Mobilā versija
+4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
8. augusts, 2014
Drukāt

Skaidrīte Graudiņa: Par studentu darba iespējām Anglijā


Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Pēc vienu gadu ilgām biomedicīnas studijām Saseksas universitātē Anglijā, Braitonā, ir iegūts ieskats ne tikai Anglijas augstākās izglītības sistēmā, bet arī darba tirgū, jo pati strādāju gan mācību gada laikā nepilnu slodzi, gan patlaban, vasarā, pilnu slodzi.

Pēc sarunām ar kursabiedriem secinu, ka strādāšana studiju laikā ir ļoti izplatīta studentu vidū: nepilnas slodzes darbs, šķiet, ir katram trešajam. Lielākā daļa manu kursabiedru strādā kafejnīcās, ātrās ēdināšanas iestādēs un veikalos.

Plaši izplatītais viedoklis, ka Anglijā darbu atrast ir viegli, nav gluži pareizs. Darba meklēšana vienkārša ir tikai tad, ja ir iepriekšēja pieredze jomā, kurā darbs tiek meklēts. Reti kurš darba devējs vēlas ziedot laiku un līdzekļus jaunu darbinieku mācībām, ja tai pašai pozīcijai pieteikušies arī cilvēki, kuriem jau ir vajadzīgās prasmes un zināšanas.

To pieredzēja kāds mans draugs, kas vasaras sākumā Braitonas centra kafejnīcās, restorānos un bāros izdalīja vismaz 50 CV, bet nesaņēma pat nevienu atbildes zvanu no menedžeriem, jo viņam nebija pieredzes šajā nozarē. Daudzās kafejnīcās menedžeri, uzzinājuši, ka iepriekšējas pieredzes nav, CV vispār neņēma.

Tātad pirmo darbu iepriekšējas pieredzes trūkuma dēļ atrast ir visgrūtāk. Situāciju vēl vairāk apgrūtina tas, ka ikviens darba devējs prasa vidēji divas (tiesa, vienam darbam ar bērniem man prasīja četras) atsauksmes. Saskārusies ar šo problēmu, es nolēmu sākt ar brīvprātīgo darbu: tur, saprotams, pieņem gandrīz ikvienu un, iepazīstot vadītājus, vienmēr izdodas atrast kādu, kas vēlāk labprāt uzrakstīs atsauksmi nākamajam darba devējam. Ļoti paveicās, ka manā universitātē ir īpašs brīvprātīgo projekts (“Project V”). Tā ietvaros universitātes mājaslapā publicē tūkstošiem brīvprātīgos meklējošu organizāciju sludinājumus.

Studentam atliek tikai izvēlēties organizāciju, aiziet uz konsultāciju pie universitātes algota “Project V” darbinieka, un tālāk jau visu kārto “Project V” komanda: kontaktējas ar izvēlēto organizāciju, sarunā iespēju tikties un tā tālāk. Tā nu jau pēc pāris nedēļām es biju brīvprātīgā “Brighton and Hove Inclusion Project” – biedrībā, kas rīko pēcstundu un sestdienas nodarbības bērniem ar īpašām vajadzībām. Kad tuvojās pavasaris, ieminējos brīvprātīgo komandas vadītājam, ka meklēju darbu.

Viņš atbildēja, ka pats strādā organizācijā “Extratime”, kas tieši šobrīd meklē darbiniekus nometnei bērniem ar īpašām vajadzībām, iedeva arī numuru, pa kuru piezvanīt. Jau pēc pāris dienām man bija sarunāta intervija, ko veiksmīgi izturēju, un, tā kā brīvprātīgo komandas vadītājs uzrakstīja ļoti labu atsauksmi, tiku pieņemta darbā.

Algas atšķiras atkarībā no darba devēja. Minimālā alga Anglijā ir atkarīga no vecuma. 18 – 20 gadus veciem jauniešiem, proti, vairākumam studentu, minimālā alga ir 5,03 mārciņas stundā (1 eiro = 0,79 mārciņas). Kad tiek sasniegts 21 gada vecums, minimālā alga ir 6,31 mārciņa stundā.

Jauniešiem, kas jaunāki par 18 gadiem, minimālā alga ir 3,72 mārciņas stundā. Savā pirmajā universitātes gadā esmu paguvusi strādāt piecās dažādās organizācijās, tādēļ zinu, cik atšķirīga samaksa var būt. Vismazāk man maksāja ātrās ēdināšanas iestādē “Subway” – 5,03 mārciņas stundā, proti, minimālo algu. Taču tur strādāju vien pāris mēnešus, tāpēc ka drīz vien dabūju darbu aptiekā.

Tiesa gan, tā kā aptiekā mani pieņēma studentu vakancē, alga ir tikai nedaudz augstāka. Jau iepriekšminētā organizācija “Extratime” un cita bērnudārzu darbinieku aģentūra maksāja krietni vairāk. Taču vislabāko atalgojumu saņēmu par darbu pašā universitātē. Pieteicos aptaujāt universitātes beidzējus valsts mēroga projekta ietvaros par viņu pašreizējo darbu, algu un karjeras izaugsmi. Aptaujas rezultāti ir viens no rādītājiem, kas veido Anglijas un pasaules universitāšu reitingus. Par stundas darbu saņēmu gandrīz astoņas mārciņas.

Darbu Anglijā atrast var ikviens students, ja ir pietiekami liela apņemšanās, pacietība un gribasspēks. Jārēķinās arī, ka jebkuram strādātgribošam ārzemniekam vispirms ir jāiegūst NIN (National Insurance Number – nacionālais apdrošināšanas numurs). To var saņemt, aizejot uz tuvāko Job Centre (iestāde līdzīga Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūrai), iesniedzot tur dokumentus un atbildot uz pāris jautājumiem.

Autore Skaidrīte Graudiņa ir Saseksas universitātes Braitonā studente

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+