Evija Veide
Evija Veide
Foto – Timurs Subhankulovs

Evija Veide: Studēt… Varbūt latviešu valodu un literatūru? 2

Vasaras sākums ir izlaidumu laiks. “Nu, ko tad tu darīsi tālāk?” – ne reizi vien vecāki, radi un skolotāji tērpina vidusskolu absolventus.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 65
Lasīt citas ziņas

Mēdz būt tādi, kuriem šī atbilde skaidra jau vidusskolas sākumā, citi nevar izlemt līdz pēdējam brīdim. Arī man savulaik bija grūti izvēlēties, taču iespēja studēt latviešu literatūru ņēma virsroku. Un… neesmu to nožēlojusi, jo tikai laika gaitā aptvēru, cik plaša lietojamība piemīt manai izglītībai. Tā daudzkārt pārsniedz sākotnējo: “Ā, būsi literatūras skolotāja…” Jā, redzamākā aisberga daļa ir pedagogs, kas māca latviešu valodu un literatūru. Sava amata un aicinājuma cienīga skolotāja vai skolotājs liek skolēnam uzķerties uz lasīšanas āķa, kas visbiežāk mudina studēt filoloģiju.

Jāatzīst, ka negausīgā grāmatu lasīšana man asociējas ar studiju gadiem, jo droši varu teikt, ka tik īsā laikā tik apjomīgu daudzumu literatūras neesmu izlasījusi ne pirms, ne pēc tam. Pirmseksāmena drudzis, kad laiks līdz bibliotēkas slēgšanai zūd vēja ātrumā, bet lasāmo grāmatu kaudzīte vēl tikai pusē. Nolemtības sajūta uz bibliotekāres jautājumu: “Vai atstāt rītdienai?”, atbildot ar: “Nē, paldies, rīt vairs nevajadzēs,” tagad izraisa smaidu, bet tolaik tas nemaz nelikās smieklīgi, jo skaidrs kā diena – izvilkšu noteikti jautājumu par to, kas palika tajā sasodītajā kaudzītē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Un tomēr, studiju laiks palīdzēja ne vien izprast literatūru un valodu, tās likumības un uztrenēt valodas izjūtu, bet arī ieraudzīt, ka savas valodas zināšana ir kapitāls, kas palīdz precīzi noformulēt domu, prezentēt projektu vai biznesa ideju, publiski uzstāties. Vārdu sakot, ne tikai grezno cilvēku, bet kļūst par nepieciešamību Nr. 1, strādājot tik daudzās profesijās, kuru pamatelements ir prasme lietot SAVU valodu – gan mutvārdos, gan rakstos. Nezinu, vai tagadējā Humanitāro zinātņu fakultāte ir veikusi pētījumu – kādās profesijās un amatos strādā bijušie absolventi, taču domāju, ka vēdeklis iznāk plašs. Valodnieki, literatūrzinātnieki, publicisti, rakstnieki, tulki un tulkotāji, pasniedzēji, skolotāji, literārie redaktori un korektori, dažādu kultūras un izglītības iestāžu vadītāji ir tikai daļa no tā, kas ienāk prātā.

Kādēļ arī mūsdienās būtu vērts studēt latviešu valodu un literatūru? Droši vien arī par mūsu valodas un kultūras komforta zonas nākotni domājot. Lai mēs nenozaudētu atslēgas no savas kultūras vērtību lādes, lai spētu latviešu valodu un latvietību mūsdienīgot, izmantojot to, kas iepriekšējo paaudžu radīts. Tad nebūs ikviens ritenis jāizgudro no jauna un prasme burtus savirknēt 140 vai 1800 zīmēs nebūs problēma. Jā, var teikt, ka reklamēju studēt latviešu valodu, taču arī tas nav bez pamata, jo izdevniecības ikdiena liecina, ka prasmīgu redaktoru ne tuvu nebūs par daudz (vismaz tuvākajā laikā), un man patīk ne vien grāmatas, bet arī elektrotehnikas preču lietošanas instrukcijas lasīt labā un saprotamā latviešu valodā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.