Latvijā
Izglītība

Studenti strādā, lai izdzīvotu un studētu 16


Pētījumā secināts: studenti aizvien vairāk laika velta darbam, tāpēc mazāk laika paliek studijām.
Pētījumā secināts: studenti aizvien vairāk laika velta darbam, tāpēc mazāk laika paliek studijām.
Foto – Karīna Miezāja

Pēdējos gados Latvijas studenti atbildīgāk sākuši izturēties pret studijām un retāk tās pārtrauc. Tajā pašā laikā aizvien vairāk pilna laika studentu paralēli studijām strādā.

Tā secinājuši pētnieki, kuri projekta “Eurostudent” ietvaros aptaujājuši 2363 pilna laika studentus, kuri mācās 29 dažādās valsts un privātajās augstskolās visā Latvijā.

Cita starpā pētījumā atklājies, ka pēdējo četru gadu laikā no 86 līdz 92,5 procentiem pieaudzis to studentu īpatsvars, kuri kopš studiju sākšanas tās nav pārtraukuši. Turklāt 28 procenti studējušo uzreiz pēc pašreizējo studiju pabeigšanas plāno studijas turpināt. 60 procenti studijas grasās turpināt Latvijā, 12 procenti izlēmuši par labu dažādām ārzemēm, bet pārējie vēl nezina, kur turpinās studijas.

 

Bijušo studentu bērni

Pētnieki arī secinājuši, ka lielākoties studē tie, kuru vecāki arī ieguvuši augstāko izglītību: 62 procentiem aptaujāto studentu vismaz vienam no vecākiem ir augstskolas diploms. Biežāk augstākā izglītība ir studentu mātēm, nevis tēviem. Jāpiebilst, ka uz jautājumiem par tēvu nevarēja vai negribēja atbildēt pat 12 procenti aptaujāto studentu. Ekonomiski aktīvi ir 73 procenti studentu tēvu un 80 procenti māšu.

Pētnieki jautājuši arī par studentu ģimeņu materiālo stāvokli. 38 procenti studējošo savu ģimeni vērtējuši kā turīgu, 46 procenti uzskata, ka ģimene ir vidēji pārtikusi, bet 16 procenti atzinuši, ka nāk no ne pārāk turīgas vai trūcīgas ģimenes. Tas gan ir pašu studentu subjektīvais spriedums, taču zīmīgi, ka savas ģimenes materiālo stāvokli augstāk vērtē tie, kuru vecāki ir augstāk izglītoti.

Liela daļa studentu jau studiju laikā cenšas kļūt materiāli patstāvīgi un sāk strādāt: paralēli studijām regulāru algotu darbu strādā 61 procents studentu. Salīdzinājumam: 2009. gadā strādāja tikai 45 procenti studējošo. Turklāt darba stundas kļuvušas ilgākas: to skaits pieaudzis no 28,6 līdz 31,26 stundām vidēji nedēļā. Biežāk gan studenti strādā semestru pārtraukumos: mācību laikā regulāri nodarbināti ir 49 procenti studentu. Biežāk strādā maģistra un koledžu studiju programmās studējošie. 66 procenti studentu guvuši darba pieredzi pirms studiju uzsākšanas. Lielākā daļa studentu (81%) strādā, lai segtu savas dzīvošanas izmaksas vai ikdienas tēriņus. Otrs svarīgākais iemesls ir darba pieredzes iegūšana (68%). Darbā gūtajiem ienākumiem ir galvenā loma studentu vidējo ienākumu būtiskā pieaugumā. Paralēli mācībām biežāk strādā Rīgā studējošie. Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto atzinuši: ja nestrādātu, nevarētu atļauties studēt. 52 procenti aptaujāto strādājošo studentu (visbiežāk – topošie skolotāji) apgalvoja, ka darbs atbilst studiju jomai. Studenta vidējie ikmēneša ienākumi Latvijā 2017. gadā bija 579,22 eiro, kas ir par 221,31 eiro vairāk nekā 2013. gadā. Pieaudzis arī finansiālais atbalsts, ko studentiem sniedz vecāki vai partneri. Tajā pašā laikā sarucis to studentu skaits, kuri studiju laikā paļaujas uz ģimenes materiālo atbalstu. Kaut arī studentiem ir iespēja iegūt valsts stipendijas vai galvotos kredītus ikdienas vajadzību segšanai, tikai 15 procenti studentu kā ienākumu avotu izmanto valsts nodrošināto stipendiju un 8 procenti – aizdevumu. Stipendijas apjoms, ko studējošie saņem, ir vidēji 99 eiro, bet aizdevums mēnesī ir vidēji 149 eiro. Kopmītnēs dzīvo tikai 19 procenti studentu, kas ir par septiņiem procentiem mazāk nekā pirms četriem gadiem. 82 procenti studentu ir apmierināti ar saviem dzīves apstākļiem studiju laikā. Visaugstāk gan tos vērtē tie, kuri joprojām dzīvo kopā ar vecākiem. Interesanti, ka, salīdzinot ar iepriekšējo pētījuma posmu pirms četriem gadiem, nozīmīgi palielinājusies to studentu daļa, kuriem pašiem jau ir bērni, – no 6 līdz pat 14,7 procentiem. Daļēji gan tas varētu būt skaidrojams ar to, ka pēdējā pētījuma posmā izlasē ir salīdzinoši lielāks īpatsvars gados vecāku studentu.

 

Studentos neieklausās

Taču pētījumā vētīts ne tikai studentu materiālais stāvoklis, bet arī tas, kā viņi vērtē studiju iespējas Latvijā. Secināts, ka Latvijas “vidējais students”, līdzīgi kā pirms četriem gadiem, ir diezgan apmierināts gan ar studiju kvalitāti kopumā, gan studiju materiāltehnisko nodrošinājumu un docētāju darba kvalitāti. Nedaudz zemāk students vērtē studiju procesa organizāciju, jo sevišķi kritiski attiecas pret prakses iespējām un prakses organizēšanu. Sīkāk analizējot pasniedzēju darba vērtējumu, jāsaka, ka studenti sevišķi augsti vērtējuši pasniegšanas un lekciju kvalitāti, docētāju pieejamību konsultācijām un atbalstu studiju darbu izstrādes gaitā. Taču studenti reti saņēmuši detalizētu rakstisku vērtējumu un skaidrojumu par izpildītajiem uzdevumiem. Tātad pietrūkst tā sauktās atgriezeniskās saites.

Vērtējot studējošo un augstskolas administrācijas sadarbību studiju kursu uzlabošanā, pētnieki secinājuši, ka studentu viedokli par iespējām uzlabot studiju kvalitāti vērā ņem reti. 55 procenti studentu uzskata, ka studijas augstskolā viņus labi sagatavo Latvijas darba tirgum, bet tikai 29 procenti uzskata, ka viņi pēc studijām darba tirgu būs konkurētspējīgi arī starptautiski. Mazāk nekā puse studentu uzskata studijas Latvijā par tikpat kvalitatīvām kā citās valstīs. Jo sevišķi kritiski pret Latvijas augstskolu piedāvāto studiju kvalitāti ir studenti, kas studē sociālās, komunikācijas un informācijas zinātnes. Jāpiebilst, ka, salīdzinot ar laiku pirms četriem gadiem, tagad studenti pavada mazāk laika gan lekcijās un nodarbībās, gan arī mazāk laika velta ar studijām saistītam patstāvīgajam darbam.

Pētnieki pievērsušies arī studentu mobilitātei un secinājuši, ka 60 procenti Rīgas augstskolu studenti vidusskolu pabeiguši galvaspilsētā vai Pierīgā, bet citi ieradušies no pārējiem Latvijas reģioniem vai ārzemēm. 72 procenti aptaujāto studentu piekrīt apgalvojumam, ka arī reģionos jābūt līdzvērtīgām studiju iespējām.

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

 

Fakti

Projekts “Eurostudent”

Starptautiska iniciatīva, kurā aptaujā studentus ik pa četriem gadiem.

Eiropā to īsteno jau sesto reizi.

Tajā piedalās 30 valstis.

Latvija projektā piedalās kopš 2003. gada.

“Eurostudent” pētījumu Latvijā realizēja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts.

LA.lv