Mobilā versija
-2.0°C
Alma, Annemarija
Sestdiena, 25. februāris, 2017
29. novembris, 2016
Drukāt

Kā meža nozari ietekmē karš Tuvajos Austrumos un kāpēc jāalgo privātdetektīvi. Intervija ar R. Strīpnieku no LVM (20)

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Kā meža nozari ietekmē “Brexit” un karš Tuvajos Austrumos, ko gaidīt no biotopu kartēšanas un sertificēšanās FSC sistēmā – par to un citām gada aktualitātēm žurnālistes Anitas Jaunbelzeres saruna ar akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valdes priekšsēdētāju Robertu Strīpnieku.

Meža nozarei šobrīd nav vieglākais laiks. Kā tas ietekmē valsts mežu apsaimniekošanu?

Situācija, ka nozarei veicas, bet mums ne, vai arī otrādi, nav iespējama. Jau pagājušā gada nogalē bija skaidrs, ka 2016. gads mums visiem var kļūt par pārbaudījumu gadu. Jo jaunu māju būvniecību, mēbeļu pirkšanu, logu, durvju maiņu cilvēki plāno tikai tad, kad situācija ir stabila, kad ir garantijas par to, ka ienākumi nesamazināsies. Haoss Tuvajos Austrumos, kas bija sācies jau 2015. gadā, lielai daļai uzņēmēju, kas strādāja ar tādām valstīm kā, piemēram, Ēģipte, lika piedzīvot rūgtu kritumu.

Tuvajos Austrumos taču tik fantastiski liels jaunu iedzīvotāju skaits…

Un tik maz koku, un dzīvot nav kur… Tāpēc jau daudzi uzņēmēji ar degsmi metās iekšā šajos tirgos. Taču tagad šajās valstīs apstājusies jebkāda finanšu plūsma un kreditēšana. Arī lielās globālās korporācijas, ņemot vērā augošo spriedzi, nolēmušas tur neinvestēt. Tuvo Austrumu tirgi koksnes produktu ražotājiem faktiski ir apstājušies.

Bet Lielbritānija? Tur taču smaržo pēc Latvijas dēļiem!

Lielbritānijas tirgus īpatsvaram, apstājoties Tuvo Austrumu tirgiem, vajadzēja tikai augt. Taču “Brexit” nozari ietekmē tieši, jo trešā daļa no visa mūsu augstākās kvalitātes zāģmateriāla dodas uz turieni. Bet nu britu mārciņas krituma dēļ rentablam biznesam ar šo valsti ir apcirstas saknes. Kritums britu mārciņai pret eiro ir sasniedzis līdz pat 12%. Tas nozīmē, ka tas uzņēmējs, kurš pirms britu lēmuma izstāties strādāja ar 12% rentabilitāti, kas ir ļoti augsta, tikai pateicoties mārciņas kursa kritumam, šobrīd strādā bez peļņas. Bet tie uzņēmumi, kuriem rentabilitāte ir mazāka un kuri aizņēmušies bankās, nonākuši neapskaužamā situācijā un viņu bizness nes zaudējumus. Ja koka logu vai dārza mēbeļu cena vairs neatsver ražošanas izmaksas, tad vai nu pārdevējam, vai arī pircējam jāpiekāpjas. Pircēji negrib maksāt vairāk. Un tajā brīdī sākas kvalitātes pārskatīšana. Pircēji vairs nav gatavi piemaksāt par stabilitāti, par brendu un parādās dažāda veida tirgus jaucēji.

Tā tas notika arī šogad, kad Baltkrievija piedzīvoja spēcīgu vējgāzi, kas mūsu tirgū iegāza lielu daudzumu mazvērtīgas koksnes. Laiku pa laikam gadās arī milzīgi vējgāztas koksnes daudzumi Skandināvijā, Polijā vai vēl kaut kur. Ja situācija ir stabila, tad dempinga koksne gandrīz vai neapdraud ilglaicīgus tirdzniecības sakarus, kas ir abpusēji izdevīgi, jo abas divas puses saprot, ka spēle domāta ilgam laikam un nav vērts pakļauties mirkļa kārdinājumiem. Gluži kā ģimenē. Bet, ja tirgus ir nestabils un attiecības nav prognozējamas, tad šāda veida dempingotājiem ir destruktīvs efekts. Un tieši tas šobrīd notiek koksnes tirgū.

Pievienot komentāru

Komentāri (20)

  1. 100% taisnība Viesturam Atbildēt

    “..Koka nociršana sabiedrībai rada zaudējumus, bet dod ienākumus meža nozares uzņēmumiem. Jā, mēs to esam pieņēmuši, zinot, ka meža nozare dod darbavietas, maksā nodokļus utt. Bet par katru nocirstu koku mēs maksājam R. Strīpniekam un viņa kolēģiem, un maksājam dārgi. Tāpēc, lūdzu, Strīpnieka kungs, nemētājieties ar apgalvojumiem, ka par dabas aizsardzību mūsu mežos mums būs jāmaksā! Mēs jau samaksājām.”
    (Avots: “Mēs jau samaksājām”, vkerus.blogspot.com, 2.12.2016)

    • Vai tas ir briļļainais puišelis ir pats Ķeruss? Kā tad zellis iemanījās dabūt Aizsardzības ministrijas naudu putneļu pētīšanai?

  2. Jācer, ka Strīpnieks tur kontroli arī pār savējiem. Un algotais detektīvu birojs seko līdzi arī pašu LVM reģionu meža iecirkņu vadītāju darbībām, it sevišķi Zemgales un Ziemeļkurzemes iecirkņos.

  3. Zāģēju pie privātā 10 Gadus. Tagad LVM. Lai Dievs stāv klāt mūsu mežiem- tādu materiāla izšķērdību kā LVM. Privātais jau sen ģībonī būtu nokritis ieraugot ko tādu viņa mežā.

    • Izskatās, ka Tu esi tāds pats zāģeris, kā aita kosmonauts. Neviens zāģeris darba dienas laikā plkst. 12.45. , it sevišķi ziemā nesēž komentāros, bet rukā mežā. Var jau būt, ka zāģedams pie LVM esi saņēmis tik labu algu, ka vari atļauties vairs nestrādāt?
      Drīzāk izskaties pēc ekologa kam ziemā nav ko darīt un zem svešiem nikiem siekalojies komentāros.

      • vēl nav ziema, kamēr visa zeme samirkusi jēla, neviens ar smago tehniku mežā nebrauc.

        • Tad kas tev traucē sazāģēt tagad, lai sala laikā tehnika var vest? Laikam jau pseidoekologiem-“zāģētājiem” tiktāl ir grūti aizdomāties, ka nozāģēta koksne šādā laikā kvalitāti nezaudē. Jampampiņš, ne zāģētājs.

  4. Es kaut ko nesaprotu pareiz vai tas ir labi, ka koksnes cenas ir kritušās?
    Es labprāt sagaidītu tadu tirgus situāciju, kad mēs koksni VISPAR neeksporētu. izņemot varbūt augstas pievienotās vērtības mēbeļu veidā bagātajiem skandināviem.
    Ja padomā, cik pašiem vajag malkai un varam pāriet uz koka logiem, mēbelēm.. Nu pietiekoši daudz. NAV mums ko eksportēt. Citādi mēs kā nabagi likvidējam savu luksusu – mežus. Tas ir apmēram kā izpārdot ģimenes relikvijas dzērājam, kuras ir paaudzēm krātas un nevienam nav vajadzējis pārdot.

  5. Jums kā valsts uzņēmuma vadītājam labāk vajadzētu nodarboties ar to, kā komercializēt tieši zināšanas un kompetenci jūsu pārvaldītajā uzņēmumā, nevis gausties par zemajām skaidu cenām. Bet par FSC sertifikāciju – tā jau ir klaja nelietība, ko te paužat.

    • Starptautiskā mežu aizsardzības organizācija „Rainforest Alliance” 2010.gadā anulējusi (uzsveru – ANULĒJUSI) starptautisko sertifikātu „Latvijas valsts mežiem”. Nevis kā Strīpnieks te kā blēdis cenšas mums pasniegt savu vēstījumu, ka “Latvijas valsts meži” domā vai plāno atteikties no FSC kā savai malkas ciršanai neizdevīgu papīru.

  6. Mati ceļas stāvus klausoties šādus strīpmiekus! Nav pat vairs runa par tuvredzību, tas ir pilnīgs cirvisms, ko šis vīrelis te proponē!

    • Ne tikai mati, bet visa vilna saceļas lasot aprobežotu provinciāļu komentārus. Strīpniekam ir pilnīga taisnība, nedzīvojam izolētā pasaulē, visi satricinājumi ārpus Latvijas atsaucas arī uz mums, bet daļai nauda laikam rodas tikai bankomāta kartē. Arī par sertifikatoriem taisnība. Kā siseņi apsēduši maksātspējīgos, t.sk. Latvijas nacionālu uzņēmumu. Āfriku ķīnieši cērt, ka put vien, bet tur neviens sertifikators vispār nerādās, labākajā gadījumā dabūs pa muti. Izsmiekls vispār ir masveida Krievijas sertifikācija, tur ir nauda un sertifikāti iet uz urrā, tas nekas, ka darba aizsardzība zemā līmenī, plānošana ir acu aizmālēšanai u.t.t.Ja vēl paskatās uz brīvību vārda izpausmēs, tad sertifikatoriem Krievija ir demokrātijas citadele!

  7. šoreiz pareizās receptes, lai gateristi atveseļotos, nav.

  8. arī pie mums sertificētājs bija ieradies. Teica lai maksājam 3 Eurīšus par hektāru un būšot sertifikāts. Pasūtījām. tad aizgājām uz pirti.

  9. kad LVM vispār saka patiesīsbu…….

  10. Ir tikai viens jautājums, kāpēc Strīpnieks kungs nesaka taisnību par PEFC sertifikāta ieviešanas iemesliem?

    Latvijas valsts mežu saimnieciskajā politikā pastāv tikai divi instrumenti – grābeklis un bumerangs. Uz grābekļiem tie kāpj regulāri, arī bumerangus met un trāpa sev, vai labākajā gadījumā saviem tautiešiem-mežu īpašniekiem.

    • Visa tā sertifikācija izskatās pēc biznesa, kas no LVM grib nokāst naudu, Ja palasa pēdējā laika rakstus par vēl kaut kādu FSC sertifikātu, tad liekas , ka kadam no sertifikatoriem sāk trūkt naudas. LVM – trieciet ratā visus tos liekēžus, man kā Latvijas iedzīvotājam ir svarīga drošība, darbs, bērnu izglītošana, veselība, nevis kaut kādu aizrobežu sertifikatoru barošana.

      • Dzērumā vel var izgulēties stulbumu nekad.

        • Tev ir pilnīga taisnība.Tas sertificētājs, kas pirms pāris gadiem piešķīra FSC sertifīkātu Āfrikā nelegāli cirstai koksnei, bija totāli pārdzēries. Ņujorkā to kravu momentāli konfiscēja un iznīcināja, bet sertifikators izgulēja dzērumu un droši , ka turpina strādāt savā arodā tālāk.

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (4)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Cenas noteic turīgākie: Zemgalē un Latgalē zeme dārgāka (1)Lauksaimniecībā izmantojamai zemei cenas noteic turīgākie zemnieki
Pasaulē
Pieaug saražotā siera un biezpiena apjoms; mocarellai - uzvaras gājiensSaskaņā ar provizoriskajām aplēsēm, pērn Latvijā saražotas 41 500 tonnas siera un biezpiena, kas ir 7,5% pieaugums salīdzinājumā ar 38 600 tonnām
Draugiem Facebook Twitter Google+