Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
18. marts, 2015
Drukāt

Studenti gatavi apgūt militārās zinības (3)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studenti Linards Birznieks (no kreisās), Jānis Vilcāns, Kristers Zālītis, Gunta Nalivaiko un Ritvars Purmalis lielākoties apsveic ideju ieviest militāro apmācību augstskolās.

Jaunieši militārajā apmācībā saskata iespējas tapt vīrišķīgākiem un apgūt prasmes valsts aizstāvībai.

Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Leonīds Kalniņš rosinājis augstskolās atjaunot obligāto militāro apmācību. “Augstskolās ir jāatjauno patriotiskā audzināšana un militārā apmācība. To esam atstājuši novārtā. Būs cilvēki, kas būs pret un apgalvos, ka militārās katedras augstskolās ir padomju laika produkts, bet tas vairāk izskatās kā aizbildināšanās, nevis situācijas uzlabošana,” intervijā “Latvijas Avīzei” teica komandieris. Aptaujātie studenti apsveic šo ideju, taču daži uzskata, ka apmācībai vajadzētu notikt pēc brīvprātības principa.

Lai noskaidrotu studentu viedokli, sākumā devos uz Latvijas Universitātes centrālo ēku, kur satieku vairākus Juridiskās fakultātes studentus. “Komandiera ideju atbalstu. Uzskatu, ka bija kļūda savulaik atcelt obligāto militāro dienestu. Armija izmāca būt par vīrieti, tad mums nebūtu vīriešu, kas dzīvo pie mammām līdz 40 gadu vecumam un nevar atrast darbu,” uzrunāts saka LU Juridiskās fakultātes students Jānis Vilcāns. Ja militārā mācība augstskolās būtu obligāta, viņš tajā piedalītos. Viņa studiju biedrs Kristers Zālītis teic, ka obligāti gan nevajadzētu ieviest militāro apmācību augstskolās, jo tas atgādinātu padomju laikus. “Piespiedu mehānismus neatbalstu, studentiem jābūt brīvai izvēlei. Ja vēlies – ej zemessardzē vai armijā. Esmu zemessardzē bijis uz mācībām, pamācījos šaut,” saka Kristers. LU Juridiskās fakultātes students Ritvars Purmalis uzskata: ja militārā mācība būtu obligāta, tad studenti ar to rēķinātos. “Mums ir jābūt spējīgiem pasargāt sevi un savu valsti. Ukrainā Krievija izvērš agresiju, un tas liecina, ka mums jābūt gatavībā,” spriež Ritvars. Viņa studiju biedrs Linards Birznieks pēc studijām plāno iziet apmācību Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Viņš atbalsta zemessardzes komandiera ierosinājumu, jo uzskata, ka pašiem ir jābūt spējīgiem sevi aizsargāt. “To nevar iemācīties pašmācības ceļā, mūs apmācītu profesionāli cilvēki,” spriež Linards. Tikmēr topošā juriste Gunta Nalivaiko uzskata, ka zemessardzes komandiera piedāvātais variants – mēnesis militāru apmācību četru studiju gadu laikā – ir par maz un ar to nevarētu aptvert visas nepieciešamās zināšanas valsts aizstāvēšanai. “Militārā apmācība nāktu par labu sevis disciplinēšanai, un ar to varētu palīdzēt arī valstij, ņemot vērā to, kas pašlaik notiek Ukrainā,” saka Gunta, kurai ir bažas, ka Krievija varētu vērsties pret Latviju.

Apmeklēju privāto augstskolu RISEBA Āgens­kalnā, kur satieku studentu Antonu.­ Viņš teic, ka labprāt dienētu armijā, un kritizē to, ka Latvijā vairs nav obligātā militārā dienesta, taču atbalsta arī militāro apmācību augstskolā. “Katram vīrietim jāspēj vispirms aizsargāt savu ģimeni, pēc tam savu valsti. Ja nāktu agresors un sabiedrībai būtu laba militārā sagatavotība, piemēram, zemessardze varētu sniegt spēcīgāku atbildi,” teic Antons, kurš pēc tautības ir krievs. Jautāju viņam, kā viņš rīkotos, ja Latvijai nāktos karot ar Krieviju. “Esmu Latvijas pilsonis, loģiski, ka aizstāvētu Latviju. Tomēr, ja Krievija uzbruktu Latvijai, no mums nekas pāri nepaliktu,” spriež Antons.

“Ja es būtu vīrietis, tad dotos uz militāro apmācību. Ideja man patīk, un es labprāt paklausītos lekcijas, kas jādara, tomēr militārajai apmācībai nevajadzētu būt obligātai, bet brīvprātīgai,” spriež RISEBA studente Sindija Pildiņa, kurai raizes gan radot iespējamo apmācāmo lojalitāte. “Man ir bažas par krieviem. Var būt tā, ka mēs viņus apmācām, un tad Krievijas agresijas gadījumā viņi ar iegūtajām zināšanām ir spējīgi nostāties pret mums,” bilst Sindija.

Rīgas Tehniskās universitātes Inženier­ekonomikas un vadības fakultātes (IEVF) students Alvis Bukšus arī uzskata, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā studentiem vajadzētu izkopt militārās iemaņas, lai varētu reaģēt iespējamās agresijas gadījumā, turklāt militārā apmācība studentus padarītu morāli un fiziski stiprākus.

IEVF students Andris Kozinda arī slavē priekšlikumu par studentu militāro apmācību un uzskata, ka tas liks sabiedrībai mobilizēties aizsardzības jautājumos. IEVF students Raitis Kols vēlētos apgūt armijas disciplīnu, zināšanas par ieročiem un tuvcīņu. Tomēr attiecībā uz valsts aizsardzību no viņa jūtamas pacifistiskas vēsmas – viņš uzskata, ka valsts ir jāaizstāv, tomēr cer, ka konfliktus var atrisināt ar mīlestību – sarunu ceļā.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Es būtu kategoriski pret jebko tādu. Labi , ka domā ko tādu padarīt par brīvprātīgu nevis piespiedu kārtā.
    Pirmais , kas ienāk galvā – Kāpēc tas tiešām vajadzīgs? Vai tik tiešām ir tādi draudi , ka tagad studentus jāvāc uz rezervistiem? Kāpēc materiālos līdzekļus nevar novirzīt kur citur nevis izveidot šo teātri? Piemēram ja augstskolās mācītu Emocionālo inteliģenci un visu ap to , sabiedrībā neaugtu tukši roboti, kas zin kā darīt savu darbu un apkārtējos , sevi nejust pareizi. Kāpēc kam tādam nevar novirzīt līdzekļus? Bet zombēt studentus uz armiju? Militārais dienests ir militārais , tur nav vietas “dizainerei”, kura izdomājusi , ka grib šādu apmācību. Tie , kas atbildēja , argumentācija ir apšaubāma, domā jaunieši , ka tā ir kaut kāda jautra padarīšana , ka būs “forši”.
    Bez militārā dienesta vīrietis arī ir vīrietis ( nerunāju par tiem , kādi ir izveidojušies sabiedrības attīstības laikā, bet tomēr tie arī ir vīrieši , indivīdi , cilvēki kā mēs visi). Domā , ka Tev iemācīs šaut, Tu būsi tagad labāks vīrietis nekā cits vīrietis? Vai apdomāji to , ka tev iedod rokas lietu ar kuru nogalina, atņem kādam dzīvību? Vai Tu nespēsi aizsargāt savu ģimeni , draugus un citus arī bez militārā apmācības? Ja Tu domā, ka militārajā dienestā tev iemācīs aizsargāt ģimeni , tad taisnība Tev ir – to tu varēsi izdarīt fiziski, bet emocionāli gan nē…
    Ja arī ko tādu ieviesīs, kā būs ar skaitu cik varēs pieteikties ? Kā izvērtēs , kurus paņemt , kurus nē? Kā tas, kurš pieteiksies atbildēs par savām iegūtajām zināšanām, kad nebūs militārajā teritorijā?

  2. Nu ko, ļoti prātīgi un atbilstoši esošai ģeopolitiskajai situācijai. Jaunieši kļūs vīrišķīgāki un patriotiskāki, apzinoties ka valstī nav tikai tiesības, bet ir arī pienākumi. Un galu galā, kas tur var būt slikts, ja tu proti
    aizstāvēt savu ģimeni un valsti, kurā dzīvo.

  3. diezgan muļķīgi, sāksim ar to

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+