Latvijā
Izglītība

Studiju programmu jaunā mode: piedāvā studēt angliski un darboties virtuālajā realitātē 16


Visvairāk studentu ir Rīgas Tehniskajā universitātē, kur arī pieejams visvairāk valsts apmaksāto studiju vietu. Taču sarežģīto studiju programmu dēļ RTU cieš no liela studentu atbiruma.
Visvairāk studentu ir Rīgas Tehniskajā universitātē, kur arī pieejams visvairāk valsts apmaksāto studiju vietu. Taču sarežģīto studiju programmu dēļ RTU cieš no liela studentu atbiruma.
Foto – Karīna Miezāja

Augstskolu konkurence gan Latvijā, gan aiz tās robežām kļūst aizvien asāka: potenciālo studentu skaits samazinās, turklāt daļa dodas mācīties uz ārzemēm, tāpēc augstskolām jātiecas kļūt pēc iespējas pievilcīgākām, lai nākamie studenti izvēlētos tieši viņu piedāvājumu.

Veidi, kā piesaistīt studentus, ir dažādi. Viens no tiem – augstskolas veido aizvien jaunas, aktuālas studiju programmas, kaut zināms, ka Latvijā studiju programmu skaits jau tā ir gana liels. Līdz ar to, kaut studentu kļūst mazāk, studiju programmu skaits nesamazinās.

Latvijas Universitātes (LU) pārstāve Aija Pakalna atzīst, ka viens no veidiem, kā piesaistīt studentus, ir ne tikai nodrošināt studiju programmu kvalitāti, bet arī daudzveidību. LU, gatavojoties jaunajam studiju gadam, izveidojusi divas jaunas studiju programmas. Pirmkārt, tā ir studiju programma “Industriālās inženierijas vadība”. Tā esot unikāla un vienīgā Baltijas valstīs. Tās absolventi iegūs profesionālo bakalaura grādu inženierzinātnēs un kvalifikāciju “Sistēmas vadības inženieris”. Šī būs starpdisciplināra studiju programma, jo apvienos inženierzinātņu, vadībzinātnes un dabas zinību studiju kursus.

Otrkārt, tā ir bakalaura studiju programma “Eiropas integrācija un globālā attīstība”, kas tapusi, reaģējot uz neseniem pasaules un Eiropas notikumiem. Tā ir izteikti starpdisciplināra programma un apvieno politikas zinātnes, socioloģijas un komunikācijas zinātnes studijas. Iecerēts sagatavot augsti kvalificētus speciālistus attīstības politikā. Studiju programma tiks īstenota angļu valodā, tāpēc sagaidāms, ka tajā studēs arī studenti no ārvalstīm, tātad tajā būs iespējams studēt starptautiskā vidē.

Arī Rīgas Stradiņa Universitāte (RSU) vienīgo jauno studiju programmu veidojusi angļu valodā. Tā būs akadēmiskā maģistra studiju programma “Starptautiskā pārvaldība un diplomātija”.

 

Mediji, digitalizācija un virtuālā realitāte

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), gaidot jauno studiju gadu, gatavo maģistra akadēmisko programmu “Digitālās humanitārās zinātnes”. Tā būs starpdisciplināra programma, kurā studenti apgūs ar humanitārajām zinātnēm un kultūras studijām saistītu datu digitalizāciju, apstrādi, analīzi un vizualizāciju. Būs arī starpdisciplināra jauna profesionālā bakalaura studiju programma “Finanšu pārvaldības informācijas sistēmas”, ko RTU veido un īsteno kopā ar Banku augstskolu. Tajā sagatavos finanšu sistēmu programmatūras izstrādātājus. RTU prorektors Uldis Sukovskis norāda: arī sadarbība ar citām augstskolām palīdz būt konkurētspējīgākām, jo tādējādi augstskolām programmu izveidei un īstenošanai ir pieejami plašāki resursi.

Pat četras jaunas studiju programmas nākamajam studiju gadam piedāvās Vid­zemes Augstskola. Tās visas gan ir maģistra līmeņa. Studiju programma “Mediju un informācijas pratība” izstrādāta, sadarbojoties ar komunikācijas un mediju jomas ekspertiem. Tās saturs veidots, analizējot līdzīgas studiju programmas citviet pasaulē, kā arī bal­stoties uz starptautiskām medijpratības un informācijpratības izglītības satura rekomendācijām. Augstskola sola, ka studiju programma būs inovatīva: tajā iekļaus stratēģiskās spēles, simulācijas un citas metodes, kas palīdz integrēt teorētiskās zināšanas ar praktisku šo zināšanu pielietojumu dažādu ar medijpratību un informācijas pratību saistītu problēmu risināšanā. Līdzīgas inovatīvas metodes tikšot izmantotas vēl vienā jaunā starpdisciplinārā maģistra studiju programmā “Stratēģiskā komunikācija un pārvaldība”. Topošajiem maģistriem paredzēta arī jaunā studiju programma “Kiberdrošības inženierija”, kas piemērota tiem, kam ir pastiprināta interese par kiberdrošību, augsta motivācija pētīt un rast risinājumus problēmām, kas saistītas ar informācijas drošības risku mazināšanu e-produktos, e-pakalpojumos, informācijas sistēmā vai kibertelpā. Ar informācijas tehnoloģiju izmantošanu saistīta arī jaunā studiju programma “Virtuālā realitāte un mobilās tehnoloģijas”, kurā studenti mācīsies, piemēram, 3D grafiku modelēšanu un datu vizualizāciju.

Jaunu, ar virtuālo realitāti saistītu studiju pro­grammu “Datorspēļu dizains un grafika” radījusi arī Ekonomikas un kultūras augstskola.

Biznesa augstskola “Turība” izveidojusi divas jaunas profesionālās bakalaura studiju programmas – “Biznesa loģistikas vadība” un “Starptautiskā finanšu vadība”, kā arī maģistra studiju programmu “Biznesa psiholoģija cilvēkresursu vadībā”, kas sagatavos darba tirgus prasībām atbilstošus, starptautiski konkurētspējīgus cilvēkresursu vadības speciālistus. “Turība” sadarbībā ar Kazimiera Simonavičius universitāti Viļņā izstrādājusi arī jaunu doktora studiju programmu “Tiesību zinātnes”, kurā studijas notiks angļu valodā. Izveidota arī akadēmiskā bakalaura studiju programma “Tiesību zinātnes”, kas šobrīd tiek licencēta. “Turībā” akreditēts jauns studiju virziens “Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne”, kas ļaus piedāvāt plašāku studiju programmu klāstu.

Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola “RISEBA” nākamajā studiju gadā piedāvās divas jaunas aktuālas programmas: bakalaura studiju programmu “Jaun­uzņēmumu ekonomika un finansēšana”, kurā izglītotie speciālisti pārzināšot jaun­uzņēmumu specifiku un spēšot piesaistīt tiem finanšu resursus. Tāpat jauna būs maģistra studiju programma “Lielo datu analīze”, kurā sagatavos speciālistus, kas pārzina apjomīgu datu ieguves, vadības un dažādas analīzes metodes, lai elektroniskās vides un dažādu ierīču savāktos datus varētu izmantot vairāku tautsaimniecības nozaru attīstībai.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte izveidojusi jaunu akadēmiskā bakalaura studiju programmu “Pārtikas kvalitāte un inovācijas”, kurā varēšot apgūt prasmes organizēt kvalitātes vadības procesu pārtikas uzņēmumos.

 

Ieguldīs Eiropas naudu

Augstskolu pārstāvji atzīst, ka studenti kļūst aizvien prasīgāki pret studiju programmām.

Tās augstskolas, kas nav izstrādājušas jaunas studiju programmas, toties piedāvā jaunus studiju kursus vai kādus citus jauninājumus studiju procesā. Piemēram, Liepājas Universitāte (LiepU) sadarbībā ar Konfūcija institūtu piedāvās studentiem izvēlēties jaunu studiju kursu – ķīniešu valodu, stāsta prorektore Māra Zeltiņa.

Jāpiebilst, ka par studiju programmu kvalitātes uzlabošanu domāts arī valstiskā līmenī: tam sagādāta Eiropas struktūrfondu nauda. Par 44,6 miljoniem eiro, no kuriem lielākā daļa nāks no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, iecerēts modernizēt STEM (matemātikas, dabaszinātņu un tehniskās), tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmas. Šo naudu gan varēs izmantot ne tikai studiju programmas satura uzlabošanai, bet arī infrastruktūras attīstībai, tajā skaitā pat ēku vai telpu pārbūvei un atjaunošanai. Piemēram, LiepU plāno modernizēt studiju vidi, izveidot jaunas laboratorijas un iegādāt studijām nepieciešamo aprīkojumu.

Vēl 14 miljoni eiro tiks novirzīti šo jomu tieši pirmā līmeņa, tātad koledžas studiju programmu, uzlabošanai.

Iecerēts arī, ka, izmantojot vairāk nekā 10 miljonus eiro, no kā lielākā daļa ir Eiropas Sociālā fonda līdzekļi, tiks izvētītas augstskolu piedāvātās studiju programmas. Nepietiekami kvalitatīvās vai neatbilstošās darba tirgus prasībām tiks slēgtas. Plānots, ka piecu gadu laikā vajadzētu slēgt 220 studiju programmas, tātad aptuveni ceturto daļu no visām studiju programmām. Taču plānots veidot arī jaunas, kvalitatīvākas un modernākas studiju pro­grammas, kaut to skaits būs krietni mazāks nekā slēdzamo studiju programmu daudzums. Iecerēts, ka augstskolas veidos arī kopīgas doktora studiju programmas. Sākotnēji gan pie naudas – kopumā trīs miljoniem eiro – tiks sešas augstskolas, kuras īsteno pedagogu izglītības programmas, jo liels uzsvars šajā Eiropas finansētajā aktivitātē ir uz programmām, kurās studē topošie skolotāji. Otrajā kārtā uz finansējumu studiju programmu uzlabošanai varēs pretendēt arī citas augstskolas.

Piemēram, Daugavpils Universitāte (DU) pagaidām jaunas studiju programmas neveido tieši tāpēc, ka cer: drīzumā būs iespējams šim mērķim izmantot Eiropas struktūrfondu finansējumu. DU mārketinga direktors Jānis Kudiņš atklāj – tā kā DU pievienota Daugavpils Medicīnas koledža, universitāte varētu veidot jaunu studiju virzienu, piedāvājot arī augstāka līmeņa studijas medicīnā. To rosinot darīt arī vietējā vara, jo pilsētā trūkstot mediķu. Tomēr tie ir tālākas nākotnes plāni, skaidrs, ka nākamajā gadā par koledžas līmeni augstākas medicīnas studijas Daugavpilī vēl nebūs pieejamas.

 

Aizvien mazāk studentu

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka šajā studiju gadā augstskolās ir 81,6 tūkstoši studentu. Gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6 procentiem. Savukārt pēdējo desmit gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35 procentiem.

Kā ierasts, vairākums jauno studentu – 43 procenti – šogad izvēlējušies apgūt sociālās un humanitārās zinātnes. Par 8,2 procentiem samazinājies uzņemto studentu skaits inženierzinātņu un dabas zinātņu programmās. No šajā studiju gadā uzņemtajiem studentiem 15,2 tūkstoši jeb 55,9 procenti ir sievietes. Neraugoties uz to, ka, samazinoties studentu skaitam, aizvien pieejamākas kļūst valsts apmaksātās studijas, vairāk nekā puse pirmkursnieku – 55,4 procenti – tomēr izvēlējušies maksas studijas.

Latvijā šobrīd ir 54 augstākās izglītības iestādes: 29 augstskolas un 25 koledžas, kas ir par četrām iestādēm mazāk nekā pērn.

CSP pagaidām nav publiskojusi datus par studentu skaita kritumu vai pieaugumu konkrētās augstskolās un arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēl nav publicējusi svaigākos datus. Taču, ja salīdzina studentu skaitu augstskolās iepriekšējā un 2015./2016. studiju gadā, redzams, ka no valsts augstskolām vislielāko studentu skaita kritumu – 17 procenti – piedzīvoja Ventspils Augstskola. Savukārt visvairāk – par 35 procentiem – studentu skaits pieaudzis Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. No privātajām vislielāko studentu skaita kritumu – 81 procents – piedzīvoja Eiropas Tālmācības augstskola, kuru studiju programmas bija zaudējušas akreditāciju.

Kompensēt vietējo studentu skaita kritumu augstskolas joprojām cenšas, piesaistot ārvalstu studentus, kuru daudzums nu būtiski pieaudzis arī reģionālajās augstskolās. CSP aprēķinājusi, ka šajā studiju gadā būtiski audzis ārvalstu studentu skaits. Patlaban augstskolās studē 7600 šādu studentu, kas ir par 23,4 procentiem vairāk nekā pirms gada. Atšķirībā no situācijas Latvijas studentu vidū, vairākums šo studentu – 63,7 procenti – ir vīrieši.

 

Latiņu zemāk nelaižot

Vai studentu skaita kritums nenozīmē arī to, ka nu studenti var diktēt noteikumus un pasniedzēji kļūst aizvien pielaidīgāki, lai tikai nezaudētu esošos studētājus? Augstskolu pārstāvji apgalvo, ka tā nu gan nav. “Nevar runāt par izdabāšanu studentiem, bet gan par prasību precizēšanu, komunikācijas un e-risinājumu pilnveidi studiju procesā,” saka M. Zeltiņa no LiepU.

Lai ieinteresētu jauniešus par studijām tieši savā augstskolā, tās piedāvā stipendijas vidusskolēniem, kā arī aicina viņus uz dažādām lekcijām un citiem izglītojošiem pasākumiem.

Daļa augstskolu sevišķi neizjūt studentu kritumu. Piemēram, RTU studentu skaits nerūk, DU uzņemto studentu skaits pat par septiņiem procentiem esot palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējo studiju gadu. Liela problēma gan ir studentu atbirums, jo sevišķi IT jomā. Jaunieši iestājas šajā studiju programmā, jo patīk darboties ar datoru un IT speciālisti darba tirgū ir pieprasīti, taču ātri vien apjauš, ka matemātikas zināšanas nav pietiekamas, lai studētu šajā studiju programmā. “Domāju, ka pasniedzēju prasīgumu pret studentiem gan šis lielais atbirums neietekmē. Jā, ir pasniedzēji, kuri ir pielaidīgāki, bet ir tādi, kuri nekad nelaidīs latiņu zemāk neatkarīgi no tā, cik studentu konkrētajā studiju pro­grammā ir,” teic J. Kudiņš.

“Ar izdabāšanu jauniešiem konkurences cīņā nevar uzvarēt. RSU ļoti svarīga ir tās reputācija, ko veido augsti profesionāli docētāji, modernas studiju iekārtas un mūsdienīgas studiju telpas, arī studiju prasības, kas attaisnojas, absolventiem nokļūstot darba tirgū. Augstākā izglītība prasa piepūli, un studētgribētāji to novērtē. Bez regulāra darba nevar apgūt nedz jaunas zināšanas, nedz jaunas prasmes,” teic RSU pārstāvis Edijs Šauers.

 

Izstāde “Skola 2018”

Vairāk par augstākās un profesionālās izglītības iestāžu, kā arī dažādu mācību centru piedāvājumu varēs uzzināt ikgadējā izstādē “Skola2018”, kas no 23. līdz 25. februārim norisināsies Ķīpsalas izstāžu hallē. Izstādē piedalīsies 140 ar izglītošanos saistītu dalībnieku. Tajā katrs varēs gan noskaidrot, kāda profesija viņam piemērotāka, gan uzzināt, kur to apgūt Latvijā vai ārzemēs. Tāpat apmeklētāji varēs piedalīties radošajās darbnīcās un laboratorijās.

Ieejas biļešu cena pieaugušajiem – 5 eiro, skolēniem, studentiem, skolotājiem, pensionāriem – 4 eiro. Ja grupā vairāk kā 10 cilvēki – 3 eiro. Bērniem līdz 7 gadu vecumam ieeja bez maksas!

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv