Foto – Timurs Subhankulovs

Gādās par augstskolu tiesībām celt studiju maksu 10

29.decembrī notika pirmā Augstākās izglītības padomes (AIP) jaunā sastāva sēde, kurā par priekšsēdētāju tika ievēlēts Jānis Vētra. Viņš padomi vada jau astoņus gadus. Pirms četriem gadiem Saeima viņu padomē ievēlēja, par spīti toreizējā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa iebildumiem.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Saskaņā ar likumu AIP jāizstrādā augstākās izglītības valsts stratēģija, gādā par augstskolu, valsts institūciju un sabiedrības sadarbību augstākās izglītības attīstīšanā, jāpārrauga augstākās izglītības kvalitāte, jānodrošina kvalitatīvu lēmumu par augstāko izglītību pieņemšana.

Bez lielām izmaiņām

Jauno padomes sastāvu Saeima apstiprināja jau 8. decembrī, taču pilnvaras tā ieguva tikai 22. decembrī, un neviena sēde vēl nav notikusi. Jaunais AIP sastāvs gan būtiski neatšķiras no iepriekšējā. No 12 padomes locekļiem jauni ir tikai četri: Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, Latvijas Studentu apvienības pārstāvis Arkādijs Zvaigzne, Latvijas Darba devēju konfederācijas deleģētais uzņēmuma “Latvenergo” vadītājs Āris Žīgurs, kā arī Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve Anna Saltikova, kura ir Ekonomikas un kultūras augstskolas, kā arī Alberta koledžas līdzīpašniece.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt jau iepriekš padomē strādājis J. Vētra, kuru šim amatam virzīja Rektoru padome, viņa vietniece, bijusī Banku Augstskolas rektore, tagad profesore Tatjana Volkova, kas AIP pārstāv Latvijas Augstskolu profesoru asociāciju, Privāto augstskolu asociācijas pārstāvis, Biznesa augstskolas “Turība” rektors Aldis Baumanis, Latvijas zinātņu akadēmijas deleģētā profesore Baiba Rivža, kā arī Mākslas augstskolu asociācijas virzītais Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis. Koledžu asociācija darba padomē deleģējusi Rīgas Tehniskās koledžas direktoru Jāni Rozenblatu, bet Izglītības vadītāju asociācija – Gulbenes vidusskolas direktoru Aivaru Medni.

Saskaņā ar likumu padomē darbojas arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Iespējams, augs studiju maksa

J. Vētra sarunā ar “Latvijas Avīzi” atzina, ka ir gatavs atkal kandidēt uz priekšsēdētāja amatu, “ja vien kāds izvirzīs”. Likums par AIP darbību gan ļauj arī katram padomes loceklim pašam sevi izvirzīt uz priekšsēdētāja amatu. J. Vētra skaidroja, ka patiesībā lielākā daļa padomes locekļu, izņemot viņu pašu un studentu pārstāvi, jau ieņem kādus vadošus amatus, tāpēc saskaņā ar likumu nemaz nedrīkst vadīt AIP, ja vien neatkāpjas no esošā amata.

Savukārt I. Vanaga atklāja, ka neviens cits AIP loceklis, izņemot J. Vētru, nav izrādījis interesi ieņemt priekšsēdētāja amatu. Neviens I. Vanagai nav lūdzis sevi izvirzīt amatam vai balsot par viņu.

Jautāts, kādas varētu būt AIP prioritātes jaunajā darba cēlienā, J. Vētra uzsvēra, ka AIP galvenais uzdevums esot līdzsvarot dažādās intereses, kas valda augstākās izglītības nozarē, tā, lai augstākā izglītības sistēma būtu efektīva, iespējami labākā kvalitātē un konkurētspējīga, kā arī saglabātos augstākās izglītības pieejamība.

Jautāts par konkrētiem darbiem, J. Vētra sacīja, ka AIP varētu gādāt par to, lai augstskolas brīvāk varētu noteikt studiju maksu. Proti, šobrīd valsts garantēto studiju kredītu apjoms ir cieši sasaistīts ar finansējumu, ko valsts piešķir katrai no valsts budžeta apmaksātai studiju vietai. Līdz ar to augstskolas no maksas studentiem parasti prasa tikpat, cik par studiju vietu attiecīgajā studiju programmā maksā valsts. J. Vētra saka: tā kā valsts parasti nemaksā tik, cik studiju vieta izmaksā patiesībā, augstskolām vajadzētu būt tiesībām vismaz no maksas studentiem prasīt studiju maksu, kas nosedz reālās izmaksas. Privāto augstskolu pārstāvji uzskatot, ka studiju maksām nevajadzētu būt nekādiem ierobežojumiem – visu sakārtošot tirgus. Toties J. Vētra uzskata, ka ierobežojumiem jābūt, “lai studiju maksa neuzlido debesīs”.