Mobilā versija
Brīdinājums -3.0°C
Kora, Kintija
Svētdiena, 18. februāris, 2018
17. janvāris, 2018
Drukāt

Studenti strādā, lai izdzīvotu un studētu (7)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Pētījumā secināts: studenti aizvien vairāk laika velta darbam, tāpēc mazāk laika paliek studijām.

Pēdējos gados Latvijas studenti atbildīgāk sākuši izturēties pret studijām un retāk tās pārtrauc. Tajā pašā laikā aizvien vairāk pilna laika studentu paralēli studijām strādā.

Tā secinājuši pētnieki, kuri projekta “Eurostudent” ietvaros aptaujājuši 2363 pilna laika studentus, kuri mācās 29 dažādās valsts un privātajās augstskolās visā Latvijā.

Cita starpā pētījumā atklājies, ka pēdējo četru gadu laikā no 86 līdz 92,5 procentiem pieaudzis to studentu īpatsvars, kuri kopš studiju sākšanas tās nav pārtraukuši. Turklāt 28 procenti studējušo uzreiz pēc pašreizējo studiju pabeigšanas plāno studijas turpināt. 60 procenti studijas grasās turpināt Latvijā, 12 procenti izlēmuši par labu dažādām ārzemēm, bet pārējie vēl nezina, kur turpinās studijas.

 

Bijušo studentu bērni

Pētnieki arī secinājuši, ka lielākoties studē tie, kuru vecāki arī ieguvuši augstāko izglītību: 62 procentiem aptaujāto studentu vismaz vienam no vecākiem ir augstskolas diploms. Biežāk augstākā izglītība ir studentu mātēm, nevis tēviem. Jāpiebilst, ka uz jautājumiem par tēvu nevarēja vai negribēja atbildēt pat 12 procenti aptaujāto studentu. Ekonomiski aktīvi ir 73 procenti studentu tēvu un 80 procenti māšu.

Pētnieki jautājuši arī par studentu ģimeņu materiālo stāvokli. 38 procenti studējošo savu ģimeni vērtējuši kā turīgu, 46 procenti uzskata, ka ģimene ir vidēji pārtikusi, bet 16 procenti atzinuši, ka nāk no ne pārāk turīgas vai trūcīgas ģimenes. Tas gan ir pašu studentu subjektīvais spriedums, taču zīmīgi, ka savas ģimenes materiālo stāvokli augstāk vērtē tie, kuru vecāki ir augstāk izglītoti.

Liela daļa studentu jau studiju laikā cenšas kļūt materiāli patstāvīgi un sāk strādāt: paralēli studijām regulāru algotu darbu strādā 61 procents studentu. Salīdzinājumam: 2009. gadā strādāja tikai 45 procenti studējošo. Turklāt darba stundas kļuvušas ilgākas: to skaits pieaudzis no 28,6 līdz 31,26 stundām vidēji nedēļā. Biežāk gan studenti strādā semestru pārtraukumos: mācību laikā regulāri nodarbināti ir 49 procenti studentu. Biežāk strādā maģistra un koledžu studiju programmās studējošie. 66 procenti studentu guvuši darba pieredzi pirms studiju uzsākšanas. Lielākā daļa studentu (81%) strādā, lai segtu savas dzīvošanas izmaksas vai ikdienas tēriņus. Otrs svarīgākais iemesls ir darba pieredzes iegūšana (68%). Darbā gūtajiem ienākumiem ir galvenā loma studentu vidējo ienākumu būtiskā pieaugumā. Paralēli mācībām biežāk strādā Rīgā studējošie. Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto atzinuši: ja nestrādātu, nevarētu atļauties studēt. 52 procenti aptaujāto strādājošo studentu (visbiežāk – topošie skolotāji) apgalvoja, ka darbs atbilst studiju jomai. Studenta vidējie ikmēneša ienākumi Latvijā 2017. gadā bija 579,22 eiro, kas ir par 221,31 eiro vairāk nekā 2013. gadā. Pieaudzis arī finansiālais atbalsts, ko studentiem sniedz vecāki vai partneri. Tajā pašā laikā sarucis to studentu skaits, kuri studiju laikā paļaujas uz ģimenes materiālo atbalstu. Kaut arī studentiem ir iespēja iegūt valsts stipendijas vai galvotos kredītus ikdienas vajadzību segšanai, tikai 15 procenti studentu kā ienākumu avotu izmanto valsts nodrošināto stipendiju un 8 procenti – aizdevumu. Stipendijas apjoms, ko studējošie saņem, ir vidēji 99 eiro, bet aizdevums mēnesī ir vidēji 149 eiro. Kopmītnēs dzīvo tikai 19 procenti studentu, kas ir par septiņiem procentiem mazāk nekā pirms četriem gadiem. 82 procenti studentu ir apmierināti ar saviem dzīves apstākļiem studiju laikā. Visaugstāk gan tos vērtē tie, kuri joprojām dzīvo kopā ar vecākiem. Interesanti, ka, salīdzinot ar iepriekšējo pētījuma posmu pirms četriem gadiem, nozīmīgi palielinājusies to studentu daļa, kuriem pašiem jau ir bērni, – no 6 līdz pat 14,7 procentiem. Daļēji gan tas varētu būt skaidrojams ar to, ka pēdējā pētījuma posmā izlasē ir salīdzinoši lielāks īpatsvars gados vecāku studentu.

 

Studentos neieklausās

Taču pētījumā vētīts ne tikai studentu materiālais stāvoklis, bet arī tas, kā viņi vērtē studiju iespējas Latvijā. Secināts, ka Latvijas “vidējais students”, līdzīgi kā pirms četriem gadiem, ir diezgan apmierināts gan ar studiju kvalitāti kopumā, gan studiju materiāltehnisko nodrošinājumu un docētāju darba kvalitāti. Nedaudz zemāk students vērtē studiju procesa organizāciju, jo sevišķi kritiski attiecas pret prakses iespējām un prakses organizēšanu. Sīkāk analizējot pasniedzēju darba vērtējumu, jāsaka, ka studenti sevišķi augsti vērtējuši pasniegšanas un lekciju kvalitāti, docētāju pieejamību konsultācijām un atbalstu studiju darbu izstrādes gaitā. Taču studenti reti saņēmuši detalizētu rakstisku vērtējumu un skaidrojumu par izpildītajiem uzdevumiem. Tātad pietrūkst tā sauktās atgriezeniskās saites.

Vērtējot studējošo un augstskolas administrācijas sadarbību studiju kursu uzlabošanā, pētnieki secinājuši, ka studentu viedokli par iespējām uzlabot studiju kvalitāti vērā ņem reti. 55 procenti studentu uzskata, ka studijas augstskolā viņus labi sagatavo Latvijas darba tirgum, bet tikai 29 procenti uzskata, ka viņi pēc studijām darba tirgu būs konkurētspējīgi arī starptautiski. Mazāk nekā puse studentu uzskata studijas Latvijā par tikpat kvalitatīvām kā citās valstīs. Jo sevišķi kritiski pret Latvijas augstskolu piedāvāto studiju kvalitāti ir studenti, kas studē sociālās, komunikācijas un informācijas zinātnes. Jāpiebilst, ka, salīdzinot ar laiku pirms četriem gadiem, tagad studenti pavada mazāk laika gan lekcijās un nodarbībās, gan arī mazāk laika velta ar studijām saistītam patstāvīgajam darbam.

Pētnieki pievērsušies arī studentu mobilitātei un secinājuši, ka 60 procenti Rīgas augstskolu studenti vidusskolu pabeiguši galvaspilsētā vai Pierīgā, bet citi ieradušies no pārējiem Latvijas reģioniem vai ārzemēm. 72 procenti aptaujāto studentu piekrīt apgalvojumam, ka arī reģionos jābūt līdzvērtīgām studiju iespējām.

 

20180117200739_8951

 

Fakti

Projekts “Eurostudent”

Starptautiska iniciatīva, kurā aptaujā studentus ik pa četriem gadiem.

Eiropā to īsteno jau sesto reizi.

Tajā piedalās 30 valstis.

Latvija projektā piedalās kopš 2003. gada.

“Eurostudent” pētījumu Latvijā realizēja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Kurās citās valstīs? Vispār esi bijis citās valstīs? Rietumos studenti ņem kredītus, kas nodrošina gan studiju maksas apmaksāšanu, gan arī dzīvošanu, jo ir skaidrs ka ar tukšu vēderu un dzīvojot uz ielas nekāds labais students nesanāks… tās rietumu studentu žēlošanās tev nebūs saprotamas, jo salīdzinot ar studentiem Latvijā viņiem ir pavisam cits stress – viņi beidzot studijas ņem kredītu mājai. Ne visi – ir arī tādi, kas nedabū darbu un tiem ir jāatmaksā studiju kredīts, bet to kredītu var nomaksāt pat melnā darba strādātājs un es vēl neesmu ārzemēs sastapis augstskolu pabeigušos melnā darba darītājus. izņemot tehniskos speciālistus, kas tāpat saņēma algas, kas salīdzināma ar vadītāja algām.

    Varbūt Latvijā ir lētākas mācības kā ārzemēs, bet dzīvošana ir dārgāka un algas – nesalīdzināmi mazākas… Bez tam – Latvijas studentiem ir iespējas studēt ārzemēs arī bez maksas – daudz piedāvājumu… pieņemu tāpēc, ka ārzemēs ir ieinteresēti paturēt gudrākus cilvēkus, jo cilvēki bez izglītības masveidā cenšas nokļūt tur kur ir labāk. Bet Latvijas… tāpat kā citu banānvalstu gadījumā – smadzenes pamet valsti, kura pati veicina lai tās aizplūst.

    • Piemēram Dānijā.Mans vīra brālis studēja medicīnu un piestrādāja,,Tivoli” vai veco ļaužu pansionātā.
      Pats drošivien neesi bijis citur un nezini,ka ne visi student nāk no bagātām ģimenēm.
      Jā,tiesa pašu pēdējo studiju laikā paņēma aizņēmumu.

  2. Ja students pārtrauc mācīties (sāk izmantot akadēmisko atvaļinājumu), grūti un neiespējami būs atgriezties mācībās … darba devējam tīk cilvēks bez augstākās izglītības, jo trūkst melnā darba darītāju. Pie tam cilvēkam apvienojot studijas ar darbu, nav viegla izdzīvošana (cilvēks nogurst): kapitālisma grimases diktē savu. Veicas tiem studentiem, kuriem ir atbalsts no vecākiem …

  3. Valsts apzināti gatavo “niknos jaunos cilvēkus”, kuri, ar zobiem un nagiem tikuši amatos, bez sirdsapziņas pārmetumiem plēsīs no līdzcilvēkiem deviņas ādas.
    Konkurētspēja – kurš kuram pārkodīs rīkli dēļ ienesīgākas vietas, kad blakus vietas ilglaicīgi nav aizņemtas dēļ varturu tuvredzīgas politikas?
    Alu laikmets !
    Ka kādās ārzemēs arī ir līdzīgas anomālijas – neko neattaisno !

  4. Ja 55 procenti studentu uzskata, ka studijas augstskolā viņus labi sagatavo Latvijas darba tirgum, bet tikai 29 procenti uzskata, ka viņi pēc studijām darba tirgu būs konkurētspējīgi arī starptautiski, tad kā tas iet kopā ar to ka “students ir diezgan apmierināts gan ar studiju kvalitāti kopumā, gan studiju materiāltehnisko nodrošinājumu un docētāju darba kvalitāti.” Tad jāsaka , ka tā latiņa ir pilnīgi lejā nolaista – nesagatavo taču pietiekami darba tirgum un neesam konkurēt spējīgi starptautiski.

  5. Citās valstīs studenti piepelnās strādājot studiju laikā. Ne visi vecāki var 100% nodrošināt bērnu izdevumus par mācībām,kopmītnēm u.c.

Draugiem Facebook Twitter Google+