Aizsardzības akadēmija audzē muskuļus 0
Pērnvasar augstskolas pamatstudiju programmās uzņēmušas par teju 400 studentiem mazāk nekā gadu iepriekš, tomēr daļā augstskolu uzņemto studentu skaits pieaudzis. To vēsta pirms dažām dienām publicētais pārskats par Latvijas augstskolu darbību pagājušajā gadā.
Dati ļauj secināt, ka daļā augstskolu strauji samazinājies uzņemto studentu skaits, citās tas sarucis nedaudz, bet daļā augstākās izglītības iestāžu tas būtiski pieaudzis. Kopumā no studentu skaita samazināšanās visvairāk cieš privātās augstskolās: valsts augstskolās uzņemto studentu skaits, salīdzinot ar pērno gadu, sarucis tikai par vienu procentu, bet privātajās augstskolās – par 10 procentiem.
Aizsardzības akadēmija audzē muskuļus
Kopumā 2016./2017. gada sākumā augstskolās uzņemti 28 588 studenti; 21 669 no tiem sāka mācīties tā sauktajās pamatstudiju programmās, kas pārsvarā ir bakalaura līmeņa programmas. Visstraujāk uzņemto studentu skaits pieaudzis Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, kur uzņemti par 35 procentiem vairāk studentu, bet augstākā līmeņa studijās – pat par 86 procentiem vairāk studentu nekā gadu iepriekš. Starp valsts augstskolām ar ievērojamu pirmkursnieku skaita pieaugumu var lepoties arī Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). Tās pārstāvis Edijs Šauers studentu skaita pieaugumu saista ar augstskolas aktivitāti “eksporta tirgos”. Proti, tai izdodas piesaistīt aizvien vairāk studentu no ārzemēm. Turklāt RSU vēlas studēt jau tik daudz ārvalstnieku, ka uzņemšanas konkurss ir trīs pretendenti uz vienu studiju vietu.
Trešajā vietā starp valsts augstskolām pirmkursnieku skaita audzēšanā ir Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA), ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi likvidēt. Jāpiebilst, ka tieši akadēmijā ir visvairāk tā saukto nepilna laika studentu – 1384.
Kaut privātajās augstskolās, kā jau minēts, ir liels uzņemto studentu skaita kritums, Ekonomikas un kultūras augstskolai (EKA), Latvijas Kristīgajai akadēmijai, kā arī augstskolai “ISMA” tomēr izdevies uzņemt krietni vairāk studentu nekā gadu iepriekš. Uzņemto studentu skaitu augstāka līmeņa studijās EKA izdevies pieaudzēt pat par 125 procentiem. No valsts augstskolām, ja neskaita jau pieminēto Aizsardzības akadēmiju, maģistra un doktora studijās uzņemto skaits visvairāk pieaudzis Vidzemes Augstskolai – par 62 procentiem. Tās rektors Gatis Krūmiņš šādu pieaugumu skaidro ar to, ka augstskola cenšas studentus iesaistīt pētniecībā jau bakalaura studiju laikā, tādējādi viņus motivējot turpināt studijas pēc bakalaura grāda iegūšanas. G. Krūmiņš piebilda, ka, tā kā šobrīd demogrāfiskās bedres dēļ ir maz vidusskolu absolventu, augstskolām nekas cits neatliek kā censties piedāvāt pēc iespējas pievilcīgāku augstākā līmeņa studiju klāstu.
Savukārt vislielāko uzņemto studentu skaita kritumu piedzīvojusi privātā Eiropas Tālmācības augstskola, kurā šovasar uzņemti vien astoņi studētgribētāji. Šī augstskola nav akreditēta, un tai gan ir tiesības uzņemt studentus, taču tā nedrīkst izdot valsts atzītus diplomus. Tomēr kopumā tajā joprojām uzskaitīti 2127 studenti. Tikmēr Latvijas Biznesa koledža, kurai IZM dažādu pārkāpumu dēļ draud atņemt akreditāciju, pārsteidzošā kārtā uzņēmusi par 63 procentiem vairāk studentu nekā gadu iepriekš. Vēl lielāks pirmkursnieku skaita pieaugums vērojams tikai vēl vienā privātajā augstākās izglītības iestādē – Biznesa vadības koledžā.
No valsts augstskolām lielāko pirmkursnieku skaita kritumu piedzīvojusi Ventspils Augstskola. Ļoti iespējams, ka augstskolas pievilcību mazinājis pagājušā gada publiskais skandāls sakarā ar rektores atlaišanu. Savukārt starp koledžām vislielāko jaunuzņemto studentu skaita kritumu – 58 procenti – piedzīvojusi valsts dibinātā Olaines Tehnoloģiju un mehānikas koledža.
