek nepārtraukta lejupslīde, zāģmateriālu tirgos notiek lejupslīde, īpaši priedei, mazāk asi tas izteikts eglei. Tas atstāj graujošu ietekmi uz bakusproduktiem – šķeldu, malku, skaidām. Šobrīd pietiekami depresīvs ir arī celulozes izejmateriālu tirgus. Papīrmalkas cenas nav diez cik labas. Celulozes šķeldas cenas ir kritušās par 20 – 30%. Un vēl, ņemot vērā zemās naftas cenas, ir pienākuši ļoti grūti laiki atjaunojamai enerģētikai. Cilvēki, kas ir pārgājuši uz atjaunojamo enerģiju, par siltumu negrib maksāt vairāk, nekā maksātu par dabasgāzes izmantošanu. Un cenas krītas gan enerģētiskajai šķeldai, gan malkai, gan zāģu skaidām. Savukārt zāģu skaidu cenu kritums dod papildu robu zāģētavu rentabilitātē. Situācija ir ļoti, ļoti saspringta. Un lielākā nelaime, ja to varētu tā nosaukt, ir tā, ka atšķirībā no iepriekšējām krīzēm – 2005. gada vējgāzes Zviedrijā un 2008. – 2009. gada dižķibeles –, šoreiz pareizās receptes, lai atveseļotos, nav.

Pirmajā gadījumā – 2005. gadā – mēs uzvarējām vētras izraisīto krīzi ar samazinātiem koksnes daudzumiem, bet 2008. – 2009. gadā ar palielinātiem koksnes daudzumiem. Bet tagad sāpe nav viena, tā sastāv no daudziem sīkiem dūrieniem. Un šāda situācija ir daudz grūtāk ārstējama.

Ar kādām pārdomām sagaidāt biotopu kartēšanu?

Es nepazīstu nevienu cilvēku Latvijā, kurš teiktu, ka daba nav jāsargā. Visi ir vienisprātis: mums ir jāatrod visas dabas vērtības, kas mums ir. Bet vienlaikus cilvēki, kuriem zeme ir ražošanas pamatlīdzeklis, grib garantijas, ka šis process viņus ekonomiski neiznīcinās. Un tas, līdz kam mēs dažkārt neaizdomājamies, – arī valsts mežā saimnieciskās darbības aizliegumi skar visas valsts iespējas nosegt izdevumus: veselības aizsardzību, infrastruktūras attīstību, skolotāju algas, tas skar pilnīgi visu. Jebkurā gadījumā to samaksās Latvijas pilsonis. Tāpēc kopējam aizsargājamo teritoriju apjomam Latvijā, kas nav mazs, nevajadzētu pieaugt.

Ja FSC sertifikāts nākotnē nepieļaus, ka koksni, kas zāģēta biotopos, drīkst izmantot pārstrādei, ko jūs darīsiet? Turpināsiet sertificēties?

Tas ir ļoti smags jautājums. Mēs ļoti rūpīgi sekojam līdzi visām prasībām, kādas ir uz FSC ideju galda. Piemēram, mežiz­strādes aizliegums četrus mēnešus gadā. Sadzīvot var ar visu, bet kādam būs šīs izmaksas jāsedz. Ražošanai, piegādes plūsmai tas būtu nozīmīgs izmaksu pieaugums. Šādu prasību ieviešana virknei uzņēmumu nozīmēs gaismas izslēgšanu. Jau šobrīd pat mūsu flagmaņi, kas nodarbina simtiem cilvēku un ienes budžetā desmitiem miljonu eiro, strādā ar rentabilitāti 2 – 5%. Tāpēc mēs šobrīd aktīvi piedalāmies darba grupā, kas izstrādā nacionālo FSC standartu. Latvijā nekad nav bijis nacionālais FSC standarts, lai gan darbs pie tā izstrādes notiek kopš 1995. gada. Mums ir bijuši vairāki gatavi dokumenti. Un neviens no tiem nav izrādījies gana labs ārzemju novērtētājiem. Pēdējo atmeta atpakaļ 2013. gadā. Teica: mums tagad viss ir pamainījies, taisiet nākamo.

Ja nu mēs to nacionālo standartu apstiprinātu, tad varētu sertificēties FSC sistēmā?

Ja visas interešu grupas akceptēs izstrādāto standartu, tad jā. Piemēram, PEFC sertifikācijas sistēmas gadījumā Latvijā jau sen ir apstiprināts visu interešu salāgots standarts, kas atbilst vietējai likumdošanai, apstākļiem, tostarp vietējām koku sugām, augsnēm un vairāk nekā 200 gadus koptajām mežsaimniecības tradīcijām. Tādēļ PEFC standarta prasības vairākumam meža īpašnieku ir daudz saprotamākas.

Saprotu, ka ir doma maz­vērtīgās un pāraugušās audzes vākt nost un stādīt iekšā augstvērtīgu materiālu.

Jā. Kas ir meža resurss? Tradicionālā atbilde – tie ir kubikmetri, koki! Bet tajā brīdī, kad mēs pasakām, ka meža resurss ir koks, mēs sevi noliekam vienā plauktiņā ar derīgo izrakteņu iegūstošajām nozarēm. Mēs noliekam sevi iegūstošajā rūpniecībā. Tas maina visu domāšanu. Un mēs sākam ignorēt pamatbūtību: mežs ir atjaunojams resurss. Pareizā atbilde – meža resurss ir zeme. Un visa mūsu rentabilitāte, visa mūsu peļņa tiešā veidā ir atkarīga no tā, cik efektīvi mēs pratīsim šo zemīti kopt, ļaujot zemei ražot.

Kā jums veicas ar plāniem pārdot savas tehnoloģijas?

Tie produkti, kurus esam izstrādājuši savām vajadzībām uzņēmuma saimnieciskās darbības atbalstam, ir unikāli produkti. Patiesībā pasaules tirgū tiem pat īsti nav analoga. Šobrīd notiek intensīvas sarunas ar citu valstu atkritumu apsaimniekotājiem, kas ir ļoti ieinteresēti pārņemt to, kādā veidā mēs esam panākuši, lai tik mainīgos apstākļos, ar tik sarežģītu procedūru lēmumus pēc būtības pieņem dators. Mēs esam panākuši, ka līdz pat 70% transportēšanas uzdevumu iedod automatizētā sistēma. Ja kaut kas tāds būtu iespējams atkritumu saimniecībā, tad viņi spētu ietaupīt lielus līdzekļus.

Jūs pērkat detektīvpakalpojumus. Kāpēc?

Privātdetektīvs ir nepieciešams tur, kur mēs sastopamies ar organizētām, labi strukturētām, labi pārvaldītām, plānotām noziedzīgām grupām. Tur ir precīza lomu sadale, modernās tehnoloģijas savstarpējai saziņai, viņiem ir savi informācijas kanāli. Mums ir nācies secināt, ka tādas grupas Latvijā aizvien eksistē. Tās nav viegli atklāt, ir vispār jāsaprot, ka darbojas grupa. Ne vienmēr to uzreiz var saprast – nu vienā vietā kaut kas pazūd, otrā vietā… Un šādu grupu identificēšanai ir vajadzīga diezgan liela izpratne un pieredze, lai saprastu, kā tieši šīs divas, trīs vai četras lietas savstarpēji ir saistītas, ka ir kaut kas kopējs. Tur privātdetektīvs ir vajadzīgs noteikti.

Mēs izvēlējāmies pirkt no ārpuses tā iemesla dēļ, ka par mūsu štatā esošiem darbiniekiem agri vai vēlu uzzina arī tā otra puse un tajā iesaistītie zina mūsu cilvēkus, un cenšas izsekot mūsu aktivitātēm un rīcībai.

Valsts meža dienestam nākamgad beidzot būs lielākas algas…

Budžets algām Valsts meža dienestā nākamgad pieaugs par 2,7 miljoniem eiro, kurus mēs papildus 40 miljonu eiro dividendēm samaksāsim no savas peļņas.

LA.lv