Latvijā
Izglītība

Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā 0


Cik budžeta vietas augstskolas studentiem var piedāvāt, atkarīgs no tradīcijām un darba tirgus prasībām.
Cik budžeta vietas augstskolas studentiem var piedāvāt, atkarīgs no tradīcijām un darba tirgus prasībām.
Foto – Timurs Subhankulovs

Kāpēc studiju programmās, kur ir liels iestāšanās konkurss, bieži vien ir maz valsts apmaksāto studiju vietu, bet tur, kur gadu no gada studentu trūkst, valsts turpina piešķirt tā sauktās budžeta vietas?

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kā arī citas ministrijas, kuru pārraudzībā ir augstskolas, ik gadu slēdz līgumus ar tām par budžeta vietu piešķiršanu. Tomēr būtisku izmaiņu budžeta vietu sadalē nav. IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākais eksperts Jānis Paiders atzīst, ka daļēji budžeta vietu sadale balstās uz tradīciju, un pilnībā no tās atteikties neesot iespējams. Galvenokārt pieejamā finansējuma apjoma dēļ. Finanšu krīzes laikā finansējums studiju vietām tika samazināts uz pusi un, kaut arī vēlāk finansējums audzis, pirmskrīzes līmenī tas joprojām nav atgriezies. Bet kas tad ir šī pieminētā tradīcija un kā tā cēlusies? J. Paiders: “Lielā mērā piešķirto studiju vietu skaits ir atkarīgs no tā, kādi augstskolā ir mācībspēki, kādas ir telpas. Un tie nav faktori, kas strauji mainās. Tie mainās lēnāk nekā tendences darba tirgū, no kā arī atkarīga budžeta vietu sadale.” Faktiski tam, kā budžeta vietas sadalīja neilgi pēc neatkarības atgūšanas, joprojām ir fundamentāla ietekme uz sistēmu.

Tomēr galvenais valsts apmaksāto studiju vietu sadalē esot Ekonomikas ministrijas ziņojums par vidēja termiņa darba tirgus prognozēm. Tajā iekļautas darba tirgus attīstības prognozes līdz 2020. gadam. Prognoze liecina, ka tuvākajos gados lielākais darbaspēka deficīts būs dabas un inženierzinātņu specialitātē, tāpēc šo nozaru studiju programmās IZM cenšas palielināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu. Palielināt šo skaitu strauji nevar, jo uz šīm studiju vietām nebūs gana daudz pretendentu, kā arī jāņem vērā augstskolas kapacitāte attiecīgajās studiju programmās.

Veselības aprūpes un lauksaimniecības jomās darbinieku skaits paredzams optimāls, tāpēc šajās nozarēs mainīt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu neesot nepieciešams. Sociālajās un humanitārajās zinātnēs toties gaidāma darbaspēka pārprodukcija, tāpēc šajās jomās valsts apmaksāto studiju vietu skaits pakāpeniski samazinās.

Rezultātā uz eksaktajām studiju programmām, kas tiek uzskatītas par grūtākām, nav iestāšanās konkursa, kamēr sociālajās zinātnēs budžeta vietās tiek tikai labākie vidusskolu absolventi. Vai nesanāk tā, ka darba tirgus saņem augsti izglītotus sociālo zinātņu pārstāvjus, kamēr daļa tik vajadzīgo inženieru knapi pabeiguši augstskolu? J. Paiders nepiekrīt: inženierzinātņu programmās nokārtot sesiju ir tik grūti, ka sekmība vien šajās studiju programmās studējošajiem jau nodrošina gana augstu līmeni.

Pārsteidz, ka, neraugoties uz to, ka esam Eiropas Savienībā, Latvijas Universitāte (LU) vairāk budžeta vietu piedāvā krievu filologiem nekā angļu, vācu vai franču filologiem. J. Paiders skaidro, ka jāskatās, kā ir Latvijā kopumā. Ja saskaita dažādās augstskolās studējošos filologus kopā, var redzēt, ka krievu filoloģiju par valsts naudu studē 124 studenti, bet angļu filoloģiju – 204. Savukārt franču un vācu filologiem vairāk budžeta vietu nepiedāvā tāpēc, ka neesot potenciālo studentu intereses. Dati par šā gada uzņemšanu gan liecina, ka LU vācu un franču filoloģijas studiju programmas bija gana pieprasītas – “frančiem” būšot pat gana daudz maksas studentu.

Nodrošinās ar studentu rezervi

Ik gadu valsts piešķir budžeta vietas studiju programmai kopumā, taču pati augstskola izlemj, cik valsts apmaksātos studentus uzņemt pirmajā kursā. Tajā pašā laikā: ja piedāvātās budžeta vietas neaizpildās, tas tomēr var būt iemesls, lai nākamajā gadā valsts apmaksāto studiju vietu skaitu samazinātu. IZM raugās, vai budžeta vietas ir aizpildītas programmā kopumā, nevis vai tās ir aizpildītas 1. kursā. “Augstskolai ir tiesības pašai sadalīt studiju vietas pa gadiem. Studiju programmās, kur ir gana daudz maksas studentu, tās pa gadiem sadalās diezgan līdzīgi, bet tajās, kur maksas studentu nav, turklāt ir liels studentu atbirums, 1. kursā parasti uzņem vairāk studentu, nekā ir tālākajos kursos.” Pat ja programmā izsludināta papilduzņemšana, tas vēl nenozīmējot, ka studentu tiešām pietrūkst. Augstskola tikai gribot nodrošināties ar rezervi. To, ka rezerve tiešām tiek “uzkrāta”, apliecina dati par programmu piepildījumu pēc pirmās uzņemšanas kārtas. Redzams, ka piepildītākās programmas lielākoties ir eksaktās, no kurām arī visvairāk studentu atbirst. Piemēram, LU programmā “Matemātiķis – statistiķis” jau tagad uzņemts studentu vairāk, nekā vajag, taču arī papilduzņemšanā turpinājās uzņemšana uz budžeta vietām.

J. Paiders atklāj, ka nav veikti aprēķini, lai noskaidrotu, cik valsts velti iztērējusi par pastudēšanu jauniešiem, kuri tikuši pie valsts apmaksātas studiju vietas, bet nav spējuši vai gribējuši mācīties.

Jāpiebilst, ka strauji pārdalīt studiju vietu skaitu starp krasi atšķirīgām studiju nozarēm nemaz nav iespējams, jo ļoti atšķiras dažādu studiju programmu īstenošanas izmaksas. Piemēram, viena dabaszinātņu studenta izglītošana izmaksā tikpat, cik divu sociālo zinātņu studentu studijas. Ja valsts apmaksātās studiju vietas neaizpildās, citā gadā augstskola budžeta vietas pārbīda uz kādu citu studiju programmu, taču tās netiek “atdotas” citai augstskolai.

Mazāk, bet kvalitatīvāk nevarot

J. Paiders atzīst: daļā augstskolu tiešām ir nepieprasītas studiju programmas ar mazu studentu skaitu. Tāpēc IZM centīšoties panākt, lai bakalaura studiju programmā būtu vismaz 30 studenti, bet maģistra studiju programmā – vismaz 15 studenti visos studiju gados. Ja studentu mazāk, IZM ieskatā programma jāslēdz. Jo tad tā nav arī finansiāli ilgtspējīga: nav iespējams nodrošināt kaut vai konkurētspējīgu algu pasniedzējam, ja ir tik maz studentu. Nevienā normatīvajā aktā gan šāda prasība par studentu skaitu nav iekļauta, pagaidām šo prasību augstskolām IZM izvirza tikai sarunās. Iespējams, gan darba tirgum, gan vienlaikus potenciālo studentu vēlmēm atbilstošāks budžeta vietu sadalījums būs tad, kad būs mazāk studiju programmu. Pēdējos gados būtiski sarucis studentu skaits, taču studiju programmu skaits tikpat kā nav mainījies. “Dažu augstskolu piedāvājums pārsniedz reālās studentu uzņemšanas iespējas. Tas, iespējams, arī izraisa īpatnības uzņemšanā,” skaidro IZM pārstāvis. Būtiskāks studiju programmu skaita kritums gaidāms pēc 2019. gada, kad būs jauns programmu akreditācijas vilnis.

Kaut arī potenciālo studentu skaita krituma dēļ gadu no gada konkurence uz valsts apmaksātajām studiju vietām kļūst mazāka, nav tā kā, ka to skaits pēdējo gadu laikā nemaz nebūtu sarucis. 2009. gadā finanšu krīzes dēļ finansējums vienai valsts apmaksātai studiju vietai samazinājās uz pusi, līdz ar to budžeta vietu kļuva mazāk. Studiju vietas joprojām netiek finansētas pilnībā. IZM kopš 2016. gada gan piešķir par 15 procentiem mazāk valsts apmaksāto studiju vietu skaitu, it kā nodrošinot finansējumu visām studiju vietas izmaksām. Taču daļa augstskolu nebija ar mieru samazināt budžeta vietu skaitu, tās izveidojušas it kā augstskolas pašas finansētas studiju vietas.

Vēl jāņem vērā, ka valsts finansējums studiju vietai Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropā. Kaut arī tas nedaudz aug, J. Paiders atzīst: ja tādā garā tiks turpināts, OECD vidējo līmeni Latvija varbūt sasniegs vien 40 gadu laikā. Samazināt studiju vietu skaitu, lai dāsnāk apmaksātu katru no šīm studiju vietām un lai, piemēram, pasniedzēju algas padarītu konkurētspējīgākas, nevarot, jo tad samazināšoties augstākās izglītības pieejamība.

Ja Latvijā augstskolas ir dažādu ministriju pakļautībā, vai kāds redz kopīgo ainu par budžeta vietu sadali starp augstskolām un studiju programmām? J. Paiders teic, ka lielākoties IZM “pārrauga lauku”. Par budžeta vietu piešķiršanu augstskolām, kas ir Kultūras, Zemkopības un Veselības ministriju pārraudzībā, tiek slēgts trīspusējs līgums, kurā viena no pusēm ir arī IZM.

Viedokļi

Kā vērtējat valsts apmaksāto budžeta vietu sadales sistēmu?

Maira Belova, Latvijas Studentu savienības prezidente: “Vismaz daļu valsts apmaksāto studiju vietu būtu nepieciešams sadalīt, ņemot vērā studiju programmas kvalitāti. IZM vēl nesen arī solīja, ka vismaz sociālajās zinātnēs 10 procentus studiju vietu tā sadalīs un tad uz tām konkursa kārtībā varētu pretendēt gan Rīgas Stradiņa universitāte, gan privātās augstskolas, kur šīs zinātnes var studēt tikai par maksu. Ideja tālāk netika virzīta, bet mēs iestājamies par to, lai pie šīs idejas atgrieztos. Uzskatām, ka valsts apmaksāto studiju vietu skaitu samazināt nedrīkst. Gluži pretēji: ir jāmācas no Igaunijas un valsts augstskolās jāievieš tikai bezmaksas studijas.”

Raina Dūrēja, Ķīmiskās rūpniecības Nozares un tās saskarnozaru ekspertu padomes koordinatore: – Vismaz tajās studiju programmās, kas saistītas ar ķīmiju, valsts apmaksāto studiju vietu skaits ir optimāls esošajie apstākļiem, kad ir grūti aizpildīt šīs studiju vietas ar kvalitatīviem studējošajiem. Lielāka problēma par studiju vietu sadalījumu ir pārāk zemais valsts finansējums šīm studiju vietām taču ceram, ka nākamajos gados šī problēma tiks risināta.

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
Divu negadījumu dēļ apgrūtināta satiksme Pārlielupē Jelgavā
4 stundas
LA
LA.lv
Latvijā
Maznodrošinātie un pensionāri risina juridiskas problēmas ar studentu palīdzību
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
ST ierosināta vēl viena lieta par pāreju uz mācībām latviešu valodā 1
5 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

DK
Dace Kokareviča
Latvijā
“Šiva*, atkāpies no Vanagkalna!” Būt vai nebūt Zemes enerģiju parkam Baldonē?
2 stundas
LA
LA.lv
Latvijā
VIDEO. Bijušais policists pārsūdz spriedumu: noliedz vainu zēna notriekšanā
32 minūtes
AL
Anda Līce
Latvijā
Anda Līce: Valsts pirmie simt gadi ir līdz malām pierakstīta lappuse
1 stunda
LE
LETA
Pasaulē
“Boeing” nav sniedzis ziņas par potenciālu tās jaunākās lidmašīnas bīstamību
19 minūtes
LE
LETA/LA.lv
Sports
Meija turpina mest – “Dinamo” pirmo reizi sezonā trīs uzvaru sērija!
1 stunda