Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
9. septembris, 2012
Drukāt

Studenti prasīs Ķīlim sniegt būtiskas atbildes par reformām augstākajā izglītībā

Foto-LETAFoto-LETA

Latvijas Studentu apvienības (LSA) domes sēdē studenti vienojušies izveidot darba grupu, kura izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim (attēlā) definēs jautājumus par reformām augstākajā izglītībā un divu nedēļu laikā gaidīs konkrētas atbildes uz tiem, informēja LSA prezidents Edvards Ratnieks.

Gadījumā, ja ministrs uz LSA domes darba grupas jautājumiem nesniegs atbildi, LSA dome sanāks atkārtoti un lems par neuzticības izteikšanu Ķīlim, teica Ratnieks.

Pēc aktīvas komunikācijas sociālajos tīklos uz LSA domes sēdi sestdien, 8.septembrī, bija ieradies arī Ķīlis, kurš gan konkrētas atbildes uz studentus interesējošajiem jautājumiem nesniedzis. Uz jautājumu par to, ko ministrs domā ar augstskolu apvienošanu, Ķīlis teicis, ka nākotnē Latvijā būs ne vairāk kā 20 augstākās izglītības iestādes, tajā skaitā 12 augstskolas. Tikšanās beigās ministrs piebildis, ka viņš savu komunikācijas stilu ar LSA nemainīs.

Studenti vēlas noskaidrot vai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākamā gada budžetā ir lūgusi papildus 0,25% no iekšzemes kopprodukta, kā to paredz Augstākās izglītības likums.

“Ir zināms, ka iespējams pa ministrijām cirkulē IZM informatīvais ziņojums par Augstākās izglītības padomes īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” rezultātiem, lai tas būtu publiski pieejams. Daudz neskaidru jautājumu ir par augstskolu akreditācijas noteikumiem. Būtu svarīgi šajos noteikumos ierakstīt institūciju, kas organizēs akreditāciju, gan arī to, ka Veselības ministrijas, Kultūras ministrijas, Zemkopības ministrijas, Labklājības ministrijas, Aizsardzības ministrijas ir līdzvērtīgi partneri akreditācijas komisijā, jo arī tām ir augstskolas un arī tās īsteno augstākās izglītības politiku un IZM vajadzētu samazināt pārstāvniecību no trīs komisijas locekļiem uz vienu, lai IZM nebūtu politiska ietekme, ņemot vērā, ka tagad IZM paredzēta tiek paredzēta ceturtā daļa no komisijas locekļu skaita,” sacīja Ratnieks.

Tāpat studenti ministram vaicās, kas notiks ar tām studiju programmām, kuras ESF projektā tika atzītas par vājām un ierindotas trešajā grupā, un tām studiju programmām, kas netika vērtētas. Studenti grib zināt arī to, cik objektīvs un neatkarīgs būs IZM ierēdņu veiktais studiju programmu izvērtējums, pamatojoties uz ekspertu veikto vērtējumu. Tāpat vēstulē ministram tiks prasīts konkrēti nosaukt tās 12 augstskolas, kuras turpinās darbu.

Kā ziņots, piektdien, 7.septembrī, Latvijas Rektoru padome ir nolēmusi izteikt neuzticību Reformu partijas nominētajam izglītības un zinātnes ministram Ķīlim, jo uzskata, ka ministrs savu nozari vada neprofesionāli un haotiski.

Tāpat rektori ir nemierā, ka jau apmēram gadu ministrs sola reformas augstākajā izglītībā, tomēr kā vienīgo reformu viņš pasniedz pāreju uz studiju virzienu akreditāciju, ko pēc augstākās izglītības nozares pārstāvju iniciatīvas atbalstīja iepriekšējās valdības.

Tāpat viņi pārmet ministram nespēju izstrādāt konkrētus priekšlikumus nozares attīstībai. “Jau gandrīz gadu pēc stāšanās amatā tā arī nav publiskoti “Ķīļa reformu” priekšlikumi augstākajā izglītībā. Tā vietā ministrs izsaka skandalozus paziņojumus presē, kas vieš vēl lielāku neskaidrību par nozares nākotni,” uzsver rektori.

Pēc viņu domām, Ķīlis ar saviem līdzšinējiem paziņojumiem ir noniecinājis Latvijas augstāko izglītību, radot izglītības nozarē neveselīgu un demotivējošu gaisotni.

Rektoru padome aicina Ķīli uz tikšanos nākamajā nedēļā, lai ministrs iepazīstinātu ar konkrētu reformu plānu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+