Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
18. marts, 2015
Drukāt

Studējot Krievijā, jāuzmanās (4)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

2013. gada vasarā, kad starpvalstu attiecības bija labākas, vairāki desmiti Latvijas jauniešu Krievijas vēstniecībā tikās pirms studiju uzsākšanas Krievijā. Tagad Latvijas specdienesti atzīst: studējot Krievijā, jābūt uzmanīgam.

“Tā ir pašu studentu izvēle, kur viņi vēlas doties mācīties. Dodoties uz jebkuru valsti ceļojumā vai studēt, noteikti vēlams iepazīties ar situāciju konkrētajā valstī, tajā skaitā Krievijā,” tā atbild Ārlietu ministrijas preses sekretārs Ivars Lasis, taujāts, vai šajā politiskajā situācijā būtu vēlams izvēlēties studijas Krievijā.

“Latvijas Avīze” jau iepriekš rakstījusi, ka aviācijas speciālists Andrejs Dudarevs, kurš esot tikai vēlējies tālākizglītoties Krievijā, galu galā no kaimiņvalsts puses apsūdzēts spiegošanā un izraidīts. Ko patiesībā A. Dudarevs meklēja Krievijā, tas joprojām ir atklāts jautājums, jo, kaut televīzijas kanālā “NTV” nosaukts par spiegu un dubultaģentu, viņš pats spiegošanā neatzīstas. Tomēr notikušais liek jautāt: vai tie, kuri kādu iemeslu dēļ izvēlas studēt Krievijā, neriskē tikt izraidīti no šīs valsts vai arī pakļauti kaimiņvalsts specdienestu mēģinājumiem savervēt viņus spiegošanai Krievijas labā?

Vai kāds iztaujā

Latvijas valsts iestādēm nemaz nav zināms, cik mūsu valsts iedzīvotāju šobrīd studē Krievijā. Ne Ārlietu, ne arī Izglītības un zinātnes ministrija šādus datus neapkopo. Arī Krievijas vēstniecībai Latvijā šādas informācijas neesot. Taču Krievijas vēstniecība rīko konkursu jauniešiem, kuri vēlas studēt Krievijā bezmaksas studiju vietās. Krievijas augstskolās ik gadu tiek atvēlēts noteikts bezmaksas studiju vietu skaits jauniešiem no Latvijas. 2015. gadā piedāvātas 80 jaunas studiju vietas, pērn – 86. Šogad 80 pieejamām studiju vietām bija pieteicies 171 jaunietis. Krievijas vēstniecībā uzsver: jauniešiem ir iespēja doties mācīties kaimiņvalstī arī bez vēstniecības starpniecības, tāpēc kopīgais studentu skaits no Latvijas nav zināms. Visvairāk Latvijas pārstāvju studējot Kaļiņingradā esošajā I. Kanta vārdā nosauktajā Baltijas Federālajā institūtā.

Vai Krievijas vēstniecība kvotas ietvaros uzņemamos studentus pirms tam arī intervē? No vēstniecības saņemtajā atbildē teikts, ka studentus studijām Krievijā izvēlas uz iesniegto dokumentu pamata, jo no tiem varot spriest par potenciālā studenta sekmēm, motivāciju, sabiedrisko darbību utt. Taču, ja konkursa komisijai, kurā iekļauti sabiedrisko organizāciju un akadēmiskās vides pārstāvji, rodas kādi jautājumi, tad ar kandidātu sazinās un viņu iztaujā. Sarīkot papildeksāmenus vai iztaujāšanas var arī augstskola, kuru jaunietis Krievijā izvēlējies.

Krievijā jūtas kā mājās

Ierasts, ka Latvijas studenti piedalās akadēmiskās apmaiņas programmās, taču tad viņi parasti dodas uz citām Eiropas Savienības valstīm, jo populārākā šāda veida programma ir ES finansētā “Erasmus”. Iepriekšējā ES plānošanas periodā “Erasmus” ietvaros studenti varēja doties tikai uz ES valstīm. Tagad darbojas atjaunotā programma “Erasmus+”, kuras ietvaros varēs doties akadēmiskā apmaiņā uz valstīm ārpus ES. Taču tādā gadījumā kādai no Latvijas augstskolām jāpauž vēlme veikt studentu apmaiņu ar ārpus ES esošu augstskolu. Pagaidām gan neviena Latvijas augstskola nav paudusi tādu vēmi.

Pēdējā laikā Latvijas augstskolas gana aktīvi sākušas veidot studiju programmas sadarbībā ar citu valstu augstskolām. Šādās programmās studenti var iegūt dubultu diplomu, it kā būtu absolvējuši divas augstskolas. Turklāt daļa studiju laika tad jāpavada arī otrā augstskolā. “RISEBA” nesen izveidojusi šādu studiju programmu sabiedriskajās attiecībās un reklāmas menedžmentā sadarbībā ar Krievijas Tautu draudzības universitāti. “RISEBA” pārstāve Sanita Bučiniece skaidroja, ka šī universitāte sadarbībai izvēlēta, ņemot vērā tās augsto profesionalitāti, kvalitāti un atpazīstamību pasaulē. “RISEBA” sadarbības partnere ir viena no piecām labākajām Krievijas universitātēm, iekļauta arī pasaules 500 labāko universitāšu “QS University Rankings” reitingā. Vispirms abas augstskolas kopā organizēja studentu vasaras skolu, pēc tam “RISEBA” saņēma piedāvājumu no krievu kolēģiem veidot kopīgu studiju programmu. Jaunākie starptautiski politiskie notikumi abu augstskolu sadarbību nav iespaidojusi.

Patlaban kopīgās studiju programmas ietvaros divas “RISEBA” studentes jau mācās Krievijā. Sazinājos ar vienu no studentēm – Arinu Šalkovsku. Viņa stāstīja, ka Krievijā jūtas kā mājās. Arina uzskata: “Viss ir atkarīgs no paša cilvēka. Mani ļoti silti un sirsnīgi visur pieņem, cilvēki ir ļoti draudzīgi, viņiem ir interesanti uzzināt ko jaunu par Latviju, par tradīcijām, valodu utt.” Arina arī atzina, ka varētu nākotnē dzīvot Krievijā, tāpēc šīs valsts diploms varētu noderēt.

Specdienesti var interesēties

Taču neviena no aptaujātajām amatpersonām skaidri neatbildēja uz jautājumu, vai pašreizējā politiskajā situācijā Latvijas vai arī kādas citas NATO vai Eiropas Savienības valsts iedzīvotājam ir droši izvēlēties studijas Krievijā. Visi uzsvēra: katram pašam ir tiesības izvēlēties, kur studēt, bet izvairījās no jautājuma, vai būtu ieteicams doties uz Krieviju. Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile ar savas biroja vadītājas Lindas Austeres starpniecību pat atbildēja, ka nevarot šo jautājumu komentēt, jo tas esot ārpolitisks. Savukārt Ārlietu ministrijas pārstāvis Ivars Lasis, kā jau redzams raksta ievadā, atbildēja visai vispārīgi. Viņš gan arī piebilda: “Esot ārvalstīs, jāapzinās, ka var pastāvēt ne tikai personas drošības riski, bet arī citi riski, kas izriet no ģeopolitiskās situācijas konkrētajā reģionā. Tāpēc, esot šajās valstīs, jāievēro elementārās drošības normas.” Vienīgi no Drošības policijas saņēmu konkrētāku atbildi: “Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, Latvijas iedzīvotājiem, kuri izlemj doties studēt uz Krieviju, jārēķinās, ka viņi var izraisīt pastiprinātu šīs valsts izlūkošanas un drošības dienestu interesi.”

Krievijas vēstniecībā Latvijā toties atzina, ka neredz iemesla, kāpēc būtu jāattur Latvijas iedzīvotāji no studijām Krievijā. “Pieprasījums rada piedāvājumu, un, ja Latvijā ir cilvēki, kuri vēlas studēt Krievijā, kāpēc lai mēs viņiem atteiktu?” teikts vēstniecības atbildē “LA”. Vēstniecībā norāda: arī Krievijas pilsoņi brīvi varot izvēlēties, kur studēt, valsts neiesaka, kurp nevajadzētu doties. Savukārt Latvijas Drošības policijā atzīst, ka tā izvērtē informāciju par potenciālajiem pretizlūkošanas, valsts konstitucionālās iekārtas, pretterorisma un citiem drošības riskiem dažādās vidēs, tajā skaitā ārvalstu studentu vidū. Jāpiebilst, ka pēdējie pieejamie dati par studentu skaitu no Krievijas ir par 2013. gadu – tad bija 483 studenti no šīs valsts, vēl 90 studenti bija tādi, kuri iepriekšējo izglītību bija ieguvuši Krievijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. OKUPANTIEM NAV NO KĀ BAIDĪTIES !!! LAI BRAUC STUDĒT, STRĀDĀT UN DZĪVOT KRIEVIJĀ, UN ATPAKAĻ LAI VAIRS NERĀDĀS !!!

  2. Katram ir tiesības iegūt izglītību un,ja iespējams ,jebkurā valstī….drošības dienesti lai dara,kas ietilpst viņu pienākumos un tas arī ir viss……komentētājiem pašiem ieteiktu apmeklēt kādu mācību iestādi,jo teksti ir tādi,it kā viņi vispār skolā nebūtu gājuši….

  3. Tikai plānprātiņi vai krievu ekstrēmisti grib studēt šodienas Krievijā.

    • Tie lai tad arī brauc un paliek tur! No turienes atskrēja viņu senči, nu būtu laiks atgriesties. Te būs arī vajadzīga mūsu Valsts valoda!

Draugiem Facebook Twitter Google+