Mobilā versija
+3.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
15. septembris, 2016
Drukāt

Augstskolām nav bijis viegli aizpildīt budžeta vietas daļā eksakto studiju programmu

Foto - Vilmārs Bērziņš/LU Datorikas fakultāteFoto - Vilmārs Bērziņš/LU Datorikas fakultāte

Aristoteļa svētkos topošie ģeogrāfi ir vieni no jautrākajiem. Tomēr uzņemšanas rezultāti parāda, ka no skolu absolventiem tikai retais gribēja kāpt ģeogrāfu mafijas laivā.

Nobīstas no matemātikas un fizikas – tāds varētu būt galvenais iemesls, kāpēc, arī šo studiju gadu uzsākot, augstskolām nav bijis viegli aizpildīt budžeta vietas daļā eksakto studiju programmu. Kamēr uz daļu studiju pro­grammu ir gana liels konkurss un augstskolas var izvēlēties nākamos studentus, uz citām ir jāizsludina papilduzņemšana un jāuzņem tie, kas gatavi nākt mācīties pat tad, ja vidusskolā viņu sekmes nebūt nav bijušas spīdošas.

Augstskolās gan uzsver: brīvas vietas valsts apmaksātajās studiju programmās bija pēc pirmās uzņemšanas kārtas, taču papilduzņemšanā tās lielākoties izdevies aizpildīt. Turklāt augstskolām ir tiesības budžeta vietas, kas palikušas brīvas ne tik pieprasītās studiju programmās, pārdalīt par labu citām pieprasītākām. Tam gan nepieciešama Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piekrišana, un tā neļauj pārbīdīt budžeta vietas pilnīgi brīvi, piemēram, no inženierzinātņu studiju programmas uz ekonomikas programmu. Pārbīdei jānotiek starp radnieciskām studiju programmām, un pārbīdīt drīkst ne vairāk kā desmit procentus studiju programmu.

Piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Studiju departamenta direktora pienākumu izpildītājs Uģis Citskovskis stāsta, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados arī šogad nepietiekams skaits potenciālo studentu pieteicās studēt dažādās studiju programmās Elektronikas un telekomunikāciju, kā arī Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātēs. Tā noticis, neraugoties uz to, ka universitāte cenšas reklamēt studiju iespējas šajās fakultātēs un darba iespējas pēc tās absolvēšanas. Arī paši darba devēji publiskajā telpā raida signālus, ka šajā nozarē ir darba vietas, turklāt labi apmaksātas. U. Citskovskis pieļauj – jaunieši izvairās no šīs jomas studēšanas tāpēc, ka te jāmācās vēl vairāk fizikas un matemātikas nekā citās RTU studiju programmās. Arī Latvijas Universitāte (LU) papilduzņemšanu uz budžeta vietām bija spiesta izsludināt dažās studiju programmās Matemātikas un fizikas fakultātē. Sākotnēji netika aizpildīta daļa valsts apmaksāto studiju vietu arī Humanitāro zinātņu fakultātē, kā arī Ģeogrāfijas un dabaszinātņu fakultātē. Tāpat arī Daugavpils Universitātē (DU) papilduzņemšanā nācās meklēt studentus valsts budžeta vietām fizikas, kā arī vides zinātņu studiju programmās.

Liepājas Universitātes (LiepU) studiju prorektore Māra Zeltiņa stāsta, ka arī pēc papilduzņemšanas neaizpildītas palikušas valsts apmaksātas studiju vietas programmās, kas iekļautas tematiskajā grupā “Dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas”, taču tās tiks pārdalītas par labu pieprasītākām studiju programmām. Informācija augstskolas mājaslapā liecina, ka papilduzņemšanas laikā neaizņemtas budžeta vietas bija arī Eiropas valodas un kultūras studijās, IT un arī pedagoģijas jomu studiju programmās.

Interesanti, ka augstskolu pārstāvji atzīst – izsludinot uzņemšanu, tiek minēts lielāks budžeta vietu skaits, nekā īstenībā ir pieejams, jo arī uzņemts budžeta vietās bieži vien tiek vairāk studentu, nekā ir vietu. Tas tāpēc, ka jau 1. kursā daļa uzņemto atbirst. Daļa pat neatnāk noslēgt līgumu ar augstskolu, jo pārdomājuši un nolēmuši attiecīgajā studiju programmā nemaz nestudēt. Tā tas ir gadu no gada, tāpēc augstskolas studentus uzņem ar rezervi. DU rektors Arvīds Barševskis piebilst, ka šogad IZM ļāvusi arī augstskolām pašām veidot tā sauktās budžeta vietas. Piemēram, DU tādas ir pat vairāk nekā 200. Tāpēc, kaut arī valsts DU piešķīra vien 1420 budžeta vietas, reāli bez maksas mācīsies 1643 studenti. Pašfinansētās budžeta vietas DU finansē, gan taupīgāk apmācot studentus, kas mācās par valsts budžeta līdzekļiem, gan izmantojot naudu, ko samaksā tā sauktie maksas studenti. Pašfinansētās budžeta vietas veidotas pieprasītākajās studiju pro­grammās – IT jomā, studiju programmās “Dizains” un “Civilā aizsardzība un drošība”. Pieprasītākās studiju programmas gan RTU, gan LU arī ir IT joma vai datorzinātnes. Tāda interese gan ir tikai par datorzinātnēm pamatstudiju līmenī, savukārt šīs pašas nozares doktorantūrā LU papilduzņemšana turpinās līdz pat septembra otrajai pusei. RTU topā ir arī muitas un starptautisko sakaru studiju programmas, bet LU – komunikācijas un tiesību zinātņu studiju programmas.

VIEDOKLIS

Laura Treimane, IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece politikas plānošanas jomā: “Šobrīd augstskolās vēl turpina slēgt līgumus par studentu uzņemšanu, tāpēc par šā gada uzņemšanas datiem vēl nebūtu korekti runāt. Par to apkopoti dati būs nākamā gada sākumā. Taču, ja ir runa par pēdējo gadu tendencēm, jāteic, ka budžeta vietas neaizpildās humanitāro zinātņu, kā arī dabaszinātņu un inženierzinātņu studiju programmās. Pieprasījums pēc humanitāro zinātņu studijām, iespējams, samazinās tāpēc, ka jaunieši apzinās, ka pēc studijām būs grūti atrast darbu ar labu atalgojumu. Savukārt dabaszinātnes un inženierzinātnes, iespējams, nevēlas studēt tāpēc, ka vidusskolā nav pietiekami augstā līmenī apguvuši attiecīgos mācību priekšmetus. Savukārt sociālās zinātnes joprojām ir gatavi studēt ļoti daudz jauniešu, pat par maksu. Sadalot budžeta vietas nākamajam gadam, ņemam vērā, kuras studiju programmas nebija pieprasītas, un jaunas budžeta vietas nepiešķiram. Tas gan neattiecas uz lielu daļu studiju programmu dabaszinātņu un inženierzinātņu jomā, jo budžeta vietas ir papildu signāls jauniešiem, ka jānāk studēt.”

UZZIŅA

Valsts apmaksāto studiju vietu skaits daļā Latvijas augstskolu šim studiju gadam

RTU – vairāk nekā 7000

LU – 5415

DU – 1420

LiepU – 786.

Pievienot komentāru

Rietumu sabiedrībās populisma sezona, notikušo Itālijā komentē eksperts (1)Pašlaik nevajadzētu pārspīlēt ar prognozēm par Itālijā notikušā referenduma sekām, jo Rietumu sabiedrības ir nonākušas “salīdzinoši lielā populisma sezonā”.
Pārsteigums! Taksometrā atrod "Kinder Surprise" olu ar narkotikāmRīgas Pašvaldības policijas (RPP) darbinieki taksometrā pie taksista un trim pasažieriem atradusi "Kinder Surprise" olu ar narkotikām.
Draugiem Facebook Twitter Google+